'Vilciens izkustējies' – valdība gatavojas pieņemt vēsturisku lēmumu par augstāko izglītību
Foto: LETA

Otrdien, 18. februārī, valdībā plānots skatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas ir pamats turpmāko nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu un likuma grozījumu sagatavošanai. Tomēr valdošajā koalīcijā joprojām nav panākta pilnīga vienošanās par reformas norisi, tādēļ būtiski politiski lēmumi vēl tiks pieņemti, gatavojot konkrētus likumu grozījumus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdien pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sarunā ar žurnālistiem pauda cerību, ka otrdien valdības sēdē tiks atbalstīts izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vadītajā ministrijā sagatavotais konceptuālais ziņojums par to, kādā veidā varam uzlabot augstskolu pārvaldību un veicināt zināmu konsolidāciju ar mērķi celt kvalitāti un mūsu augstskolu konkurētspēju visā Eiropas kontekstā. Kariņš atzina, ka sanāksmē par ziņojumu notikušas ilgas diskusijas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicināja kolēģus un sabiedrību atbalstīt šo ziņojumu, jo stāsts par augstākās izglītības uzlabošanu ir bijis aktuāls jau gadu desmitiem, un tas ir nācis grūti. "Manuprāt, visu ilgo gadu un darba pūliņu rezultātā ir radies labs produkts, kas varētu tiešām dot iespēju mainīt augstākās izglītības iegūšanas kvalitāti, tas ir visas Latvijas viens no svarīgākajiem jautājumiem," sacīja Bordāns.

Bordāna teikto par ilgi gaidītām reformām, kad pirms deviņiem gadiem par to sāka runāt tā laika izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, turpināja "Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, sakot, ka Šuplinskas sagatavotais ziņojums pēc plašām diskusijām ar politiskajiem partneriem un augstskolām un citām iesaistītajām pusēm parāda lielu soli uz priekšu.

"Tas faktiski ir vēsturisks ziņojums par izmaiņām augstskolu pārvaldības modelī. Tas būs pamats, lai grozītu likumu. Izšķirīgais lēmums tuvākajā laikā būs, kad mēs grozīsim Augstskolu likumu un saistītos likumus, lai noteiktu skaidru modeli, kā mainīsies augstskolu pārvaldība un kādi varētu būt augstskolu tipi. "AP" atbalsta uz konkurenci, starptautisku konkurenci un starptautiskošanu vērstas reformas augstākajā izglītībā," atzina Pavļuts.

"KPV LV" Saeimas frakcijas līderis Atis Zakatistovs piebilda, ka augstākās izglītības jautājumi ir būtiski, jo skar ne tikai vienu nozari, bet tautsaimniecību kopumā, tajā skaitā arī Iekšlietu ministriju un tās darbiniekus. Tāpēc Zakatistova partija vēlas redzēt, ka šīs reformas skaidri iezīmēs attīstību nākotnē.

Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava pauda savas partijas atbalstu konceptuālajam ziņojumam, jo Latvijas panākumu atslēga ir labi izglītota un veiksmīga sabiedrība. Tomēr NA cer, ka tiks veiktas atsevišķas izmaiņas saistībā ar 2027. gada sasniedzamajiem mērķiem.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par pretrunām partiju starpā šajā jautājumā, ja reiz sarunas bijušas garas, Dombrava skaidroja, ka ziņojumā parādās jautājumi, ka varētu piesaistīt studentus no citām valstīm, konkrēti 15%. "Mūsu ieskatā mēs tādējādi nevaram automātiski nodrošināt kvalitāti. Cita lieta, ja mēs runātu par studentiem no Eiropas Savienības vai OECD valstīm, bet, ja mēs vienkārši skatāmies uz masveidīgu studentu piesaisti kā kritēriju, tad tā kvalitāte automātiski nenāk līdzi. Tad drīzāk kāda augstākās izglītības iestāde var izpildīt vienu kritēriju, šo konkrēto, bet neizpildīt citus, kas ir daudz būtiskāki – par zinātniskajiem darbiem, kas jāuzraksta, un daudziem citiem. Šīs ir detaļas, kas, cerams, tiks koriģētas vēl procesā," atzina Dombrava.

Pavļuts piebilda, ka reformas ir nobriedušas un ka to esam redzējuši caur dažādiem skandaloziem jautājumiem pēdējā laikā. "Mēs noteikti iestājamies par atvērtu izglītības sistēmu studentiem no visas pasaules. Tas ir veids, kā nodrošināt konkurenci augstākajā izglītībā, jo nodrošināt to tikai ar Latvijas studentiem nav iespējams. Mēs arī mudinājām turpināt darbu pie reformām un pēc iespējas drīz aplūkot arī tos jautājumus, ko konceptuālais ziņojums šobrīd pietiekami neskar, jo visu vienā piegājienā nevar. Piemēram, jautājumu par profesoru iecelšanas kārtību un to kādā veidā uzlabot Latvijas augstskolu sistēmas atvērtību ārvalstu profesūras ienākšanai. Ir daudz ko apspriest, un ir labi, ka šis vilciens ir izkustējies," sacīja Pavļuts.

Bordāns uzskata, ka šī reforma ļaus mums atteikties no kaut kādiem stereotipiem, bet, protams, ļoti kārtīgi jāskatās visas lietas. Kā labu piemēru ārvalstu studentu piesaistei viņš min Juridisko augstskolu, kas sagatavo labus kadrus ārvalstu diplomātiskajiem dienestiem arī tām valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības. "Visi šie kādreizējie studenti kādreiz būs Latvijas sabiedrotie un mūsu vēstneši. Ar ārzemju studentu piesaisti jābūt uzmanīgiem, lai būtu laba kvalitāte, bet tas būs nozīmīgs faktors Latvijai nākotnei," sacīja JKP līderis.

Patlaban ziņojumā tiek piedāvāti divi potenciālie pārvaldības modeļi, un Pavļuts atzina, ka gala lēmums par to, kuram augstskolu tipam vai kurās situācijās kurš modelis būtu piemērots, būs politiski jāvienojas brīdī, kad būs jāpieņem likumu grozījumi.

IZM vēsta, ka konceptuālais ziņojums paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. Konceptuālajā ziņojumā ņemti vērā visi konstruktīvie no nozares un sociālajiem partneriem saņemtie priekšlikumi.

Turpmākās rīcības plāns ietver grozījumu sagatavošanu Augstskolu likumā, paredzot tajā augstākās izglītības institūciju tipoloģiju, ārējo ekspertu iesaisti augstskolu pārvaldībā (padomju ieviešanu), kā arī citus jautājumus. Vienlaikus Pārresoru koordinācijas centrs izstrādās padomes atlases apstiprināšanas un atcelšanas kārtību valsts dibinātajās universitātēs un augstskolās, kā arī mākslas un kultūras augstskolās. To darbības uzsākšana iecerēta no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam, skaidro IZM.

Konceptuālais ziņojums paredz ES struktūrfondu finansējuma novirzīšanu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas ieviešanas atbalstam. IZM informēs universitātes, augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas par finansējuma iegūšanas nosacījumiem, gatavojot grozījumus ES struktūrfondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" īstenošanas noteikumos.

Savukārt jautājumu par koledžu lomu un vietu izglītības sistēmā plānots izvērtēt atsevišķā informatīvā ziņojumā, kuru ministrija sagatavos sadarbībā ar nozaru ministrijām, Latvijas Koledžu asociāciju, darba devēju organizācijām un citiem sociālajiem partneriem.

Uzklausot reģionālo universitāšu viedokli par augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju, IZM ir paredzējusi primāri ņemt vērā kvalitatīvo kritēriju – zinātniskās darbības kvalitāti, un tikai pēc tam kvantitatīvos rādītājus.

Vienlaikus konceptuālais ziņojums paredz, ka valsts zinātnisko institūtu pārvaldības jautājumi tiks vērtēti tikai pēc zinātnisko institūtu starptautiskās izvērtēšanas rezultātiem atbilstoši iepriekš dotajam valdības uzdevumam, norāda IZM.

Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina atlikt konceptuālā ziņojuma tālāko virzību par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu un dot iespēju nozares pārstāvju organizācijām un ieinteresētajām pusēm izrunāt visus problēmjautājumus un rast kompromisus. Tā aģentūrai LETA pavēstīja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters.

Viņš norādīja, ka arodbiedrība atbalsta augstākās izglītības un zinātnes reformas, kas vērstas uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības caurspīdīgumu, lēmumu pieņemšanas kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, kā arī tādas augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas ieviešanu, kas stiprina augstāko izglītību un zinātni, veicinot studiju un zinātnisko izcilību ne tikai lokāli, bet arī starptautiski.

Tomēr, LIZDA ieskatā, viens no svarīgākajiem jautājumiem, lai spētu realizēt ziņojumā paredzētās reformas, ir valsts finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un zinātnei. Pēc Meistera teiktā, LIZDA arī uzskata, ka nepieciešami aprēķini par reformu finansiālo ietekmi uz augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu budžetiem, un atbilstošs finanšu resursu nodrošināšanas plāns.

"Pārmaiņas ir nepieciešamas, bet jāsecina, ka arī šajā reformā - notiek "demokrātijas spēlēšana" sociālā dialogā, kārtējā reforma bez pietiekama finansiālā seguma. Saskaņošanas sanāksmē netika rasti kompromisi par līdzšinējiem iebildumiem, tika prezentētas jaunas idejas, par kurām iepriekš nebija informācijas. Joprojām nav panākta vienošanās par papildus finansējuma nodrošināšanu konceptuālā ziņojuma īstenošanai, nav pabeigta diskusija par koledžām, nav profesionālu, precīzāk, nekādu Izglītības un zinātnes ministrijas argumentu, kāpēc likvidēt Augstākās izglītības padomi," uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa norādīja - uzsverot nepieciešamību reformas plānot sasaistē ar resursiem - valsts finansējuma palielinājumu nozarei, LIZDA atkārtoti izsaka priekšlikumus un iebildumus konceptuālā ziņojuma aspektiem: nosakot augstskolas tipu, nedrīkst vadīties pēc kvantitatīviem kritērijiem (studējošo skaits), sašaurinot zinātnisko darbību reģionos, tiek apdraudēta reģionālo augstskolu pastāvēšana un reģionu sabalansēta attīstība. LIZDA rosina piemērot reģionālajām augstskolām teritoriālo koeficientu finansējuma palielināšanai.

Tāpat LIZDA uzsvēra, ka nav pamatojuma atņemt universitātes statusu tām augstskolām, kuras līdz šim ir realizējušas normatīvajos aktos noteiktās universitātes statusa prasības. Savukārt, kas attiecas uz padomes ieviešanu, nosakot tām vadīšanas funkcijas un atbildību, vājinot augstskolu rektoru lomu, LIZDA rosina pārskatīt padomes funkcijas, noteikt padomes locekļiem amatpersonas statusu, kā arī dot iespēju augstskolām pašām autonomi lemt par vai pret padomes izveidi.

Kā beidzamo iebildumu LIZDA norādīja, ka nav izvērtēts, kādu ietekmi reformas atstās uz darba ņēmējiem augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos. Palielinoties personāla prasībām un pienākumu apjomam, nepieciešams papildus finansējums, līdz ar to LIZDA prognozē, ka palielināsies personāla migrācija un atlaišana.

Vienlaikus arodbiedrība atgādināja, ka ministrija organizētajā klātienes tikšanās sanāksmē, kas notika 13. februārī, nozare pauda konceptuālu atbalstu reformām, tomēr iesaistīto pušu vienošanās par vairākiem aktuāliem jautājumiem netika panākta. LIZDA ieskatā konceptuālā ziņojuma tālākā virzība būt jāatliek un jāļauj nozares pārstāvjiem un ieinteresētajām pusēm izdiskutēt visus problēmjautājumus, tostarp par koledžām un Augstākās izglītības padomes darbību, un rast kompromisus.

LIZDA arī aicina ministriju ļaut iepazīties ar dokumenta galīgo redakciju argumentētu komentāru un jautājumu sagatavošanai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

IZM Ilga Šuplinska Augstākās izglītības padome Daniels Pavļuts Eiropas Savienība Izglītības un zinātnes ministrija Jānis Bordāns Jānis Dombrava Krišjānis Kariņš LIZDA Ministru prezidents OECD Pārresoru koordinācijas centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form