Viņķele plāno ieviest iespēju pēdējo gribu medicīniskos jautājumos izteikt elektroniski
Foto: DELFI

Pēdējā griba medicīniskos jautājumos varētu tikt izteikta elektroniski, proti, e-veselības sistēmā vai valsts portālā "Latvija.lv", sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa atgādināja, ka jautājums par pēdējās gribas izteikšanu medicīniskos jautājumos ir Veselības ministrijas (VM) un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) kopīgs projekts. Patlaban LĀB tulkojot Austrijas likumu, kurš regulē līdzīgus gadījumus, un tieši šīs valsts pieredzi Latvija varētu ņemt par piemēru, skaidroja politiķe.

Viņa norādīja, ka tagad VM jāizdomā, kādā normatīvajā aktā šo normu iestrādāt, kā arī kā tehniski nodrošināt šo iespēju. Viņķeles ideja esot bijusi šo iespēju paredzēt e-veselībā vai "Latvija.lv", lai pēdējo gribu būtu iespējams izteikt ātri un droši.

Ministre atzina, ka šis jautājums tikai šķietami ir vienkāršs, jo tajā jāņem vērā gan ētikas, gan juridiskie aspekti, piemēram, kas notiek gadījumos, ja tuvinieks apstrīd cilvēka izteikto gribu vai ja griba nav pausta, bet kāds apgalvo, ka zina personas gribu.

Tāpat, pēc Viņķeles paustā, svarīgi ne tikai paredzēt tiesības iedzīvotājiem paust savu pēdējo gribu, bet nodrošināt, ka arī ārstam ir tiesības izteikto vēlmi ņemt vērā.

Patlaban iecerēts vasaras laikā vienoties par ierosinājuma "konceptuālo rāmi", un Viņķele atzīst, ka šajā jautājumā vēl ir daudz risināmu problēmu, tostarp jāsaprot, kā šo jautājumu saprotami aprakstīt juridiski medicīniskās kategorijās.

Viņķeļe skaidroja, ka par šāda regulējuma un iespējas nepieciešamību dzirdēja Latvijas Māsu asociācijas konferencē. Noklausoties kādu no prezentācijām, ministre saskatījusi pēdējās gribas izteikšanu kā "absolūti humānu lietu", kas neprasīšot lielus ieguldījumus.

Kā ziņots, LĀB vēlas atvieglot pēdējās gribas izteikšanu medicīniskos jautājumos, aģentūrai LETA pauda biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Pēc viņas paustā, VM kopā ar LĀB sākusi jaunu iniciatīvu, kuras mērķis ir pārskatīt Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un rekomendācijas, kā arī Eiropas Savienības rekomendācijas un citu valstu pieredzi par pacienta dzīves laikā izteiktās gribas ievērošanu, veicot medicīniskas darbības dzīves noslēgumā, un šīs gribas juridiski korektu noformēšanu.

LĀB prezidente norādīja - lielākajā daļā Eiropas valstu, tāpat kā ASV un Kanādā, pacientam pieejamas iespējas, zinot savu veselības stāvokli, izteikt savu gribu gan par atdzīvināšanas pasākumiem, gan dažādu ārstēšanas metožu sākšanu, turpināšanu vai atcelšanu. "Šāda veida pacienta gribas paušana ir starptautiski pieņemta prakse, kas atbilst medicīnas ētikas pamatprincipiem, tā veicina cilvēka autonomijas respektēšanu, viņa vēlmju ievērošanu, kā arī cieņpilnas nāves nodrošināšanu atbilstoši katras personas priekšstatiem par dzīves kvalitāti," sacīja Aizsilniece.

Tāpat viņa uzskata, ka šādi iepriekš pieņemti un juridiski pareizi noformēti pacienta lēmumi pasargā no stresa un nepamatotas atbildības nastas arī pacienta radiniekus, jo ne vienmēr ģimenē ir vienots viedoklis par lēmumiem dzīves noslēgumā, un ne vienmēr radinieki izsaka viedokli, kas atbilst pacienta interesēm.

Aizsilniece norādīja, ka patlaban, lai persona paustu gribu par savu dzīves noslēgumu, jāmeklē notāra palīdzība, kas prasa finansiālus izdevumus un nenodrošina, ka šis dokuments būs pieejams brīdī, kad tas visvairāk vajadzīgs. Šādu dokumentu gan neesot iespējams reģistrēt elektroniskā vidē, un tas vienmēr jānēsā līdzi.

Šī iemesla dēļ, pēc Aizsilnieces paustā, tiek izskatītas iespējas pievienot pacienta izteikto gribu e-veselības portālā, kur katrs to varētu pārskatīt un koriģēt savas dzīves laikā pēc konsultēšanās ar veselības aprūpes speciālistiem atbilstoši savam veselības stāvoklim un vērtībām.

Source

LETA

Tags

Austrija Eiropas Savienība Ilze Viņķele Latvijas Ārstu biedrība Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form