Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) diezgan skeptiski vērtē "Vienotības" priekšlikumu noteikt, ka referenduma ierosināšanai līdzšinējo 10 000 parakstu vietā jāsavāc 1/10 daļu vēlētāju jeb apmēram 150 000 cilvēku paraksti.
Koalīcija pirmdien vēl šajā jautājumā lēmumu nepieņēma, bet tika panākta vienošanās, ka VL-TB/LNNK apspriedīsies ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Ilmu Čepāni (V). "Nacionālā apvienība vēlas iepazīties ar visiem argumentiem," pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem teica premjers Valdis Dombrovskis (V).
VL-TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis žurnālistiem pauda bažas, ka šāda priekšlikuma atbalstīšana apturētu jebkādu referendumu ieceres Latvijā un vispār varētu likvidēt referendumu kā tautas gribas izpausmes mehānismu.
Cilinskis norādīja, ka reāli šādu parakstu skaitu varētu savākt tikai ar Maskavu saskaņoti pasākumi, kam būtu pietiekami lieli resursi, bet pati Latvijas sabiedrība referendumu vairs nevarētu rīkot.
Nacionālās apvienības politiķis atzina, ka šajā jautājumā būtu jāmeklē kādi vidusceļi un kopsaucēji.
Kā ziņots, "Vienotības" izstrādātajos priekšlikumos rosināts atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kuru apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, nosakot, ka visi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība, kā arī desmit līdz piecpadsmit vēlētāji.
"Vienotība" uzskata, ka likumdošanas iniciatīvas tiesības ir nozīmīgs sabiedrības politiskās līdzdalības elements, kura mērķis un uzdevums ir sabiedrības interešu pārstāvība. Taču 18.februāra referendums saistībā ar krievu valodas noteikšanu par otro valsts valodu skaidri parādījis referendumu organizēšanas sistēmas nepilnības, pieļaujot situāciju, kad sabiedrības mazākums var diktēt dienaskārtību un noteikumus vairākumam.
Kā ziņots, Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības rosinātos grozījumus Latvijas Satversmes 73.pantā, kas paredz, ka tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
