Ziedu klēpji nav galvenais — kā skolas plāno rīkot izlaidumus  (22)

"Nav tā, ka mēs izsaucam skolēnu un tad divas trešdaļas zāles ceļas un iet rindā [apsveikt absolventu]. Tas izpaliek. Ciemiņi izlaidumā arī izpaliek. Skatītāju arī. Ir tikai aktieri," teic Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns. Viņa vadītājā skolā, kur šogad mācību posmu noslēdz gan 9. gan 12. klašu skolēni izlaidumus rīkos ārā. Izlaidumu formāts starp "Delfi" apzinātajām skolām neatšķiras: tie notiks ārā, jo skolu pagalmos un vietējos pils parkos iespējams nodrošināt distanci.

Jau vēstīts, ka 27. maijā valdība atļāva klātienē rīkot bērnu nometnes un izlaidumus izglītības iestādēs. Noteikumi paredz, ka vienas klases vai kursa izglītojamie (ne vairāk kā 40 cilvēki grupā, ieskaitot izglītības iestādē nodarbinātos), ārtelpās drīkst rīkot pasākumu pirmsskolās, pamatskolās, vidusskolās un augstākās izglītības iestādēs, taču pasākuma ilgums nedrīkst pārsniegt divas stundas un izglītojamajiem un pedagogiem būs jāvelk mutes un deguna aizsegi.

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi nosaka, ka pasākuma svinīgajā ceremonijā nedrīkst piedalīties izglītojamā pavadošās personas, visas skolas noteikumiem arī pakļaujas. "Ciemiņi nekādi netiek aicināti, sveikšanas klasiskajā izpratnē nenotiek. Piedalās skolas administrācija, audzinātāja un daži skolotāju," norādīja Tukāns.

Tāpat MK noteikumi paredz, ka izglītības iestādei ir jāizvieto informācija par piesardzības un drošības prasībām, jānodrošina vismaz divu metru distance starp mājsaimniecībām, jākontrolē apmeklētāju plūsma. Lai plūsmu kontrolētu, aptaujātās skolas parasti svinīgās daļas, proti, atestātu izsniegšanu skolēniem rīkos katrai klasei atsevišķi.

"Mums atbilstoši ierobežojumiem, cik cilvēku drīkst pulcēties ārā šādā pasākumā, 9. klasēm tie būs četri izlaidumi, katrai klase atsevišķi. Savukārt 12. klases mums kopā ir divas, bet nepārsniedz 40 cilvēku skaitu, līdz ar to, atbilstoši tam, kā drīkst organizēt, tikai paši absolventi un audzinātājas un es [piedalīšos svinīgajā pasākuma daļā]. Vecāki tiek aicināti tikai nofotogrāfēties kopā ar saviem absolventiem vienas mājsaimniecības ierobežojumā," portālam "Delfi" pavēstīja Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina.

Tiesa, ja pamatā "Delfi" aptaujātās skolas lēmušas gan 9., gan 12. klašu izlaidumus rīkot jūnijā, tad Tukuma 2. vidusskolā un Krāslavas Valsts ģimnāzijā 12. klases mācību posmu svinīgi noslēgs jūlijā, pēc tam, kad vidusskolēni saņems arī sertifikātus par iegūtu vidējo izglītību. Skolu vadība pieļauj, ka līdz tam laikam valdība varētu lemtu par atvieglojumiem pulcēšanās ierobežojumos. "12. klases izlaidums notiks 2. jūlijā, tāpēc ir pāragri teikt, kā tas notiks. Mēs gaidīsim, varbūt valdība būs lēmusi kādus jaunus atvieglojumus, šobrīd ir scenārijs tāds pats – notiks ārā, dārzā, pie skolas, bet ja būs vēl kādi atvieglojumi, tad mēs būsim elastīgi un pielāgosimies," lēsa Tukuma 2. vidusskolas direktore Anita Locāne.

Savukārt Smiltenes Valsts ģimnāzijā skolotāji pēc apspriešanās ar skolēniem, lēma, ka izlaidumu arī vidusskolas beidzējiem rīkos jūnijā, lai skolēni pēc tam var bez raizēm plānot, kā pavadīs atlikušo vasaru. "Mēs tomēr, aprunājoties ar absolventiem, sapratām, ka tomēr labāk ir šādi [rīkot izlaidumu jūnijā], jo viņiem ir plāni vasarai, [tostarp] darba ziņā," paskaidroja Vergina.

Lielākoties "Delfi" aptaujātās skolas ir bažīgas par laikapstākļiem izlaiduma dienā. Skolas jau prāto par teltīm, zem kurām paslēpties no lietus. "Ja laikapstākļus zināsim agrāk, tad mēģināsim sarunāt telti, kuru mums ir uzslējis kultūras nams, organizējot dažādas āra nodarbības bērniem," noteica Locāne. Savukārt, Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors stipru lietus gāzu gadījumā prātoja, ka izlaidums varētu notiks līdzīgi kā centralizētie eksāmeni: "Ar maskām aktu zālē, tā kā uz eksāmenu, ar visām dezinfekcijām."

"Delfi" aptaujāto skolu vadītāji pagaidām nav dzirdējusi, ka atsevišķs skolēns atteicies ierasties izlaidumā, jo viņu neapmierina, ka izpaliek ierastās svinības. Tieši pretēji: direktori stāstīja, ka sapratne un spēja esošo situāciju pieņemt Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ ir augusi. Piemēram, Smiltenes vidusskolā kādai 12. klasei nācās kārtot angļu valodas centralizēto eksāmenu papildtermiņā, jo, veicot visu eksāmenu norisē iesaistīto personu Covid-19 testēšanu, atklājās, ka viens saslimšanas gadījums tomēr ir. "To viņi uztvēra ļoti saprotoši, nu, ka tā var jebkuram gadīties. Šis gads ir bijis grūts. Mēs esam liela skola, mums ir 1000 skolēnu un vēl pirmsskola. Neviens jau nezina, kur viņš to Covid-19 dabūjis. Šobrīd nejūtu nekādu neapmierinātību arī no vecākiem. Tāds ir šis laiks, kur jāpieņem noteikumi tādi, kādi tie ir, un tas nav šobrīd izšķirīgākais," pauda Vergina.

Kā portālam "Delfi" uzsvēra vairāki skolu vadītāji, skolēni ir noilgojušies pēc klātienes tikšanās, tāpēc izlaidumā dāvanā saņemtie ziedi un apskāvieni skolēnu ieskatā nav pats būtiskākais. "Svētki viņiem būs, un mēs esam ļoti priecīgi, ka varēs pulcēties visa klase kopā, jo sākotnējais variants bija, ka klase ir jādala uz pusēm, jo tas cilvēku skaits bija ierobežots. Tagad tas cilvēku skaits ir palielinājies, katra klase varēs svinēt savus svētkus kopā," norādīja Locāne.

Savukārt to, ka izlaiduma svinīgajā daļā nedrīkst piedalīties absolventu tuvinieki – ģimene un draugi – skolēni nepārdzīvojot. "Tas, ka vecāki nevar šobrīd būt klāt – tas tā ir. Es domāju, ka, ņemot vērā visas šī gada lielās grūtības un to, kam mēs esam gājuši cauri, tas tāds patiesībā nieks tomēr. Pa gabaliņu jau tāpat varēs savus bērnus redzēt, samīļot un priecāties, ka ir izlaidums," teica Vergina. Turklāt atsevišķi skolu vadītāji arī uzsver: tuvinieki atbilstoši valstī noteiktajiem Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem arī varēs apsveikt absolventus pēc atestātu par izglītības iegūšanu saņemšanas.

"Delfi" apzinātie skolu vadītāji norāda, ka viņi nezina neko par to, vai skolēni plāno rīkot paši savas neformālās izlaiduma svinības, tomēr viņi uzsver, ka tā arī vairs neesot skolu atbildība. "Neoficiālā svētku svinēšanas daļa ir katra paša individuālā atbildība, par to mēs neuzņemamies atbildību, mēs arī neievācam informāciju. Tas ir tiešām uz katra cilvēka atbildību, bet es domāju, ka nekāda svinēšana netiek plānota," noteica Rēzeknes Valsts 1 ģimnāzijas direktors Jānis Poplavskis.

Ņemot vērā, ka izlaiduma klasēs mācās jaunieši, kas drīkst saņemt arī Covid-19 vakcīnu, portāls "Delfi" jautāja, vai skolu vadītāji manījuši skolēnu atsaucībai saņemt vakcīnu. Direktori gan norāda, ka viņi šādu informāciju neapkopo, tāpēc zināja teikt tikai to, ka "tie, kas ir izlēmuši vakcinēties, tie arī to dara".

Kā liecina Nacionāla veselības dienesta apkopotie dati, trešdien, kad Latvijā uzsāka 12-15 gadus vecu bērnu vakcinēšanu pret Covid-19 vispārējā kārtībā, šo poti saņēmuši kopumā 96 pusaudži. Jānorāda, ka ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu "Comirnaty" kopš 17. maija potē arī 16 un 17 gadus vecus jauniešu.