'Ziņas, seriāli, portāls' – sabiedriskie mediji gatavi darbam bez reklāmām; bažas par naudu
Foto: LETA

No nākamā gada sākuma saskaņā ar jau iepriekš pieņemtu lēmumu sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus, tomēr joprojām nav skaidrības, vai zaudējumi tiks kompensēti vajadzīgajā apjomā. Tāpēc sabiedrisko mediju un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji pirmdien aicināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputātus vērsties pie valdības ar lūgumu un atgādinājumu par nākamā gada budžetā nepieciešamajiem papildu finanšu līdzekļiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Apakškomisijas deputāti pēc sabiedrisko mediju un NEPLP pārstāvju uzklausīšanas par veiktajiem darbiem un gatavošanos darbam ārpus reklāmas tirgus vienojās gatavot šādu vēstuli un vērsties pie valdības, lai gan patlaban vēl budžeta veidošanas process kā katru gadu ir tādā posmā, kad nav iespējams droši apsolīt konkrētu finansējuma apjomu.

Likums jau patlaban paredz, ka šogad un vēl turpmākos divus gadus sabiedriskajiem medijiem kā kompensācija par iziešanu no reklāmas tirgus tiek paredzēti kopumā 5,5 miljoni eiro gadā, tomēr nākamajā gadā, kad reklāmu vairs nebūs, papildus nepieciešami vēl 8,3 miljoni eiro, komisijas sēdē atgādināja NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete. Arī NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš deputātus brīdināja, ka, ja sabiedriskie mediji nesaņems šo finansējumu, sekas var būt katastrofālas.

Latvijas Televīzijas (LTV) valdes loceklis Ivars Priede deputātiem paskaidroja, ka skaidrība par naudu ir nepieciešama līdz jūnija beigām, jo pilns raidījuma pasūtīšanas neatkarīgajiem producentiem un veidošanas cikls ir seši mēneši. Tādējādi šobrīd televīzija var droši plānot tikai savu raidījumu veidošanu, bet, piemēram, neatkarīgajiem producentiem neko nevar solīt. Ja skaidrība par naudu nākamajam gadam būs, valsts budžetu pieņemot, tikai gada pēdējos mēnešos, tad saturu no neatkarīgajiem producentiem var gaidīt tikai vairākus mēnešus pēc gada sākuma, skaidroja LTV vadītājs.

Gan LTV, gan Latvijas Radio (LR) pārstāvji deputātus informēja gan par to, kā šogad, gatavojoties iziešanai no reklāmas tirgus, tiek tērēts papildu piešķirtais finansējums, gan par plāniem darbam pēc iziešanas no reklāmas tirgus, kad ētera tukšo vietu aizpildīšanai jāsagatavo papildu oriģinālais saturs. Tā kā LTV un LR jau šogad vairs neslēdz jaunus līgumus vai neturpina daudzgadīgos līgumus reklāmas kampaņām 2021. gadam, zināms ienākumu kritums vērojams jau šogad, pat neatkarīgi no Covid-19 pandēmijas ietekmes uz reklāmas tirgu.

Priede deputātiem pastāstīja, ka kompensācija LTV 2020. gadā bija 4,1 miljons eiro, no kuriem 2,9 miljoni paredzēti reklāmas ieņēmumu krituma kompensācijai, 696 tūkstoši algām, 288 tūkstoši operatīvajai darbībai, 162 tūkstoši investīcijām un 121 tūkstotis sabiedrības integrācijas mērķiem portāla "LSM" versijām angļu un krievu valodā.

Nākamajā gadā LTV plāno saņemt vēl papildu 6,14 miljonus eiro, no kuriem 1,2 miljonus plāno neatkarīgo producentu radītā satura iegādei, 692 tūkstošus digitālajam saturam "LSM" un sociālajos tīklos, 2,1 miljonu multimediālajam saturam dažādās platformās, 707 tūkstošus LTV7 mazākumtautību satura integrēšanai multimediālā platformā, 636 tūkstošus strukturālām reformām un kapacitātes stiprināšanai un 800 tūkstošus ilgtermiņa ieguldījumiem.

Kopumā paredzēts radīt par 18% vairāk oriģināla satura, pastāstīja Priede. Satura ziņā plānots stiprināt ziņu raidījumus, palielināt informatīvi analītisko un izglītojoši zinātnisko saturu, nodrošināt daudzveidīgu kultūras, sporta un izklaidējošo saturu, kā arī attīstīt satura izplatīšanu dažādās multimediālās platformās, lai noturētu esošo un sasniegtu jaunu auditoriju, kas pamet lineārās televīzijas platformu vai to vispār nelieto. Sarunā ar deputātiem Priede paskaidroja, ka LTV, kuras struktūrvienība ir portāls "LSM", prioritāte Nr.1 ir portāla zīmola attīstība, jo, ņemot vērā digitālo attīstību nozarē, citādi nemaz nevarot būt.

LTV Programmu daļas direktore Rita Ruduša pastāstīja, ka satura attīstībā tiek ņemti vērā auditorijas pētījumi, tāpēc arī nolemt turpmāk strādāt, lai radītu vismaz vienu kvalitatīvu pašmāju seriālu gadā, jo pēc tādiem auditorija izjūt lielu vajadzību. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Ruduša pastāstīja, ka seriāla radīšanas izmaksas ir no 200 tūkstošiem par maza apjoma kamerstila seriālu līdz miljonam eiro par tādu seriālu, kā piemēram, "Sarkanais mežs". LTV arī plāno līdzproducēt Latvijā ražotas filmas un iegādāties licences to demonstrēšanai televīzijā.

LR valdes locekle Mārīte Tukiša savukārt pastāstīja, ka arī radio apzina situāciju darbam bez reklāmas ieņēmumiem un un jau tagad prognozē, ka tas īpaši ietekmēs LR3 jeb "Klasika" kanālu, kas izmantoja daudz bartera darījumu, bet turpmāk saturam nepieciešamo būs vairāk jāiegādājas par naudu.

Radio, lai gatavotos iziešanai no reklāmas tirgus, šogad saņēma papildu 1,37 miljonus eiro, no kuriem 350 tūkstoši paredzēti saimnieciskās darbības izdevumiem, 25 tūkstoši LR5 apraides paplašināšanai, 18 tūkstoši LR1 un LR4 apraides paplašināšanai, 191 tūkstotis sabiedrības integrācijas saturam, 87 apsardzes un drošības uzlabošanai, 20 tūkstoši korespondenta štata vietai LR1, stiprinot informatīvi analītisko žurnālistiku, 319 tūkstoši saturam LR programmās un sociālajos tīklos, 360 tūkstoši eiro kapitālieguldījumiem.

Nākamgad radio cer uz papildu 2,2 miljoniem eiro, no kuriem 532 tūkstoši paredzēti oriģinālā satura radīšanai, 360 tūkstoši operatīvajai darbībai, 94 tūkstoši darbinieku veselības aprūpes pakalpojumiem, 468 tūkstoši kapitālieguldījumiem, 255 tūkstoši nodokļu maksājumiem budžetā, 494 tūkstoši iegādēm "Klasika" un LR5, ko iepriekš veica kā maiņas darījumus. Tukiša uzsvēra, ka radio plāno stiprināt ziņu raidījumus, palielināt informatīvi analītiskā, izglītojoši zinātniskā, bērnu un jauniešu satura daudzumu, veidot interaktīvu saturu mākslas, kultūras un izklaides jomā, veikt ieguldījumus multimediālās platformās, jo pieprasījums pēc tā aug, kā arī nodrošināt tiešraižu – "Klasika", LR2, LR5 koncertu – veikšanu līdzšinējā apjomā. Radio papildus saražos 425 stundu satura, teica Tukiša.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Radio Latvijas Televīzija LTV NEPLP Rita Ruduša Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form