Patlaban nozare pārdzīvo par zinātnes skarbās tagadnes konvulsijām un nezināmās rītdienas gaidās baidās ilgtermiņā modelēt Latvijas zinātnes, ekonomikas un sabiedrības procesus, norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.
Ceturtdien notikušajā LZA Pavasara pilnsapulcē, uzrunājot klātesošos, Spārītis uzsvēra, ka akadēmiskās vides pārstāvjiem ir nācies asi diskutēt par valsts atbalsta formām, apmēru, kritērijiem un rezultātiem inovatīvas izglītības un zinātnes stimulēšanai un noteikti nāksies to darīt arī turpmāk.
"Mans uzskats par to, ka LZA loma ir stiprināma, ka Latvijas zinātnes administrēšanā ir iesaistāmi nozaru griezumā zinoši un ekonomiski domājoši speciālisti, nav mainījies," pauda Spārītis.
Viņš uzsvēra, ka zinātniekiem ir ļoti maz, ko gaidīt no valsts izpratnes un pretimnākšanas. Tāpēc pašiem ikdienā ir jādomā, kā komercializēt zinātniskajos institūtos radušos izgudrojumus, kā attīstīt teorētiskās un fundamentālās zinātnes un piesaistīt tai autonomus finansējuma avotus, kā pašiem pieteikt zinātniskos atklājumus patentorganizācijām un kā pašiem pārdot pasaules industrijas milžiem Latvijas izgudrojumus, par kuru kvalitāti pasaule ir gatava maksāt.
LZA prezidents izteicās, ka akadēmija var kļūt par to institūciju, kas rosinātu politiķu aprindas izšķirties par autonomu un cieņas pilnu finansējumu sabiedrības un humanitāro zinātņu valsts pētījumu programmām, vietējo un starptautisko grantu piešķīrumam, kā arī cita veida attīstības dotācijām. Patlaban varot novērot, cik neauglīga zinātnes attīstības kopainā ir humanitāro un sociālo zinātņu konkurence ar fundamentālajām un dabaszinātnēm par valsts piešķiramo finansējumu.
Minētais solis rosina arī Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētā valsts pētījumu programmas budžeta apgriešanu par nākamajiem 15% un neprognozējamu finansējuma ritmu, kas "torpedē jebkuru ritmisku darbu", skaidroja Spārītis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
