Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana: Būvniecības kontroles birojs pārbaudīs VID ēku ('Delfi' tiešraides arhīvs)
Foto: Kadrs no video

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien uzklausa vairākus bijušos ekonomikas ministrus un Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana: atskaitās bijušie ministri
Sēde tiek slēgta.
„Šī ēka ir uzbūvēta lielā steigā, purvā, bet būvnieki mēģina aizbildināties ar stāstu par kosmētikām šuvēm,” uzsver Kaimiņš. Komisija par notikušo apņemas ziņot gan Būvniecības valsts kontroles birojam, gan VID un pašvaldībai.
Frakcijai apmeklējot VID ēku, Kaimiņš vienā no iekšpagalmiem konstatējis četras plaisas. Pastāv lieli draudi, ka cilvēkiem ir bail ziņot par šādiem trūkumiem, klāsta Kaimiņš.
Kaimiņš informē, ka saņēmis anonīmu ziņojumu par plaisām jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta ēkā, kurā strādā 2000 darbinieku.
Korupcijas risks būvniecībā ir ļoti augsts, atzīst Lešinska. Pēc viņas teiktā, ar jaunā likuma normām un izveidotajām iestādēm nepietiks, lai novērstu visus riskus. „Korupcijas riski joprojām ir pietiekami augsti,” saka pētniece.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (NA) apliecina, ka komisija gatava virzīt priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, ja parlamentārās izmeklēšanas komisija tādus piedāvās.
Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis nav pārliecināts, vai atbilstoši likuma ugunsdrošības uzraudzība nodota jaunā biroja pārziņā, taču idejiski tā būtu jābūt.
Savulaik šī funkcija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta esot nodota būvinspekcijai, taču tagad nav skaidrs, kas īsti to īsteno.
Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis vērš uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kas veic ugunsdrošības uzraudzību būvniecības procesā.
Tikmēr Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš uzsver, ka viens no galvenajiem faktoriem, lai būvniecības nozarē viss notiktu veiksmīgi, ir cilvēciskais faktors. „Jautājums ir par cilvēcisko atbildību,” viņš atzīst.
Latvijas Arhitektūras savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums atzīst, ka EM nevar neko pārmest, ņemot vērā tās kapacitāti. Taču, ņemot vērā esošās problēmas, tā turpināties nevar un nozarei nepieciešamas stratēģiskas vadlīnijas.
Joprojām neatbildēts jautājums ir par sabiedrības iesaisti, piemēram, plašākām iespējām uzzināt par kādas būvatļaujas izsniegšanu, klāsta Lešinska.
Arī „Providus” pētniece Agnese Lešinska atzīst, ka jaunais likums tapis bez padziļinātas izpētes par būvniecības problēmām. Viņa aicina politikas veidotājus nesteigties un, veicot grozījumus jaunajā likumā, visaptveroši izvērtēt nozari.
Lielākā nelaime nav Būvniecības likumā, jo likuma realizāciju nosaka Ministru kabineta noteikumi, taču tie radīti steigā, bez analīzes, klāsta Rožulapa. „Tie ir ielāpi,kas radīti steigā,” viņa min.
Neviens eksministrs arī neesot pieminējis to, kā mainījās attieksme pret būvniecību pēc Zolitūdes traģēdijas.
„Jaunais Būvniecības likums tapis, neveicot jebkādu analīzi un ne uz kādas politikas pamata,” secina Rožulapa.
Uzsākot likuma izstrādi, divi galvenie jautājumi bija – liegt būvniecībā iespēju apstrīdēt jebkādus lēmumus un būvspeciālistu sertifikācija.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija turpina diskusijas par valsts politiku būvniecības jomā pašlaik. Latvijas Arhitektūras Savienības priekšsēdētāja vietniece Elīna Rožulapa nepiekrīt bijušo ministru teiktajam, ka esošais būvniecības regulējums radīts uz kādas noteiktas politikas pamata.
Deputāte Inguna Rībena (NA) vaicā, vai EM Būvniecības likuma projektu pasūtījusi kādam advokātu birojam. EM pārstāvji to noliedz.
Tomēr jaunais Būvniecības likums ir labāks par iepriekšējo, piebilst Pavļuts.
„Likums nav tieši tāds, kā vēlētos, bet aptuveni 60-70% no uzstādījumiem, ko ministrija vēlējās redzēt likumā, ir ievēroti,” norāda Pavļuts. Savukārt aptuveni 30% no likumā ietvertā varēja paveikt labāk.
Šādu informāciju nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt, saka Pavļuts. Konflikti ar Pūci bijuši, taču par jauno Būvniecības likumu domstarpību nav bijis.
Kaimiņš vaicā, vai sabiedrība var justies droša, ka tās intereses jaunajā likumā ir ievērotas un vai Pūce lobējis kādu kompāniju intereses.
Atbildot uz jautājumu par citu pušu ietekmi uz jaunā Būvniecības likuma normām, Pavļuts klāsta, ka apsriedēs piedalījās dažādas organizācijas. Ar sagruvušās "Maxima" ēkas būvniecības pasūtītāju "Homburg Zolitude" viņš neesot ticies.
Deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) atgādina, ka iepriekš komisijas sēdē vaicājis Ušakovam par viņa atbildību un galvaspilsētas mērs divas reizes atbildējis noraidoši.
Pavļuts uzsver, ka jautājumu par atbildību varētu uzdot arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) un pašvaldības būvvaldei, jo pašvaldība vistiešākajā veidā atbild par būvniecības uzraudzību.
„Trīs bijušo ekonomikas ministru uzstāšanās atgādina karsta kartpueļa pārmešanu no viena otram, nevēloties uzņemties politisko atbildību,” vērtē Ločmele-Luņova. Kampars atgādina, ka uzreiz pēc traģēdijas savā twitter.com kontā norādījis, ka atbild par katru sevis veikto darbu. „Ja es tolaik būtu ministrs, visticamāk, būtu arī uzņēmies politisko atbildību,” viņš saka.
„Liekot roku uz sirds, es uzskatīju, ka esmu izdarījis visu, ko vajadzēja, lai jaunais Būvniecības likums tiktu pieņemts,” viņš saka.
Pavļuts atklāj, ka pēc traģēdijas nopietnis domājis par demisiju, un attiecīgajā nedēļas nogalē pat sagatavojis dokumentus. Taču, visu apsverot, secinājis, ka atbildība jāuzņemas citādi – norādot uz trūkumiem būvniecībā.
Taču Zolitūdes traģēdiju tas nenovērstu, viņš piebilst.
Diskusijas no ministrijas un attiecīgās darba grupa pēc tam turpinājās valdībā un Saeimā, viņš skaidro. "Sarunās droši vien tika pazaudēts daudz no tā, ko varēja izdarīt ātrāk," piebilst Pūce.
Bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce atzīst, ka absolūts vairākums darbu būvniecības jomā bija saistīti ar jauno Būvniecības likumu, kas, iespējams, ir viens no likumiem, kam veltīts visvairāk apspriežu atjaunotās Latvijas vēsturē.
Atbildīgās komisijas deputāti tomēr lēma, ka budžeta līdzekļu trūkuma dēļ reģionāla līmeņa būvvaldes nav jāveido.
Ekonomikas ministrija savulaik diskusijai piedāvāja risinājumu, ka būvniecības uzraudzībai nepieciešams vēl viens līmenis - reģionālais,- skaidro Pavļuts.
Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) norāda, ka jau no pirmās dienas amatā būvniecības regulējums bijis viens no jautājumiem, kas bija viņas dienaskārtībā, skaidri apzinoties, ka regulējumā ir nepilnības.
2009.gada sākumā tika nolemts nodot Valsts būvinspekcijas funkcijas citām institūcijām, un visi sociālie partneri to atbalstīja, stāsta bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V).
Viens no aizdomās turamajiem - arhitekts Andris Kalinka - jau divas reizes lūdzis atļauju izceļot no valsts, uzzināto atklāja Ločmele-Luņova. Pēdējā reizē viņš lūdzis atļauju doties uz Parīzi Valentīndienā.
Deputāte Regīna Ločmele- Luņova (S) informē par tikšanos ar policijas izmeklētāju un iespējām uzklausīt policijas pārstāvjus komisijas sēdē. Ja policijas pārstāvji piedalītos atklātā komisijas sēdē, viņi nevarētu sniegt plašāku informāciju kā jau līdz šim publiski izskanējis, skaidro Ločmele-Luņova. "Jautājums, cik lietderīgi informāciju par izmeklēšanu uzklausīt pusceļā," viņa min.
Aicinātie politiķi - tostarp bijušie ekonomikas ministri - ieradušies komisijas sēdē.

Par EM realizēto valsts politiku būvniecības jomā pirms un pēc Zolitūdes traģēdijas deputāti diskutēs ar bijušajiem ekonomikas ministriem Arti Kamparu (V), Danielu Pavļutu (tolaik RP) un Vjačeslavu Dombrovski (tolaik RP, tagad V), kurš bijis arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs.

Tāpat uz komisijas sēdi uzaicināti divi bijušie EM valsts sekretāri - Anrijs Matīss un Juris Pūce.

Savukārt par valsts politiku būvniecības jomā pašlaik informēs EM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (NA), Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis un citi.

Jau ziņots, ka līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā ir pieci aizdomās turētie, un pret četriem uzņēmumiem uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Par aizdomās turētajiem atzīts lielveikala "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, lielveikala ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu, kā arī uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota šā gada 11.novembrī uz vienu gadu.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Zolitūdes traģēdija Saeima Maxima Būvniecība Anrijs Matīss Romāns Naudiņš Juris Pūce Ivars Sergets Daniels Pavļuts Andris Gulbis Andris Kalinka Ekonomikas ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form