Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO radīs papildus drošību reģionā, ceturtdien, 21. aprīlī, uzrunājot Saeimas deputātus, pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Pabriks uzrunāja deputātus pirms Saeimas konceptuālā atbalsta valsts aizsardzības budžeta pakāpeniskai palielināšanai. Ministrs sāka savu uzrunu, norādot, ka ir pienākuši laiki, kad Eiropā plosās karš, jo Krievija ir uzbrukusi mums draudzīgajai Ukrainai.
"Krievijas uzbrukums Ukrainai ir noticis bez jebkāda iemesla, attaisnojot savas impēriskās ambīcijas, no kurām mūsu lielā kaimiņvalsts nekad nav atteikusies. Tas izmaina visu drošības situāciju gan Eiropā, gan arī visā pasaulē," pauda Pabriks.
Ministrs atzina, ka Krievija ar savu analīzi pirms uzbrukuma Ukrainai ir "pārrēķinājusies" vairākos aspektos. Pēc Pabrika teiktā, Krievija iedomājās, ka tā spēs sašķelt rietumu vienotību, tostarp NATO, bet Krievijai tas neizdevās. Ministrs uzsvēra, ka karš pret Ukrainu tieši konsolidēja sabiedrotos un parādīja patiesos Ukrainas atbalstītājus.
Tāpat Krievija esot kļūdījusies, vērtējot situāciju Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā. Pabriks norādīja, ka pēc Ziemas kara Otrā pasaules kara laikā Somijas pozīcija bijusi "ieturēta" attiecībā uz notiekošo Krievijā, tomēr ar šīs valsts sākto karu Ukrainā Somijas un Zviedrijas "vadzis ir lūzis".
"Var droši paredzēt, ka tuvākajā laikā abas šīs valstis lūgs tās uzņemt NATO. Tas, protams, mainīs arī situāciju Baltijas jūras reģionā, jo mums pavērsies jaunas iespējas sadarboties gan ar Somiju, gan ar Zviedriju vēl padziļinātāk un papildus veidot drošību mūsu valstī," uzsvēra Pabriks.
Saeima ceturtdien, 21. aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, ar kuriem plānots pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības budžetu. 2025. gadā valsts aizsardzībai plānots tērēt 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Paredzams, ka ceturtdien likuma izmaiņas tiks pieņemtas galīgajā lasījumā.
Jau vēstīts, ka Somijas prezidents Sauli Nīniste 28. martā ar NATO ģenerālsekretāru pārrunāja "principus un procedūras" jaunu dalībvalstu uzņemšanai aliansē. Somijas premjerministre Sanna Marina paziņoja, ka Somijai lēmums jautājumā par dalību NATO būtu jāpieņem šopavasar, kad valdība un parlaments būs rūpīgi izvērtējuši visus iespējamos plusus un mīnusus.
Savukārt Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone, kura vēl marta sākumā pasludināja dalību NATO par nepieņemamu, tagad apgalvo, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis situāciju Eiropā, padarot dalību NATO Zviedrijai diezgan pieņemamu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš telekanālā CNN paziņoja, ka gadījumā, ja Somija un Zviedrija lūgtu uzņemšanu NATO, alianse spētu tās ļoti ātri uzņemt.
"Mums ir labs dialogs ar Somijas politiskajiem līderiem (..) un ar Zviedriju. Protams, jāizlemj viņiem, bet, ja viņi pieteiksies, viņus apstiprinās visi 30 NATO sabiedrotie. Mēs atradīsim veidus, kā to izdarīt ātri," intervijā CNN paziņoja Stoltenbergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
