Viņš norādīja, ka Rīgas pašvaldības vēlēšanu rezultāti rada būtisku jautājumu par LRA un Zaļo zemnieku savienības (ZZS) pozīcijām, kas savā starpā vistiešākajā veidā konkurē. Eksperta ieskatā, apkopotie vēlēšanu rezultāti liecinās, cik nopietns spēlētājs ir LRA un cik ļoti partija varēs balstīties uz pašvaldību vēlēšanu laikā iegūtajiem rezultātiem.

Ikstens sacīja, ka Rīgai politikā ir simboliska nozīme, un izskatās, ka Rīgas domes opozīcijā atradīsies LRA, kuras iniciatīvas, visticamāk, būs pielīdzināmas partijas "Vienotība" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) iniciatīvām domes pēdējā sasaukuma laikā.

"Līdz ar to stāsts ir par to, kā šīs partijas frakcija izskatīsies Saeimā bez Bondara, jo viņam būs jāsēž Rīgas domes opozīcijā. Vai Bondara ampelēšanās Rīgā un LRA darbs citās pašvaldībās, kurās tai ir labi rezultāti - vai tā spēs nokompensēt pieaugošo neredzamību, kas draud LRA frakcijai Saeimā?" sacīja Ikstens.

Vienlaikus eksperts norādīja, ka lielākais pārsteigums, kas novērots Rīgas pašvaldības vēlēšanās, bija Jaunās konservatīvās partijas (JKP) veiksmīgais starts, kuras iegūtās balsis no LRA atšķīrās tikai par procentu desmitdaļām. "Tas, protams, ir lielākais pārsteigums. Ja viņi paliek opozīcijā, uz ko tas arī norāda, tad tā varētu būt diezgan interesanta augsne JKP Saeimas vēlēšanās," skaidroja politologs.

Savukārt, runājot par VL-TB/LNNK un partijas "Vienotība" rezultātiem Rīgas domes vēlēšanās, Ikstens sacīja, ka to pozīcijas šajās pašvaldības vēlēšanās neatšķīrās no to rezultātiem pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā - VL-TB/LNNK saglabājusi savas popularitātes pārsvaru pār "Vienotību", savukārt ZZS nav pārsniegusi 5% slieksni, lai nodrošinātu vietu Rīgas domē.

Plašāk komentējot "Vienotības" pozīcijas pašvaldību vēlēšanās, Ikstens sacīja, ka partija savas pozīcijas ir saglabājusi nemainīgas - tās nav ne īpaši uzlabojušās, ne pasliktinājušās. Pēc eksperta domām, "Vienotība" ir izdarījusi absolūto minimumu, kas bija nepieciešams, lai saglabātu savas pozīcijas.

Politologs norādīja, ka ir grūti spriest par notikumu tālāku attīstību, jo nav skaidrs, kā Rīgas pašvaldību vēlēšanu rezultātus vērtēs tie "Vienotības" politiķi, kuri nav bijuši mierā ar "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un partijas ģenerālsekretāra Arta Kampara bloku, kā arī tas, kā tiks interpretēti partijas "Latvijas Attīstībai" panākumi. "Es teiktu, ka tur ir mazliet par agru spriest," uzsvēra Ikstens.

Kā ziņots, pašreizējam Rīgas domes vadošajam politiskajam spēkam "Saskaņa"/"Gods kalpot Rīgai" ("Saskaņa"/GKR) pašvaldību vēlēšanās izdevies iegūt vairākumu balsu, vienlaikus tas galvaspilsētas domē ir zaudējis septiņus mandātus, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Pēc balsu saskaitīšanas visos 158 Rīgas iecirkņos šis politiskais spēks saņēmis 50,85% atbalstu. Tas nozīmē, ka "Saskaņa"/GKR nākamajā Rīgas domes sasaukumā iegūs 32 deputātu mandātus. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kurās galvaspilsētas domē kopumā tika ievēlētas trīs partijas, "Saskaņa"/GKR saņēma 58,54% balsu, kas ļāva tai tikt pie 39 mandātiem.

Rīgas domē kopā ar "Saskaņu"/GKR ievēlēti politiskie spēki no vēl četriem sarakstiem - LRA un "Latvijas attīstībai" (LA) apvienotā saraksta, kas saņēmis 13,66% vēlētāju atbalstu, JKP ar 13,41% vēlētāju atbalstu, VL-TB/LNNK ar 9,24% atbalstu un "Vienotības" ar 6,26% atbalstu.

Atbilstoši šādam balsu sadalījumam LRA un LA saraksts Rīgas domē saņemtu deviņus deputātu mandātus, JKP - deviņus mandātus, nacionālā apvienība VL-TB/LNNK - sešus mandātus, bet "Vienotība" - četrus, liecina provizoriskie aprēķini.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kā pirmajai aiz svītras paliekot ZZS ar 3,29% vēlētāju atbalstu.