Ceturtdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā viesojās politiskā spēka "Zaļo un zemnieku savienība"(ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze un pašreizējais premjers, kā arī partijas Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis. Interviju ciklā "Par ko balsot?" politiķi atbild par līdzšinējo kampaņu, solījumiem un sarkanajām līnijām, kā arī prognozē, kas mūs sagaidīs pēcvēlēšanu rītā.

Ja koalīcijā būs vairāk par četriem politiskajiem spēkiem, tad tā būs murgaina valdība, raidījumā atzina Kučinskis. "Ja es jūtu, ka komandā viens otru grauzīs, (..) es tur neiešu sēdēt par izsmieklu priekšā," sacīja tagadējais premjers, norādot, ka viņam arī jādomā par savu veselību. Proti, neesot iespējams izdarīt labu darbu, vienlaikus "kasoties" savā starpā.

Iepriekš Kučinskis medijiem norādījis, ka gribētu veidot valdību ar pašreizējiem koalīcijas partneriem. Arī tagad viņš atkārtoja, ka esošo koalīciju zina – saprot tās stiprās, vājās puses, taču neizslēdz tālākās sarunas ar partiju "Attīstībai/Par" un, ja varēs atrast kopsaucējus, ar "Jauno konservatīvo partiju".

Jautāts par sadarbību ar "KPV LV" Kučinskis sacīja, ka "kaut kāds dīvains tas veidojums, es nezinu, ar ko tur runāt, tur ir divi cilvēki... Jūs braucat uz jebkuru (vietu), parunājiet ar kādu no mūsu ierindas – kas ir 10., 12., 20. vietā, viņš tomēr zinās, kas viņš ir un kāpēc ir. Tur ļoti grūti saprast, ko ievēlēs no "KPV LV "". Taču, ja ZZS vēlēšanās iegūs gana labus rezultātus un premjera amata kandidāts uzņemsies valdības veidošanu, tad ar "KPV LV" partija gan runāšot.

Raidījumā Kučinskis arī pievērsās "KPV LV" nominētā premjera amata kandidāta Alda Gobzema nesenajiem publiskajiem izteikumiem par viņa kā potenciālā valdības veidotāja rīcību, sakot: "ja varētu kā viņi grib – "ja mani nosauks, es ar visiem simt runāšu," nu nesarunās ar visiem simt un viss. Prezidents jau arī skatās, vai varēs vai nevarēs izveidot valdību". Kučinskis atzina, ka šāds scenārijs, kādu to ieskicējis Gobzems, būtu ceļš uz ārkārtas vēlēšanām.

Savukārt Krauze uzsvēra, ka ZZS neveidos koalīciju ar "Saskaņu" un Latvijas Krievu savienību, pret visām pārējām partijām ZZS ir atvērta, sarunas būs, taču prognozējams, ka ļoti smagas.

"Esošā koalīcija, visticamāk, un to rāda prognozes, 51 balsi Saeimā nedabūs. Fakts, ka neejot ar "Saskaņu", un mēs to nedarīsim, tur veidojas otrs bloks. Visticamāk, lai kā [Artuss] Kaimiņš tur runā, bet nu tur kaut kas notiek," norādīja Kučinskis.

Raidījumā arī tika apspriesti partijas jaunākie reitingi, gan aizvadītajā nedēļā publicētā SKDS aptauja, gan arī portāla "Delfi" sadarbībā ar kompāniju "Kantar TNS" septembra beigās veiktā aptauja. Šie dati liecina, ka, lai arī ZZS joprojām ir otra populārākā partija aiz "Saskaņas", šobrīd ZZS piedzīvo popularitātes kritumu – reitings ir zemākais šāgada laikā.

Kučinskis šo kritumu skaidroja ar to, ka šobrīd ZZS, tāpat kā citas varas partijas, "tiek sista no visiem oponentiem. Es domāju, ka kampaņas rezultātus varēs svētdienas rītā redzēt. Arī atsevišķi darbiņi, kas vēl bija jāizdara valdībā, ko parasti pirms vēlēšanām nedara, paceļ izglītības kvalitātes kritēriju nosacījumus..". Krauze, savukārt, optimistiski norādīja, ka partija līdz šim stabili turējusies otrajā vietā, turklāt no latviskām partijām ZZS ir pirmā.

Līderos ZZS ir Kurzemē un Zemgalē, nevis Rīgā. "Rīgā varbūt kaut kas mūsu vārdu salikumā velk uz laukiem," pieļāva Kučinskis.

Ar partijas aprakstu pirms 2018. gada vēlēšanām iespējams iepazīties šeit:

Atšķirībā no vairākām iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kurās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts bija smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, gaidāmajās vēlēšanās tā vairs nav un arī priekšvēlēšanu kampaņas materiālos manāms maz. Tomēr joprojām Lembergs ir viens no lielākajiem ziedotājiem ZZS, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dati.

Iepriekšējās – 12. Saeimas – vēlēšanās Lemberga vārdu partija nosauca pēc nelielas vilcināšanās, taču šoreiz, gada sākumā iepazīstinot ar partijas "lokomotīvēm" gaidāmajās vēlēšanās, viņa vārds neizskanēja. Tā vietā – premjera amatā arī turpmāk partija vēlas redzēt pašreizējo premjerministru Māri Kučinski, kurš ir Vidzemes vēlēšanu apgabala 1. numurs.

Viņam sarakstā seko tagadējais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un parlamentārietis un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Ar pirmo kārtas numuru savukārt Rīgas vēlēšanu apgabalā kandidē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, viņai seko Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars un veselības ministre Anda Čakša. Zemgalē attiecīgi pirmie trīs numuri – Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, tagadējais satiksmes ministrs Uldis Augulis un deputāts Andris Bērziņš, bet Kurzemē – Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.

Pēdējos mēnešos atsevišķi ZZS biedri arī iekūlušies skandālos – piemēram, jūnijā pret deputātu Askoldu Kļaviņu (ZZS) ierosināts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, un septembra beigās KNAB nosūtījis materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Oktobra sākumā savukārt izskanēja ziņas, ka Jūrmalas mēru Gati Truksni policija sodījusi par narkotisko vielu neatļautu glabāšanu un piemērojusi viņam 100 eiro lielu naudassodu. Atsaucoties uz savā rīcībā esošo informāciju, tā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga". Šie abi ZZS pārstāvji Saeimas vēlēšanās nekandidē.

Lemberga ietekme esot mazinājusies

13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā aģitācijas materiālos Lembergs manāms maz. ZZS izdevumā "Ir Jābalso!" Lembergs ir vien 16. lappusē – nelielā viedokļa rakstā sadaļā par vidi Ventspils mērs pauž neapmierinātību ar Valsts vides dienesta darbu: "Ventspilī atsevišķi uzņēmumi var atļauties pilnīgi nesodīti visu pilsētu pārklāt ar melniem ogļu putekļiem, un valsts nespēj neko izdarīt, lai iedzīvotājiem nebūtu jāelpo netīrs gaiss."

Vaicāts, kā kopumā vērtē Lemberga ietekmi partijā un valdībā patlaban, premjers Kučinskis šogad augusta beigās žurnālā "Ir" izteicās, ka tā ir mazinājusies. Jau pašā sākumā ar Lembergu bijusi noruna, ka valdība strādās un pieņems lēmumus.

Tiesa, laikraksts "Latvijas Avīze", atsaucoties uz sociālajos tīklos iegūtu informāciju, 6. septembrī vēstīja, ka iedzīvotāji tikuši uzrunāti priekšvēlēšanu socioloģiskajā aptaujā, kur viņiem uzdoti arī jautājumi par attieksmi pret ZZS un "Saskaņas" veidotu koalīciju un Lemberga iesaistīšanos ZZS priekšvēlēšanu kampaņā.

Aptaujas veikšanu, lai noskaidrotu attieksmi pret "Saskaņu", žurnālam "Ir" apstiprināja ZZS frakcijas vadītājs Brigmanis. "Šī konkrētā aptauja tiek veikta Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Tikai vienā apgabalā," norādījis Brigmanis. Viņš apstiprinājis, ka ZZS apmaksā šādu "Latvijas faktu" aptauju. Kurš konkrēti apvienībā to ir pasūtījis un kādēļ, Brigmanis nav varējis paskaidrot.

Otra populārākā un otra dāsnāk reklamētā

Pirms 16 gadiem, 2002. gada vasarā, kā apvienība dibinātā ZZS koalīcijā nav bijusi vien pāris gadu pēc 11. Saeimas vēlēšanām, jo Zatlera Reformu partija bija novilkusi "sarkanās līnijas" pret oligarhiem. 12. Saeimas vēlēšanās par ZZS nobalsoja 19,53% un šis politiskais spēks ieguva 21 mandātu. Salīdzinājumam – 2011. gadā Saeimas ārkārtas vēlēšanās – 13 mandāti.

Tagad, 13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, ZZS ir otrs populārākais politiskais spēks, par kuru, ja vēlēšanas notiktu tagad, savu balsi atdotu 8,1% aptaujāto uzreiz aiz "Saskaņas", kurai ir 14,5% aptaujāto atbalsts, liecina portāla "Delfi" sadarbībā ar kompāniju "Kantar TNS" septembra beigās veiktā aptauja. Tiesa, septembra sākumā reitings bija 9,8%.

ZZS arī ir otrajā vietā priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu ziņā, to apsteidz tikai "Saskaņa", liecina KNAB informācija. Līdz 28. septembrim ZZS deklarējusi 482 052 eiro lielas aģitācijas pasākumu līgumsaistības. Salīdzinājumam: "Saskaņa" – 493 163 eiro, "Jaunā Vienotība" – 325 507 eiro, bet partija "Attīstībai/Par!" – 292 948 eiro saistības. Jau pirms divām nedēļām gan ZZS, gan "Saskaņas" iztērētā summa jau pārsniedza 90% no kopumā atļautajiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Maksimālais noteiktais priekšvēlēšanu aģitācijas limits vienai partijai ir 533 347 eiro.

KNAB informācija liecina, ka visvairāk – 40% – ZZS aģitācijas izdevumu attiecināmi uz vides reklāmām, 22 – radio, 13 – presi, 16 – labdarību, 5 – televīziju, savukārt tikai 3 procenti – uz sociālajiem tīkliem.

ZZS – čempioni, reitingi, un kāda būtu murgaina valdība. Pilns ieraksts
Foto: DELFI

Portāla "Delfi" sadarbībā ar kompāniju "Kantar TNS" septembrī veiktā aptauja liecina, ka ZZS vēlētājs pārliecinošā vairākumā ir rodams tieši vecuma grupā 60–69 gadi, savukārt Latvijas jauniešu atbalsts ir vien 8%.

Ar ko gatavi sadarboties?

3. septembrī "Delfi TV ar Jāni Domburu" premjera amata kandidātu debatēs Kučinskis uzsvēra, ka gribētu veidot valdību ar pašreizējiem partneriem – "Vienotību" un Nacionālo apvienību (NA). Savukārt, ja būs nepieciešamība pēc vēl kāda partnera, tad būšot jāraugās.

Turpināt iesākto darbu un sadarbību ar ZZS un "Jauno Vienotību" (JV) vēlētos NA līderis Roberts Zīle, tā viņš atzina raidījumā. Savukārt JV premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš programmatisko tuvību saskatīja ar Jauno konservatīvo partiju (JKP), NA un "Attīstībai/ Par!". Par to gan vēlāk izbrīnu pauda Kučinskis.

Tiesa, pēdējo mēnešu laikā medijos vairākkārt ZZS pārstāvjiem uzdoti jautājumi par sadarbības iespējām ar partiju "Saskaņa". ZZS Vidzemes saraksta līderis premjers Kučinskis atkārtoti vēstījis, ka ZZS nestrādāšot un viņš pats noteikti nevadīšot tādu valdību, kurā būtu "Saskaņa".

Par nesadarbošanos ar "Saskaņu" ZZS atšķirīgi viedokļi nedrīkst būt – tā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis komentējis partiju apvienības deputāta Gundara Daudzes izteikumus, ka viņš neiebilstu valdības veidošanai ar "Saskaņu", augusta beigās vēstīja LSM.lv. Brigmanis uzsvēra, ka partijas kopējā pozīcija nav mainījusies, un kategoriski noraidīja pieņēmumus, ka ZZS varētu sadarboties ar "Saskaņu" valdības veidošanā.

"ZZS, pēc tā, ko es zinu, nekad nav apsprieduši variantu veidot koalīciju, citiem vārdiem sakot – valdību ar "Saskaņu," ne 2009., ne 2010. gadā, nekad. Tāds variants nekad nav apspriests," – tā 21. jūlijā preses konferencē izteicās Lembergs.

Tomēr daži citi ZZS pārstāvji tik kategorisku nostāju nav pauduši. Piemēram, augusta beigās televīzijas "RīgaTV 24" raidījumā uz jautājumu par sadarbību ar "Saskaņu" pēc Saeimas vēlēšanām Daudze atbildēja, ka viņš pats tam neiebilstu, bet lēmumu pieņem partijas vairākums. Daudze arī norādīja, ka pirms vēlēšanām "negribētu dalīt lāča ādu, kamēr lācis vēl mežā".

Pēcāk, 7. septembrī, intervijā laikrakstā "Neatkarīgā Rīta avīze" Daudze gan norādīja: "Es nekad neesmu runājis par iespējamu koalīciju ar "Saskaņu". Jautājums raidījumā bija par sadarbību parlamentā. Mana atbilde tika interpretēta kā piekrišana iet koalīcijā ar "Saskaņu", bet tas tā nav! Zaļo un zemnieku savienības vadītāji Armands Krauze un Augusts Brigmanis, kā arī valdības vadītājs Māris Kučinskis ir vairākkārt uzsvēruši, ka ZZS koalīcijā ar "Saskaņu" neies, un es pilnībā pievienojos šim viedoklim. Es esmu komandas cilvēks un nevienu brīdi neesmu domājis veikt kādas no ZZS atšķirīgas darbības vai uzstāties ar alternatīvu nostāju."

Savukārt Saeimas deputāts Valdis Kalnozols (ZZS), septembra sākumā taujāts par koalīcijas veidošanu ar "Saskaņu", no vienas puses norādīja, ka pagaidām nevēlas uz to atbildēt, bet, raugoties kopumā, deputāta skatījumā, Saeimā esot par daudz sašķeltības un partiju, vēstīja LETA. Būtiskākais jautājums attiecībā uz iespēju sadarboties esot tas, vai politiskajiem spēkiem ir kopīgs mērķis. Deputāta skatījumā, "Saskaņai" pašlaik neesot definēts mērķis, tāpēc parlamentārietim esot grūti atbildēt un viņš melotu, ja sacītu, ka ir "par vai pret".

Lielie ziedotāji. Kuri prom, kuri palikuši

Pirms 12. Saeimas vēlēšanām, 2014. gadā, kad arī ZZS no visām partijām baudīja lielāko ziedotāju atbalstu, viens no lielākajiem ziedotājiem šim politiskajam spēkam bija Rīgas saraksta līdera Gunta Belēviča ģimene ar 63 tūkstošiem eiro, vēstīja sabiedrisko mediju portāls LSM.lv. 2014. gadā viņu ievēlēja 12. Saeimā no ZZS saraksta, viņš kļuva par veselības ministru Laimdotas Straujumas un pēcāk Kučinska valdībā, taču 2016. gadā demisionēja, jo ārpus ierastās kārtības saņēma medicīnas pakalpojumu Latvijas Onkoloģijas centrā. Kopš 2014. gada rudens Belēviču ģimene ZZS vairs nav ziedojusi.

Kopš pagājušā gada maija ZZS ziedotāju vidū nav arī uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas vārda, kura kopš 2005. gada partijai ziedojusi kopumā 58 248 eiro. Šogad maijā mediji vēstīja, ka pret Krūmiņu, Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas amatpersonu Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālvajāšanu lietā, kas saistīta ar kukuļošanu.

Tiesa, vairāki ilggadējie ziedotāji joprojām partiju atbalsta – viens no lielākajiem ziedotājiem ir Aivars Lembergs, kurš kopumā kopē pērnā gada vidus ziedojis 25 000 eiro, no tiem šogad vasarā ziedojis kopumā 10 000 eiro (pusi no šīs summas šā gada jūlijā, otru pusi – augustā), savukārt pērn decembrī – 15 000 eiro. Ziedotāju priekšgalā ir arī Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieki Guntis Blumbergs ar 16 200 eiro kopš pagājušā gada vasaras un Jānis Vītoliņš ar 10 300. Tāpat arī partiju dāsni atbalstījis Liepājas mērs Uldis Sesks ar 14 000 eiro, uzņēmēji Viktors Eihmanis – 14 000 eiro, Andrejs Kindzulis ar 10 000 eiro, Armands Lībietis ar 10 000 eiro.

Source

www.DELFI.lv

Tags

11. Saeima Aija Barča Aivars Lembergs Anda Čakša Armands Krauze Augusts Brigmanis Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministrija Ģenerālprokuratūra Gundars Daudze Ir (žurnāls) KNAB Krišjānis Kariņš Laimdota Straujuma Latvijas Avīze Latvijas Zemnieku savienība Māris Kučinskis Raimonds Bergmanis Roberts Zīle Saeima Saskaņa Satiksmes ministrija Zaļo un zemnieku savienība Zatlera Reformu partija TNS TV3 Uldis Augulis Uldis Sesks Valdis Kalnozols Ventspils dome Veselības inspekcija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form