Tomēr tas netraucēja veselības ministrei – hroniskas nabadzības sakropļotas nozares politiskajai vadītājai – publiski vaibstīties un šausmināties par kolēģu dzīšanos pēc "amorālas" naudas. Kaut gan, ja padomā dziļāk, kas īsti vēl atliek kamikadzei, kuru par partejiskiem pagātnes grēkiem joprojām dziļi ienīst gan premjers, gan finanšu ministrs? Vienīgi rūpes par tautas tiklāku dzīvesveidu...
Krišjāņa Kariņa fiskālais satraukums man (tagad acīmredzams, ka maldīgi) šķita pietiekams dzinulis tam, lai valdība konsekventi pieķertos klāt nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas lielākajai šmucei – Nila Ušakova un Andra Amerika sarīkotajai amorālajai "bezmaksas pozitīvisma kampaņai" Rīgas domē, pēkšņi piesakot pakāpenisku azartspēļu zāļu slēgšanu pilsētā. Galu galā, pēc viena no iespējamo seku aprēķiniem, valsts budžetam šāda lēmuma izpilde nošņāptu kādus 70 miljonus eiro. Gaidi ar maisu, Lemešonok...
***
Varam strīdēties līdz aizsmakumam, cik liela/maza bija konkrētā RD lēmuma ietekme politiskā tandēma gūtajos panākumos. Taču turpmākās vēlēšanās noteikti atradīsies šāda trika – ciniski izmantot sev pieejamo administratīvo resursu, lai paceltu reitingu ar populistiski absurdiem "uzlabojumiem" – cītīgi atdarinātāji. Jo īpaši tāpēc, ka tik demonstratīva bezkaunība paliek nesodīta.
Vēl vairāk, "Ušmeriks" šādā veidā, kā redzams, ar vienu šāvienu ir nomedījis teju veselu kaudzi ar zaķiem. Kā jau rakstīju iepriekš, publiski ir pazemots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kurš bija sadomājies tandēmu "nolikt pie vietas". Tiek pamatīgi – un publikai uzskatāmi! – čakarēts bizness viņa draugam. Vēl vairāk – rodas problēmas visai šī – (vienalga, ko par to domā mūslaiku oļiņietes un viņu demagoģijas retranslētāji!) legālā, valsts akceptētā un aizrautīgi "slauktā" – biznesa nozarei. Citu spēļu uzņēmumu vadība noteikti ir vairāk nekā dusmīga uz Jāni Zuzānu kā piedzīvoto problēmu vaininieku, viņam reiz klaji atbalstot – pēc šāda RD tandēma demarša "krūmos iemukušo" – Juri Pūci.
(Manuprāt, būtu godīgi, ka SIA "Alfor" kompensētu citiem nozares uzņēmumiem tās zudības, ko tiem rada Ušakova un Amerika "soda sankcijas". Citu spēļu firmu vadība, atšķirībā no Zuzāna – viņam, kā izrādās, nepraktiski draudzējoties ar pašvaldību uzraugu–, nekādi nevarēja sadusmot šo tandēmu. Piemēram, "Alfor" varētu uzņemties visus pūliņus un izdevumus, lai censtos panākt, ka vismaz ārpus Rīgas vēsturiskā centra nozares darbība atgriežas ierastās sliedēs.)
Protams, cik zinu, neviena spēļu zāle, pildot RD lēmumu, vēl pilsētā nav aizvērta. Taču arī nenoteiktība, "karāšanās gaisā" nāk par ļaunu jebkuram biznesam, īpaši tā reputācijai banku un kreditoru acīs. Tagadējais varas vakuums un "latvisko" frakciju bailes no atbildības tikai iebetonē spēļu biznesa problēmas. Tāpēc nav iespējams ne konsekventi kardināls risinājums, atceļot lēmumu, ne arī neformāli neuzkrītoša tā sabotāža, (nozares hipotētiski motivētiem) domniekiem šo dokumentu "piemirstot".
Vai tad pati RD opozīcija, verbāli tik varena cīnīties ar tandēmu, padevīgi neiejūdzās tā kučierētajā vezumā, gļēvā vienprātībā nobalsojot par sīvo ienaidnieku priekšvēlēšanu aktivitāti? Valsts, kura ir garantējusi uzņēmumiem tiesības piekopt savu biznesu (iekasējot licenču maksu un bargi kontrolējot), to aizstāvībai nekustina ne pirksta. Pat uzkrītoši izrāda savu nevarēšanu un negribēšanu.
To visu redz visa biznesa aprindas, visa sabiedrība. Un izdara no vērojumiem secinājumus. Diez vai tie ir glaimojoši valdībai, tās rīcībspējai un apņēmībai pildīt saistības pret nodokļu maksātājiem. Šis iespaids noteikti neizzudīs līdz pat nākamajam vēlēšanu ciklam. Tiešām – bravo, Ušakov & Amerik, jūs esat neapstrīdami latvju politikas virtuozi...
***
Viena no žurnālistikas priekšrocībām ir iespēja uzdot naivus, pat glupus (un juceklīgus) jautājumus – ļoti pamatotā cerībā uz tiem saņemt gudras (un pārliecinošas) atbildes. Abu politikāņu meistarstiķis – un valsts varas nespēja nolikt viņus pie vietas – radīja manī dziļu pilsonisko frustrāciju. Tās pārvarēšanai vērsos pie divām institūcijām, kas nodarbojas ar politiskās cīņas amoralitātes uzraudzīšanu, KNAB un "Delnas", ar izvērstu jautājumu:
"Savai priekšvēlēšanu publicitātei un pašlabuma gūšanai šie cilvēki izmantoja viņu rīcībā esošo Rīgas domes administratīvo resursu. Taču abu organizētais lēmums arī rada ļoti nopietnu risku, ka pašvaldības līdzekļi tiks šķērdēti, pirmkārt, iesaistoties tiesu procesos ar legālu biznesu – spēļu uzņēmumiem, kuru pilnīgi likumīgās intereses ir smagi aizskartas; otrkārt (pagaidām vēl hipotētiski), maksājot tiem kompensācijas iespējami zaudētu tiesas prāvu gadījumos.
Mans jautājums: Vai tiešām Latvijas likumsargu rīcībā nav iespēju izbeigt vai bremzēt šādu mahināciju un "sadot pa pirkstiem" tās īstenotājiem? Vai neviena valsts institūcija vai sabiedriska organizācija nespēj vismaz izteikt publisku nosodījumu par šādu negodīgu priekšvēlēšanu cīņas metodi?
Ļoti baidos, ka jau nākamajās vēlēšanās šāda "leģitīma" tehnoloģija var tikt plaši atdarināta, ar varu apveltītiem kandidātiem sākot uz pašvaldības resursu rēķina klaji populistiskas cīņas par tikumību vai nabadzības izskaušanu."
Atbildes saņēmu, bet tās tikai vairoja mana pilsoniskuma sanīkumu. KNAB savā atbildē "16.05.2019. Nr. 1/2818" man godīgi – turklāt operatīvi, juridiski argumentēti un tāpēc plaši, bet saprotami – izskaidroja, kāpēc iestādes pilnvarās nav iespēju neko padarīt tagadējam eirotandēmam. Īss un primitīvs atstāsts (kampaņu kopīpeistotāji, lieciet aiz auss!): Ušmerika rīcība nebija saistīta ar naudu vai klasiskiem reklamēšanās veidiem.
Protams, diez vai es varēju cerēt, ka abiem politiķiem pietiktu neprāta sadrukāt plakātus "Mēs – krutie kazino killeri" un likt tos apmaksāt "Rīgas satiksmei" no piešķirtās dotācijas. Taču manī palika naivas cerības, ka vismaz "Delna" izšķils sevī kādu morālisku pērkondārdu. Es taču atceros, kādās šīs NVO niknumgāzēs savulaik nokļuva Jurģis Liepnieks ("Sabiedrība par vārda brīvību") vai Ēriks Stendzenieks ("Pa saulei") par toreiz pilnīgi legāliem manevriem. Turklāt šie projekti bija tīrie bērna šļupsti, ja salīdzina ar politisko ziedojumu vākšanas un tērēšanas praksēm valstīs – "demokrātijas paraugos".
Taču transparences vairotāji atrada, viņuprāt, elegantu veidu, kā no manis pilnībā un galīgi atkratīties: "DELNA ilgstošus gadus sniedz bezmaksas palīdzību trauksmes cēlējiem. Saskaņā ar Trauksmes celšanas likumā noteikto, trauksmes cēlējs persona, kuras rīcībā ir informācija par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, šī informācija ir iegūta, veicot darba pienākumus, un personai ir pamats uzskatīt, ka šī informācija ir patiesa. Ievērojot Jūsu aprakstītos apstākļus, secinām, ka konkrētajā gadījumā nepastāv trauksmes celšanas gadījums."
***
"Drēbes zinātāju" vidū skaidrojot, vai kāds tomēr valstī spētu un gribētu nolikt Ušmeriku pie vietas, vairāki pirksti norādīja tikai un vienīgi finanšu ministra virzienā. Kurš gan cits, ja ne viņš? Atkal sēdos pie klaviatūras:
"Tagad sabiedrībā rodas iespaids, ka valsts – valdība FM, Jūs – klaji izvairās no savas atbildības, atzīstot bezspēcību avantūristu tandēma priekšā. Kaut arī tagad RD ir sācies līdzšinējā režīma sairums, nav nekādas pārliecības, ka bez ārēja, valsts varas veikta spiediena attiecīgais lēmums tiks jebkad atcelts – īpaši tāpēc, ka abiem manipulatoriem tam izdevās panākt arī visas opozīcijas atbalstu.
Tāpēc (atvainojos par pompozitāti):
– Ministra kungs, ko Jūs darāt un darīsiet, lai Latvijā likumīgi pastāvoša, valstiski regulēta un tai fiskāli lietderīga biznesa nozare tiktu atbrīvota no nihilistiska apdraudējuma un tās uzņēmumi atgūtu uzticību valsts varai un Latvijas likumu spēkam?"
Atbildē, saņemtā pēc delikātas paskubināšanas, saņēmu preses sekretāra vēstuli ar iestādes pozīciju: "Finanšu ministrija ir apzinājusi problēmas saistībā ar pašvaldību tiesību realizāciju azartspēļu organizēšanas jomā un šo problemātiku apskatījusi izstrādātajā pamatnostādņu projektā "Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2019.-2026.gadam" (VSS-5, izsludināts 10.01.2019.). Šobrīd notiek darbs pie minētā dokumenta pilnveides un turpmākās saskaņošanas procesa. Izstrādes procesā tiek uzklausīti visi viedokļi – valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un arī pašvaldību pārstāvji, lai rastu līdzsvarotu risinājumu, kas nodrošinātu sabiedrības intereses un arī atbildīgu uzņēmējdarbības vidi nozarē."
Uz manu glupo vaicājumu, vai tāds ir arī Jāņa Reira personiskais viedoklis, Aleksis Jarockis atbildēja: jā, tas būtu arī ministra viedoklis, kas neatšķiras no ministrijas viedokļa. Uz manis vēl glupākiem jautājumiem, pa kuru laiku ministra amats ticis iekļauts civildienestā un vai hierarhijā tas būtu virs vai zem valsts sekretāra vietnieka, atbildi vairs nesaņēmu.
***
Mans kādreizējais priekšnieks, viens no drukāto mediju dižmaņiem to ziedu laikos, mīlēja vietā un nevietā stāstīt: viņš tad, ja kāds uzčurā uz galvas, neizliekas, ka tas ir lietus. (Preses magnāta "saliedētiem" padotajiem gan nebija ieteicams sekot šim moto...) Ušakova un Amerika – šo divu "Briseles puisīšu" – valdībai noorganizētā "zelta duša" mums nepielūdzami uzrāda: te jau vairs pat nekāds lietus netiek atzīts. Nē, ziniet, pār Brīvības bulvāri un Smilšu ielu, pār valsts naudas lādi un Vienotības biroju vienmēr spoži spīd saule – tas, ka mums pil slapjie mati, ir tikai nesistematizēta skribenta insinuācija...
Šī valdība ir dižmanīga tikai pret tiem, kuri ir/jūtas no tās atkarīgi. Katrs, ja vien prot un vēlas, var publiski atslaucīt tajā kājas – pat neatbraucis no Vašingtonas vai Stokholmas. Juris Pūce sev tandēma sarūpēto pazemojumu freidiski kompensēs, turpinot brutāli izrādīt savu varu un ignoranci sabaidītām provinces pašvaldībām. Krišjānis Kariņš un Jānis Reirs droši vien mudinās VID rīkoties "radošāk", lai budžetā nerastos robi, un tēvišķi mācīs uzņēmējiem mīlēt valsti. Tie pateiksies par rūpēm un mīļi smaidīs, prātā mēmi dungojot "Ņe dolgo muzika igrala..."
Droši vien šajā pašpārliecinātajā, pat ekshibicioniskajā mazpējā slēpjas skaidrojums, kāpēc Kariņa kabinets mūsu sabiedrībai šķiet visciešamākais no visiem pēdējā desmitgadē piedzīvotajiem (SKDS "Latvijas barometrs", 12.jūnijs). Vistizlākais – tātad pats nekaitīgākais: "šitiem līdz mums rokas neaizsniegsies, ja paši stulbuma pēc nebāzīsimies virsū..."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
