Evija Dundure: Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi plānot savu pensiju?  (144)

Kopš 2001. gada kārtību, kā līdzekļi tiek iemaksāti, administrēti, pārvaldīti, ieguldīti un izmaksāti, nosaka Valsts fondēto pensiju likums. Valsts ir parūpējusies, lai riski tiek diversificēti un iedzīvotājiem būtu lielāka iespēja saņemt papildus pensiju atbilstošā apmērā. 2. pensiju līmeņa veidošanas procesā iesaistītas vairākas puses – Labklājības ministrija un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Katrai no tām ir sava loma un atbildība līdzekļu administrēšanā, uzkrāšanā un uzraudzīšanā.

Lai arī iemaksu veidošanās principi ir standartizēti un daudzi no tiem notiek automātiski, pensiju 2. līmeņa uzkrājumu veidošanā ir vairākas svarīgas darbības, kuras nevar notikt bez paša cilvēka aktīvas iesaistes. Tā ir iespēja izvēlēties līdzekļu pārvaldītāju no Latvijā pieejamiem septiņiem Valsts fondēto pensiju shēmas pārvaldniekiem, ko ir tiesības mainīt reizi gadā. Tāpat arī katra paša ziņā ir riska noturības līmenim atbilstoša ieguldījumu plāna izvēle un tos mums ir tiesības mainīt pat divas reizes gadā. Likumdevējs ir paredzējis ieguldītājiem tiesības, tomēr faktiski tie ir mūsu pienākumi pret sevi un savu nodrošinājumu vecumdienās.

Jautājums, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir informēti par savām tiesībām rīkoties ar saviem uzkrātajiem līdzekļiem, ir viens no galvenajiem, kad runājam par finanšu pratības līmeni sabiedrībā. Lielākā daļā attīstīto pasaules valstu pensiju plānošana ir viens no pamatjautājumiem, par kuriem domā un aktīvi apspriež ne tikai īsi pirms pensijas vecuma iestāšanās, bet jau uzsākot savas pirmās darba gaitas, tātad agrā jaunībā.

Nesen FKTK veiktās Latvijas jauniešu aptaujas rezultāti liecina, ka jauniešu zināšanu pašvērtējums par pensiju sistēmu Latvijā ir zems – lielākā daļa jauniešu (73%) savas zināšanas vērtē kā viduvējas vai zemā līmenī. Tikai 26% savas zināšanas vērtē kā labas un ļoti labas. Savukārt vairāk kā 80% aptaujāto jauniešu pēdējā laikā regulāri vai pat vairākas reizes gadā ir saskārušies ar informāciju par šo tēmu. Tas nozīmē, ka jauniešiem ir zināms priekšstats par pensiju sistēmu, tomēr tā šķiet pārāk sarežģīta un grūti izprotama, tātad prasa nopietnu iedziļināšanos. Tomēr, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda – lai arī ieguldītāji teorētiski zina savas tiesības vienu reizi gadā mainīt līdzekļu pārvaldnieku un divas reizes gadā izvēlēties atbilstošāku ieguldījumu plānu, tikai neliela daļa no mums tās izmanto.

Īpaši sāpīgi pasīvā attieksme var atsaukties uz gados jauniem Valsts fondētās pensiju shēmas dalībniekiem tā iemesla dēļ, ka, uzsākot dalību shēmā, to dalībnieki tiek "ielozēti" kādā no konservatīvajiem ieguldījumu plāniem. Finansēs zinošākie jaunieši izprot uzkrājumu ilgtermiņa aspektu, līdz ar to apzinās, ka jaunībā varētu izvēlēties ieguldījumu plānus ar augstāku riska pakāpi un vēlāk nomainīt tos uz konservatīvākiem un drošākiem. Tomēr to dara tikai maza daļa. 2020. gadā tikai 9,4% dalībnieku ir izmantojuši savas tiesības mainīt ieguldījumu plānus, izvēloties tādus, kas vairāk atbilst dalībnieka vēlmēm un riska apetītei.

Kamēr iedzīvotāji pensiju jautājumos paļaujas uz valsti, viņu tiesību klāsts arvien paplašinās. Kopš 2020. gada 1. janvāra tiem ieguldītājiem, kas vēl nav pieprasījuši vecuma pensiju, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots uzkrātais fondētās pensijas kapitāls nāves gadījumā, ja tas notiek pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Šī gada 1. janvārī Valsts fondēto pensiju shēmā kopējais aktīvu apmērs pārsniedza 5 miljardus eiro – iespaidīgu naudas līdzekļu apmēru, par kuru ir vērts parūpēties. Tomēr gada laikā savu izvēli ir izdarījuši tikai ~14% shēmas dalībnieku, kas ir neliela ieguldītāju daļa.

Nav viegls uzdevums panākt, lai Latvijas iedzīvotāji ne tikai pārzina galvenos pensiju sistēmas veidošanās principus, bet arī apzinās savu lomu un pat atbildību pensijas kapitāla veidošanā. Tas sākas ar nodokļu maksāšanas kultūru un turpinās aktīvā iesaistē sava uzkrājuma audzēšanā valsts fondēto pensiju shēmā. Arī nupat apstiprinātajā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijā 2021.–2027. gadam fokuss ir vērsts ne tikai uz finanšu zināšanām un ar tām saistīto izglītošanas prioritāti, bet arī uz prasmēm, spējām, uzvedības modeļiem un attieksmēm, aptverot ne tikai tās sabiedrības grupas, kuras iekļaujas formālās vai neformālās izglītības procesos, bet arī citas mērķa grupas visdažādākajos aspektos.

Daudzi pētījumi rāda, ka tas, ka iedzīvotājiem ir finanšu zināšanas, nenozīmē, ka seko atbilstoša rīcība. Tāpēc iedrošinām un aicinām spert nākamo soli: veikt reālas darbības savas labklājības uzlabošanai. Lai arī dažiem no mums tie ir lēmumi par finansēm tālā nākotnē, tomēr jārīkojas jau šodien, tikai tad sasniegsim labu rezultātu!