Guntis Belēvičs: Latvijas uzņēmējiem nepieciešama spēcīga atbalsta organizācija
Foto: F64

Drīzumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri – Latvijas uzņēmēji – pulcēsies uz kopsapulci, lai vērtētu iepriekš paveikto un lemtu par turpmāko organizācijas darba ciklu. Šis gads sācies pārmaiņu zīmē, un pašlaik vērtējam pirmos augļus, kas ļauj spriest, cik sekmīgi aizstāvētas uzņēmēju intereses, piemēram, nodokļu vai OIK reformas kontekstā.

LTRK statuss un biedru interešu pārstāvniecība

Sabalansētas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana ir viens no ārkārtīgi būtiskiem valsts izaugsmes nosacījumiem. Tāpēc svarīgi, lai dažnedažādajās reformās, kuras tiek plānotas un īstenotas, vienmēr tiktu pilnvērtīgi pārstāvēts uzņēmēju viedoklis. Nav iespējams katram uzņēmējam būt dialogā ar ministriju, valdību vai Saeimu. Tāpēc uzņēmējiem arī ir sava organizācija, kuras uzdevums ir atbildīgi analizēt situāciju, organizēt iekšēju konstruktīvu diskusiju un nonākt pie argumentētiem risinājumiem, kas attiecīgi tiek piedāvāti valdībai.

Nav pieņemama situācija, kad kāds normatīvā akta projekts atrodas Ministru kabineta darba kārtībā, bet valdības sēdes laikā uzņēmumi vai to apvienības sāk izteikt pretrunīgus iebildumus, vai, vēl trakāk, problēmas sākas pēc normatīvā akta pieņemšanas, jo, izrādās, pārstāvētas tikušas tikai dažu uzņēmēju intereses, bet pārējie nemaz nav uzklausīti.

Attīstītāko Eiropas valstu pieredze liecina, ka tirdzniecības un rūpniecības kameras darbojas saskaņā ar īpašu likumu, kas sekmē efektīvāku organizācijas darbību, nodrošina lielāku uzņēmēju interešu pārstāvniecību, kā arī ļauj valstij deleģēt uzņēmēju organizācijai virkni valsts funkciju. Pirmskara Latvijā šāds likums par LTRK bija, bet atjaunotajā Latvijā vēl aizvien nav. Zināms, ka šāds LTRK likumprojekts savulaik ticis izstrādāts, bet iestrēdzis valdības vai Saeimas gaiteņos, un atliek tikai minēt, kāpēc tas tā ir noticis, taču, manuprāt, nu ir pienācis laiks šo jautājumu risināt.

OIK reforma

OIK reforma, kas nule kā prezentēta kā viens no Ekonomikas ministrijas risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, kuras mērķis ir panākt zemākas izmaksas par elektroenerģiju eksportējošiem rūpniecības uzņēmumiem, mazos un vidējos Latvijas ražotājus šī gada sākumā iedzinusi stūrī. Elektrības izmaksu komponente ir svarīgs pilnīgi visu uzņēmumu konkurētspējas aspekts, un ir nepieļaujami, ka OIK atvieglojumi lielajiem ražošanas uzņēmumiem tiek segti uz mazo un vidējo uzņēmēju rēķina. Ir vairāki mehānismi, kā, saglabājot samazināto OIK eksportējošiem lielajiem uzņēmumiem, samazināt OIK reformas dēļ pieaugušās izmaksas arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Par šiem mehānismiem ir godīgi un atklāti jādiskutē, un konstruktīvi efektīvākais no tiem ir nekavējoties jāievieš. Turklāt ir jāvērtē valsts sniegtā atbalsta vēsture: uzņēmējiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt pārliecībai, ka viss ir izdarīts pareizi, ievērots gan dalības līgums ES, gan regulas un Eiropas Komisijas rekomendācijas, kā arī viss noticis godprātīgi gan no Ekonomikas ministrijas, gan valsts atbalstu saņēmušo uzņēmēju puses.

Nodokļu reforma

Kaut gan nodokļu reformu uzņēmēji pamatā vērtē pozitīvi, tomēr koriģējami ir vairāki aspekti. Uzņēmēju dzīvi apgrūtina tas, ka pašlaik ne darba devējs, ne darba ņēmējs iepriekš precīzi nezina, kādu darba algu neto visa gada laikā saņems darbinieks. Tas rada neziņu un necaurskatāmību, kas nenāk par labu uzņēmējdarbības videi, uzliek lieku slogu kā darba devējam, tā darba ņēmējam. Vēl kas svarīgi – tas prasa milzīgu resursu nodokļu administrēšanai no valsts puses, tādēļ ir neefektīva pieeja.

Otrkārt, uzņēmēji neatbalsta neapliekamā minimuma diferenciāciju. Neapliekamais minimums būtu jāpiemēro katram strādājošajam vienādā apmērā, un jāpanāk situācija, lai tas tiktu pielīdzināts minimālajai algai. Straujas minimālās algas izmaiņas būtiski ietekmē uzņēmumu attīstības plānošanu. Tāpēc neapliekamā minimuma pielīdzināšana minimālajai darba algai liktu valdībai daudzkārt apsvērt minimālās algas strauju kāpumu, kas savukārt uzņēmējiem nodrošinātu lielāku stabilitāti.

Treškārt, būtiski ir nepieļaut progresivitāti no kapitāla ieņēmumiem. Latvijas labklājības līmenis vēl nav tika augsts, lai efektīvi ieviestu progresīvo nodokļu sistēmu. Tā krējuma kārta virs piena ir tik liesa, ka nevar no tās pasmelt, nesajaucot pienu. Arī no nule kā ieviestās darba algas aplikšanas ar progresīvo nodokli vajadzētu atteikties. Valstij nevajadzētu apkarot konkurētspējīgu atalgojumu labiem speciālistiem, jo ar šādu pieeju valsts vēl vairāk veicina speciālistu aizplūšanu no Latvijas.

Eksportspējas veicināšana

LTRK nodrošina preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanu, kas ir ļoti nozīmīgi daudziem dažādu nozaru uzņēmējiem preču eksportēšanā uz trešajām valstīm. Uzņēmēji ir neizpratnē par ārkārtīgi birokratizēto LTRK pieeju preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanā, kas nereti ne vien krietni apgrūtina, bet padara pat neiespējamu konkrētu preču eksportu. Kamerai vajadzētu visiem iespējamiem veidiem sekmēt, nevis bremzēt uzņēmējdarbību, jo īpaši tādu, kas ir eksportspējīga. Tāpēc tai būtu nepieciešams iepazīties ar citu Eiropas Savienības valstu pieredzi šajā jomā, kā arī apgūt labās prakses pārņemšanu, lai preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanā nodrošinātu sabalansētu atbildības dalījumu starp uzņēmēju un LTRK.

Ārvalstu darbaspēka ieplūšana

Lai gan šobrīd sabiedrībā virsroku ņem populistiskais virziens, ārvalstu darbaspēka ievešanā saskatot draudus latviešu tautas pastāvēšanai, uzņēmējiem šis jautājums jau ilgstoši ir akūts, un tas tikai samilzt. Konkrētu speciālistu trūkums bremzē uzņēmumu attīstību un apgrūtina jaunu uzņēmumu dibināšanu. Aplama ir matemātiska bezdarba rādītāju salīdzināšana ar trūkstošā darbaspēka rādītājiem, par ko ziņo uzņēmēji. Bieži uzņēmējiem trūkst tādu speciālistu, kādu Latvijā fiziski vispār nav.

Tāpat ir jomas, kurās darbaspēks nepieciešams sezonāli, piemēram, lauksaimniecībā. Ir identificēti ražošanas sektori, piemēram, pārtikas ražošana, kuros uzņēmēji patlaban spiesti strādāt ar ap 10% mazāku darbinieku skaitu, nekā faktiski nepieciešams. Ierēdņi var bezkaislīgi par to diskutēt, bet ir neapskaužami būt uzņēmēju vietā, kuri nepietiekami pārdomātas valsts politikas dēļ ir ķīlnieka lomā. Par šo jautājumu ir atklāti un kvalitatīvi jādiskutē, precīzi apjaušot risināmās problēmas, lai, nodrošinot visu nozaru uzņēmēju interešu pārstāvniecību, izstrādātu kvalitatīvu normatīvo regulējumu ārvalstu darbaspēka piesaistei.

Uzņēmējdarbības vides maiņa

Ir pēdējais laiks mērķtiecīgi un proaktīvi risināt problēmas tajos uzņēmējdarbības sektoros, kas iepriekš sekmīgi funkcionējuši, pateicoties ES fondu finansējuma iespējām. Zināms, ka nākotnē krietni mainīsies ES fondu finansējuma piesaistes nosacījumi un ļoti daudziem gan privātiem, gan valsts un pašvaldības uzņēmumiem šī finanšu injekcija, pie kā ir tik ļoti pierasts, būs beigusies. Ir naivi cerēt, ka tas uzņēmējdarbības vidi nekādi neietekmēs un ka tam nebūs nopietnu seku. Šajā kontekstā jāaktualizē arī diskusija par efektīvu tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu, lai sekmīgi atveseļotu uzņēmumus un tie varētu turpināt savu darbību, nodrošinot gan darbvietas, gan nodokļu ieņēmumus.

Tags

Eiropas Komisija Ekonomikas ministrija Guntis Belēvičs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Comment Form