Starptautiskie biznesa pakalpojumi (turpmāk SBP) ir bijusi viena no retajām nozarēm Latvijā, kurām ir izdevies veiksmīgi pārvarēt globālo Covid-19 pandēmiju un izvairīties no negatīvām ekonomiskām sekām. Pandēmijas laikā lielākā daļa SPB nozares uzņēmumu turpināja audzēt savu darbinieku skaitu (pašlaik 50 nozares uzņēmumos strādā vairāk nekā 17 000 darbinieku) un palielināja to atalgojumu (vidējais atalgojums nozarē – virs 2000 EUR). SBP nozares vidējais izaugsmes rādītājs pēdējo trīs gadu griezumā ir bijis 7–10% gadā, kas nozīmē, ka ik gadu tiek radītas aptuveni 1000 – 1500 jaunas darbvietas. Nozare attīstās ne tikai darbinieku skaita ziņā, bet arī piedāvāto pakalpojumu groza un to specifikas apjomā, tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas un automatizācijas procesi, kā arī paplašinās ģeogrāfiskais tvērums, apgūstot aizvien jaunus reģionus un valstis, ko apkalpo Latvijā bāzēti uzņēmumi. Pārliecinošs vairākums SBP industrijā strādājošo uzņēmumu arī šobrīd uz nākotnes attīstību raugās pozitīvi un plāno paplašināties šajā un turpmākajos gados. Nav šaubu, ka SPB nozare sniedz būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportā.
SBP uzņēmumi ir globāla mēroga kompānijas, kas izveidojuši savas struktūrvienības Latvijā: dalīto pakalpojumu centrus (piemēram, Circle K Business Centre, SEB Global Services, MSC Shared Service Center Riga, u.c.), biznesa vai IT ārpakalpojumu centrus (piemēram Accenture filiāle, Cognizant filiāle, Transcom Worldwide Latvia, u.c.). Šie uzņēmumi, nodrošinot labi apmaksātas darbavietas Latvijas iedzīvotajiem, eksportē biznesa atbalsta pakalpojumus uzņēmumiem ārvalstīs. Visbiežāk sastopamās biznesa funkcijas šāda veida uzņēmumos ir IT, finanses, klientu serviss, kā arī iepirkumi, mārketings, personāla vadība, loģistika.
Lūkojoties uz pašreizējām norisēm jaunās valdības izveides kontekstā, SBP nozare saskata divus galvenos virzienus, kuros politikas veidotājiem un īstenotājiem būtu jāstrādā, lai starptautisko biznesa pakalpojumu nozare turpinātu veiksmīgi piesaistīt jaunas ārvalstu investīcijas, nodrošināt aizvien vairāk labi apmaksātas darba vietas un audzēt pienesumu Latvijas ekonomikai.
Viens no būtiskākajiem šķēršļiem straujākai izaugsmei SPB nozarē ir nepietiekama kvalificēta darbaspēka pieejamība. SPB nozares asociācijas rīcībā esošie dati rāda, ka 2021. gadā 70% nozarē darbojošos uzņēmumu saskatīja darbaspēka pieejamības konkurenci, kā ļoti sīvu, pretstatā tam, 2019. gadā, tik augstu konkurenci saskatīja tikai 50% no uzņēmumiem, kas tik un tā ir ļoti augsts rādītājs.
Turklāt SPB industrija nav vienīgā, kas saskaras ar līdzīgu situāciju. Cilvēkkapitāls jau ilgstoši ir nepietiekami novērtēts resurss Latvijas ekonomikas attīstībā. Mērķtiecīgi ceļot tā kvalitāti, ir iespējams piesaistīt investīcijas, izveidot labi apmaksātas darbavietas, mazināt nevienlīdzību un vairot labklājību valstī kopumā. Diemžēl pašlaik situācija stagnē gan ar valsts administrētajām pieaugušo kvalifikācijas celšanas programmām, gan ar smagnējo politiku izmaiņu veikšanā universitāšu mācību programmās, padarot tās industrijai aktuālākas.
SBP centru galvenais veiksmīgas pamatdarbības priekšnosacījums ir augsti kvalificēta darbaspēka pieejamība Latvijā. Taču ļoti bieži uzņēmumi ir spiesti par saviem līdzekļiem papildus apmācīt universitāšu beidzējus savas nozares specifikā. Lielākā daļa no nozares asociācijas ABSL Latvia biedru veiksmīgi piedalās apmācību programmā, kas tiek finansēta ar ERAF atbalstu. Tomēr joprojām pastāv ierobežojumi, kas šāda veida programmās neļauj piedalīties uzņēmumiem, kuri darbojas finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sfērās, kuri sastāda ievērojamu daļu no nozares. Šis uzskatāms par nesakārtotu jautājumu, kura risinājumu atzinīgi novērtētu visa nozare kopumā.
Kā otro, bet ne mazāk svarīgo virzienu jaunās valdības un parlamenta dienaskārtībā, SBP nozare saskata esošo investoru servisa elastības, iesaistes lēmumu pieņemšanā un komunikācijas ātruma uzlabošanā, kā arī jaunu ārvalstu investoru piesaisti Latvijas SPB nozarē. Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA) ir galvenais atbalsta punktu industrijā strādājošajiem un vienlaikus ir arī "logs", caur kuru potenciālie investori uzlūko Latviju kā savu iespējamo galamērķi. Tomēr, vērtējot LIAA pašreizējo darbības modeli, saskatām trūkumus gan elastībā un lēmumu pieņemšanas ātrumā, gan spējā operatīvi reaģēt uz uzņēmēju un investoru vajadzībām, gan arī spējā LIAA komandā piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus. Mūsuprāt tas ir lielā mērā skaidrojams ar neelastīgo pārvaldes struktūru un LIAA tiešo pakļautību Ekonomikas ministrijai.
Latvijā strādājošie SPB nozares uzņēmumi darbojas globāli un ikdienā saskaras ar LIAA ekvivalentiem gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas izvēlētie modeļi ir valstij pilnībā vai daļēji piederošas kapitālsabiedrības, kas sniedz tām salīdzinoši lielu neatkarību un rīcības brīvību valsts uzstādīto mērķu sasniegšanā, kā arī efektīvus kontroles mehānismus, prasot valdes atbildību par sasniegtajiem rezultātiem. Lietuvā (Invest Lithuania) un Igaunijā (Estonian Investment Agency) izvēlētais darbības modelis ir nodibinājums, kas nodrošina gan lielāku neatkarību, gan lēmumu pieņemšanas dinamiku un spēju elastīgi reaģēt uz uzņēmēju vajadzībām. Īpaši varam izcelt Invest Lithuania sasniegumus – salīdzinājumā ar Latviju, SPB nozare Lietuvā ir 2-3 reizes lielāka gan pēc uzņēmumu skaita, darbinieku apjoma un apgrozījuma. Viss liecina, ka SPB nozarei Latvijā ir potenciāls būtiski augt, lai vismaz pietuvotos Lietuvas rādītājiem. Mums nav šaubu, ka, uzlabojot LIAA spējas mērķtiecīgi un profesionāli piesaistīt jaunus ārvalstu investorus, rezultāts neizpaliks.
Uzskatām, ka arī LIAA darbības modelis būtu jāveido pēc līdzīga piemēra – publisks nodibinājums, kur pārvaldes struktūru veidotu padome, kurā tiks pārstāvēts valsts un privātais sektors, un valde, kas nodrošinās ciešu sadarbību starp valsts un privāto sektoru. Šāds modelis ļautu arī atkāpties no LIAA darbinieku pakļaušanas neelastīgajām valsts civildienesta prasībām – piedāvāt konkurētspējīgus nosacījumus, lai noturētu un piesaistītu profesionāļus, kuri tiek atalgoti, balstoties uz paveikto darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
