Šogad ir daudz diskutēts par papildu finansējumu onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai. Diemžēl kārtējo reizi netika rasta iespēja piešķirt onkoloģijai vajadzīgos papildu līdzekļus no veselības budžeta, tomēr diskusijām ir rezultāts – vairāk naudas vēža ārstēšanai dos lielāks akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem.
Par lēmumu paaugstināt nodokli pateicību ir pelnījusi gan valdība, gan Saeimas deputāti. Atzinīgi vērtējams arī tas, ka priekšlikums par nodokļu celšanu tabakas produktiem nāca no visām koalīcijas partijām. Tas nozīmē, ka ir zināma politiskā vēlme onkoloģijai pievērst lielāku uzmanību un līdz ar to arī piešķirt finansējumu. Nodokļu pieaugums dažādiem tabakas produktiem ir pareizs lēmums no vairākiem aspektiem, un cerēsim, ka nākamajos trijos gados, kuru laikā akcīzes nodokļa likmes palielināsies, valsts budžetā ieplūdīs jauni līdzekļi, kurus parlamenta deputāti lēma novirzīt vēža ārstēšanai.
Akcīzes nodokļa likuma grozījumos ir skaidri iezīmēti no tabakas izstrādājumiem papildus iegūtās naudas izlietojuma mērķi, proti, to paredzēts novirzīt prostatas vēža skrīningam, veicot valsts apmaksātu PSA noteikšanu, šķidruma citoloģijas diagnostiskās metodes pielietošanai dzemdes kakla vēža skrīningā, biomarķieriem un jaunu inovatīvo zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai kompensējamām zālēm pacientu grupām, kurām šobrīd nav pieejama mūsdienīga ārstēšana, piemēram, olnīcu un aizkuņģa dziedzera vēža pacientiem. Šie mērķi ir saprotami – diagnostika un biomarķieri nepieciešami kā priekšnosacījums mērķētai un iedarbīgai terapijai un zāļu izvēlei. Savukārt attiecībā uz medikamentiem neskaitāmas reizes ir minēts, ka Latvija ārkārtīgi būtiski atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm augstas iedarbības mūsdienīgu zāļu pieejamībā. Turklāt ar olnīcu vēža pacientu grupu situācija vispār ir unikāla šī vārda sliktākajā nozīmē – līdz šim jaunās paaudzes medikamenti pacientēm bija pieejami kā otrās līnijas ārstēšana, bet kopš vasaras vidus vairs nav. Gan pasaules, gan Latvijas mediķu pieredze skaidri uzrāda, ka no veselības ieguvuma un finanšu efektīvas izlietošanas viedokļa pareizi ir pacientiem nodrošināt jauno medikamentu pieejamību iespējami ātri, jo tad tiek nodrošināta visilgstošākā efektivitāte, neļaujot slimībai progresēt.
Eiropas Komisijas šā gada iniciatīvas skaidri norāda, cik svarīga ir onkoloģisko pacientu visaptverošas aprūpes attīstība, cik dziļi tā ir izprasta kā nepieciešamība proaktīvai rīcībai cīņā ar pieaugošo vēža slimnieku skaitu. Eiropas Komisijas "Horizon Europe" stratēģiskā plāna ietvaros piecu galveno misiju skaitā līdzās klimata pārmaiņu, tīras vides, ūdens un pārtikas problēmām nosaukts arī vēzis, paredzot plašu, daudzas jomas aptverošu darbību ar stratēģisko mērķi glābt miljonu eiropiešu dzīvības un uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Cīņa ar vēzi tiek deklarēta ne tikai kā veselības aprūpes sistēmas, bet visas sabiedrības uzdevums, nosakot katrai tās daļai savus uzdevumus kopīga mērķa sasniegšanai. Šis mērķis ir ļoti ambiciozs – 2030. gadā panākt 10 gadu dzīvildzi pēc vēža diagnosticēšanas 75% slimnieku. Stratēģiskais plāns paredz visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vispusēju darbību tā realizēšanā, īpaši akcentējot pētniecību un pilsoniskās sabiedrības iesaisti. Šīs Eiropas Komisijas iniciatīvas noteikti dos grūdienu arī onkoloģijas jomas attīstībai Latvijā, jo tās paredz Eiropas Komisijas plāna realizāciju ciešā sinerģijā ar dalībvalstu plāniem nacionālajā līmenī.
Pēdējo trīs četru gadu laikā vēža ārstēšanā Latvijā ir noticis lūzums un mūsdienu ārstēšanas tehnoloģijas un terapijas zināmā apjomā ir ieviestas arī pie mums. Tomēr joprojām esam ceļa sākumā. Onkoloģijas slimības kļūst par hroniskām slimībām – pateicoties mūsdienīgai diagnostikai, ārstēšanai un medikamentiem, pacientu dzīvildze un arī dzīves kvalitāte jūtami uzlabojas. Onkoloģisko slimību ārstēšanā esam jauna posma sākumā, tādēļ es ceru, ka veselības politikas veidotāji, plānojot ārstēšanas uzlabošanu, ņems vērā šādus nozīmīgus aspektus:
- Onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanā būtisku palīdzību var sniegt dati, tādēļ jānodrošina onkoloģisko pacientu reģistra pilnvērtīga darbība. Tas ļaus diagnosticēt patieso situāciju onkoloģijā un kvalitatīvi prognozēt nākotnē nepieciešamos resursus.
- Valdības apstiprinātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.–2020. gadam bija pozitīvs pavērsiens vēža pacientu ārstēšanas uzlabošanā, jo ļāva apzināties un definēt vajadzības un stratēģiskos virzienus onkoloģiskās aprūpes uzlabošanā. Diemžēl finanšu trūkuma dēļ izdevies īstenot tikai nelielu daļu no nepieciešamā. Tādēļ atzīstami vērtējama Veselības ministrijas ieklausīšanās speciālistu un pacientu aicinājumā ķerties klāt jauna, nākamajiem gadiem paredzēta plāna sagatavošanai un atbilstoša finansējuma piesaistīšanai.
- Runājot par diagnostiku, jāuzsver – publiski vairākkārt ir izskanējis, ka Latvijā ir pēdējais laiks ielēkt vilcienā ar nosaukumu "onkoloģiskie biomarķieri". Mērķa un imūnterapijas, kas balstās uz konkrētu ģenētisku mutāciju esamību, ir tagadnes onkoloģija, un nākotnē šī pieeja pacientu ārstēšanai un vadībai ieņems arvien lielāku lomu. Jāpiebilst, ka nebūtu pieļaujama pacientu diskriminācija, vieniem nosakot, bet citiem nenosakot biomarķierus.
- Jau minēju, ka visefektīvāk finanšu līdzekļus ir investēt tieši pirmās līnijas jaunās terapijas nodrošināšanā, ja šāda indikācija ir izpētīta un reģistrēta. Nacionālais veselības dienests šogad jau ir pieņēmis šādu lēmumu attiecībā uz vairākām pacientu grupām, piemēram, plaušu vēža, melanomas. Lēmums ir pareizs un ļoti atbildīgs, tādēļ būs grūti un pat diskriminējoši šādu lēmumu nepieņemt arī attiecībā uz citiem pacientiem, piemēram, iepriekš minēto olnīcu vēža pacientu grupu. Ikvienam saprotama patiesība, ka pacientu ir pareizāk un efektīvāk ārstēt agrīni, protams, ja ir pieejami attiecīgi medikamenti. Tas gan neizslēdz faktu, ka Latvijai būtiski ir jāpalielina finansējums inovatīvo medikamentu pieejamības palielināšanai visu līniju un kombināciju efektīvās terapijās, jo šobrīd pacienti, kas agrāk tika uzskatīti par bezcerīgiem, spēj dzīvot relatīvi ilgu un kvalitatīvu dzīvi, ja tiek atbilstoši ārstēti. Latvijas pacienti ir jāārstē saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām, un lēmumu pieņemšanas procesam ir jābūt transparentam.
- Nepieciešams būtiski stiprināt patoloģiskās un molekulārās diagnostikas centrus. Mūsdienīgas diagnostikas nozīme vēža efektīvā ārstēšanā ir ārkārtīgi augsta. Veselības sektora vadībai ir jāveicina jaudīgu patoloģiskās un molekulārās diagnostikas centru veidošanās.
- Mums visiem jāpieliek pūles, lai samazinātu joprojām pastāvošo onkoloģisko slimību un pacientu stigmatizāciju. Diemžēl līdz šim politiķi vēža ārstēšanai nepieciešamos līdzekļus piešķīruši ļoti negribīgi. Arī ienākumi no tabakas izstrādājumu nodokļa paaugstināšanas būs samērā nelieli un nesegs visas onkoloģijas vajadzības. Vai tas liecina, ka patiesas vēlmes uzlabot onkoloģisko pacientu ārstēšanu joprojām ir maz? Atgādinot par milzīgo līdzekļu deficītu, pēdējo gadu laikā ieguldīta ļoti liela un pat nesamērīga gan ārstu, gan pacientu, gan klīniku vadītāju, gan arī atsevišķu politiķu enerģija. Domāju, ka atjaunotajai Saeimas deputātu grupai onkoloģijas pacientu atbalstam stigmatizācijas pārvarēšanā būtu jāuzņemas īpaša loma, bet mums, visiem pārējiem, šajā darbā ir jāpalīdz.
- Onkoloģijas pacientu interešu aizstāvības biedrības lēnām un neatlaidīgi ir iekarojušas savu vietu un piedalās vēža ārstēšanas uzlabošanas procesā. Tas nav nācis viegli, tomēr ir progress un ar pacientu pārstāvjiem arvien vairāk rēķinās. Vairākus gadus regulāri kontaktējos ar četrām piecām onkoloģijas pacientu biedrībām un zinu, cik pašaizliedzīgi un entuziastiski cilvēki tajās darbojas, veltot daļu sava laika pacientu ārstēšanas uzlabošanai. Manuprāt, būtu pareizi, ja, piemēram, reizi gadā Veselības ministrija vai Saeimas deputātu grupa organizētu onkoloģijas domnīcu, kurā savu redzējumu paustu mediķi, pacienti, politikas veidotāji.
Jaunais onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanas plāns, pie kura sagatavošanas, sadarbojoties ar speciālistiem un pacientiem, strādā Veselības ministrija, manā izpratnē varētu ietvert arī šeit minētās iezīmes, kas raksturo jaunu onkoloģijas ārstēšanas etapu Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
