Foto: Shutterstock
Šogad tika noslēgts darbs pie jaunās studiju un studējošā kreditēšanas sistēmas izveides – šobrīd kredīti ir pieejamāki, tos iegūt ir vienkāršāk un summa atbilst reālajai studiju maksai. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos šāda iespēja ir neaizstājama studiju pieejamības nodrošināšanai, tomēr pavisam drīz studenti to var zaudēt.

Šogad ir vairākkārtīgi palielinājies studentu skaits, kas studiju maksas un ikdienas izdevumu segšanai izmanto valsts galvoto studiju un studējošā kredītu. Ja pēdējos piecos gados kredītus izmantoja 8-11 % imatrikulēto studentu, tad šogad to īpatsvars pieaudzis līdz 20 %. Neskatoties uz tendenci, kas apliecina jaunās studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas funkcionalitāti, Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīcībā ir informācija, ka nepietiekama valsts finansējuma dēļ drīzumā varētu tikt ierobežota kredītu pieejamība. Pirmdien, 2. novembrī, norisinājās koalīcijas padomes sanāksme, kur Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aktualizēja šo jautājumu, taču koalīcijas partneri piedāvāto risinājumu noraidījuši.

Pieprasījums būtiski pieaudzis

IZM rīcībā esošie dati liecina, ka šogad vairākas reizes ir palielinājies studentu skaits, kas studiju maksas segšanai izmanto studiju kredītu. Ja iepriekšējos trīs gados, no 2017. gada līdz 2019. gadam izsniegto valsts galvoto studiju un studējošo kredītu skaits bija aptuveni 1500 kredīti gadā, tad šogad no 14. augusta, kad sākās kredītu piešķiršana pēc jaunā modeļa, 25. oktobrim ir izsniegti 2 328 kredīti.

No vienas puses radusies situācija parāda, ka jaunais studiju un studējošo kreditēšanas modelis ir attaisnojis uz sevi liktās cerības. Par spīti tam, ka daļa sabiedrības grupas ir cietusi ekonomiskus zaudējumus Covid-19 izraisītās krīzes dēļ un daļai studētgribētāju nav bijušas iespējas segt studiju maksu no personīgajiem līdzekļiem, valsts galvotais studiju vai studējošā kredīts šādu iespēju ir pavēris, ļaujot kāpt pāri finansiālajām barjerām.

Šobrīd kredītus pilnībā galvo valsts un studējošajiem vairs nav nepieciešams papildu galvotājs. Studiju vai studējošā kredītam pieteikties iespējams elektroniski, pieteikuma izskatīšana notiek dažu darba dienu laikā, turklāt studiju kredīta summa tiek segta pilnas studiju maksas apmērā, līdz ar ko papildu līdzekļi, lai kādu studiju maksas daļu apmaksātu, nav jāmeklē. Tomēr vairāki rādītāji liecina, ka šī tikko uzbūvētā sistēma var sabrukt kā kāršu namiņš, ja valsts tai nepiešķirs papildu finansējumu.

Trūkstošā finansējuma dēļ var tikt piemēroti kritēriji studiju vai studējošā kredīta piešķiršanai

Tālāka studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas pastāvēšana tās sākotnējās izstrādes formā ir apdraudēta. IZM ir konstatējusi, ka pieprasījums pēc studiju un studējošā kredīta pārsniedz piedāvājumu, un jau pavisam drīz iespējas noslēgt līgumus par valsts galvota studiju un studējošā kredīta izsniegšanu šajā akadēmiskajā gadā vairs nebūs. IZM, apzinoties riskus, sagatavoja informatīvo ziņojumu, lai risinātu situāciju, taču pūliņi vainagojušies ar noraidījumu. IZM rastais īstermiņa problēmas risinājums, pārdalot budžeta līdzekļus ministrijas budžeta ietvaros, saņēma koalīcijas noraidījumu.

Ja trūkstošos līdzekļus studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas finansēšanai atrast neizdosies, IZM kā risinājumu plāno ieviest papildu kritērijus studiju vai studējošā kredīta piešķiršanai. Par konkrētiem kritērijiem lemts nav, bet tie varētu būt finansiālo rādītāju izvērtējums, studējošā sekmes, absolvējot vidējās izglītības iestādi, studējošā izvēlētā studiju programma u.c. LSA skatījumā papildu kritēriju izveidošana studiju un studējošo kredīta piešķiršanai nav pieļaujama. Pirmkārt, šāds risinājums būtiski mazina studiju un studējošo kredītu pieejamību. Otrkārt, palielināsies birokrātiskais slogs, jo pieteikumu izvērtēšanas procesam būs nepieciešams ilgāks laiks. Tieši ilgais studiju vai studējošā kredīta piešķiršanas ilgums, kas bija vecajai kreditēšanas sistēmai, bija būtisks iemesls, kāpēc visas iesaistītās puses uzskatīja, ka ir nepieciešamas pārmaiņas.

Studējošā kredīta apmērs var tikt fiksēts

Saistībā ar to, ka nākamgad minimālās mēnešalgas apmērs pieaugs līdz 500 eiro, kā viens no risinājumiem tiek plānots ieviest fiksētu maksimālo studējošā kredīta summu, kam nebūtu sasaistes ar minimālo mēnešalgu kā tas ir bijis līdz šim. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi paredz, ka maksimālais studējošā kredīta apmērs ir 80 % no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.

Kā LSA iepriekš ir uzsvērusi, studējošā kredītam ir jāspēj segt studiju un dzīvošanas izmaksas. Pašreizējais studējošā kredīta apjoms valstī nav pietiekams šo izmaksu segšanai. 2017. gada EUROSTUDENT pētījums norāda, ka papildus ikdienas un dzīvošanas tēriņiem, ko segtu minimālās mēneša darba samaksai līdzvērtīgs aizdevums, studentiem ir arī jāsedz papildus ar studijām saistīti izdevumi – rēķini par interneta pakalpojumu izmantošanu, studiju materiāli, šobrīd arī tehniskā aprīkojuma iegāde attālinātus studiju nodrošināšanai utt.. Kā LSA ir uzsvērusi iepriekš, studējošā kredīta apmēram mēnesī ir jāsasniedz divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba samaksas apjomu, lai studējošā kredīts iegūtu savu funkcionalitāti – ļaut studējošajiem būt par pilnvērtīgu pilna laika studentu.

Situāciju neuzlabo arī kredītu pieejamības riski ne tikai šim akadēmiskajam gadam, bet arī nākamajiem – šobrīd valsts budžeta finansējums 2021. gadam, kas paredzēts studiju un studējošo kreditēšanai, tiek plānots, balstoties vecajos aprēķinos, nevis faktiskajā situācijā un šī brīža pieprasījumā.

Kredīts studijām – ieguldījums nākotnē

Valsts atbalsts studējošajiem ir būtisks vienmēr, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas vēlas un ir spējīgi studēt, to nevar izdarīt tikai par personīgajiem līdzekļiem. Tomēr šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes laikā, kredītu un citu atbalsta mehānismu pieejamība ir divtik svarīga – mazāk pieejams ir kļuvis arī ģimenes atbalsts un iespēja papildus studijām strādāt, kas ir divi lielākie studentu ienākumu gūšanas avoti. Augstākā izglītība ir ieguldījums gan studējošo nākotnē, gan valsts izaugsmei ilgtermiņā. Kā jaunākajā ikgadējā OECD izglītības pārskatā "Education at a Glance", var secināt, ka par katru 1 eiro, kas ir ieguldīts augstākajā izglītībā, valsts atpakaļ vidēji iegūst 2.5 eiro, taču indivīds - 6 eiro, tomēr augstākās finansēšanas ziņā Latvija ir vēl daudz pilnveidojama salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm

LSA aicina valdību un Saeimas deputātus nepadarīt augstāko izglītību mazāk pieejamu – īpaši Covid-19 izraisītās krīzes laikā pilnvērtīgs un pieejams valsts atbalsts ir kritiski nepieciešams, lai padarītu studijas pieejamas katram, kas ir spējīgs un vēlas iegūt augstāko izglītību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!