Vjačeslavs Dombrovskis, 'Certus': Izklaižu ir gana, kā būs ar maizi?
Foto: LETA

Kāds gudrais ir teicis, ka cilvēki, kas ir pietiekami prātīgi, lai dotu labu padomu, parasti ir arī pietiekami prātīgi, lai to nedotu. Pilnībā piekrītu šai domai. Taču nevēlēšanās redzēt, kā topošo partiju veidotāji grasās pieļaut vēsturē aizgājušo partiju kļūdas, šodien ir pārvarējusi šo prātīgumu. Uzreiz jāsaka, ka domātas ir tās 3–4 samērā jaunās vai topošās partijas, kuras pretendē uz "Vienotības" nišu.

Politika ir sabiedrības galveno domstarpību (pat konfliktu) spogulis. Latvijā tādas ir divas. Pirmais nopietnais sabiedrības dalījums ir etniskais. To pārstāv Nacionālā apvienība no vienas puses un "Saskaņas centrs" – no otras. Savukārt iepretī populārajam uzskatam otrais dalījums nav liberāļos un sociāldemokrātos jeb labējās un kreisajās partijās. Otrais dalījums ir starp tiem, kas vēlas straujāku virzību (acīmredzot Eiropas un Rietumu pasaules virzienā), un tiem, kas ir vairāk konservatīvi un piesardzīgi. To otro, pārsvarā reģionos dzīvojošo, grupu galvenokārt un visefektīvāk pārstāv Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Savukārt straujākas virzības niša arī ir tā "Vienotības" niša.

Atļaušos izteikt hipotēzi par to, ko tad vēlas "Vienotības" nišas vēlētājs. Tas nedzīvo pagātnē, un viņu tik ļoti neuztrauc, kad, kurš, kam un ko ir nodarījis pāri. Viņš ir bijis un redzējis valstis, kuru iedzīvotāji ir daudz ko panākuši un dzīvo labi. Viņš dzīvo Latvijā, bet vēlas "dzīvot kā Eiropā". Protams, "Eiropa" ir daudz vairāk nekā tikai iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Bet neliekuļosim un nemānīsim sevi – pirmkārt, tas tomēr ir Eiropas ienākumu līmenis, kas dod iespējas atļauties arī daudz ko citu. Tāpēc nav liels pārsteigums, ka no "proeiropeiskas" partijas vēlētājs sagaida straujāku virzību uz Eiropas dzīves līmeni. Un tas nav tikai "Vienotības" vēlētājs. Viena pēc otras socioloģiskās aptaujas apliecina, ka vēlētāji par prioritāri risināmiem uzskata tieši ekonomikas attīstības jautājumus.

Izskatās, ka vēlētājs ir vīlies "Vienotības" spējā panākt būtisku ekonomikas izaugsmi. Pēdējie "Vienotības" nozīmīgie veiksmes stāsti ir bijuši krīzes pārvarēšana atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām, pēdējā lielā "iestāšanās"(eirozonā), vēl arī "vidējā iestāšanas" (OECD). Ar to lielās idejas arī izbeidzās. Spilgts piemērs – " jaunā", "restartētā" "Vienotība" paziņoja par savu plānu līdz Latvijas simtgadei ieviest ar uzņēmuma ienākuma nodokli neapliekamo reinvestēto peļņu, taču pati tā arī nebija spērusi reālus soļus šajā virzienā. To ieviesa ZZS ministre.

Tā vietā, lai nopietni pieķertos ekonomikas izaugsmes jautājumiem, "Vienotība" pievērsusies dažādiem alternatīviem plāniem: "pretoligarhu", "godīgas politikas"un "Eiropas atribūtu" kustībām.

Šodien vienīgais palikušais "oligarhs" ir Aivars Lembergs. Tiek uzskatīts, ka viņam ir nopietna ietekme Zaļo un zemnieku savienībā. Un tagad matemātika. Vēsturiski "Vienotībai" parlamentā ir apmēram 20 deputātu mandāti. Lai izveidotu stabilu valdību, vajag 51 mandātu un vairāk. Latvijas politikas nerakstīts likums ir, ka krievvalodīgo politiskās partijas ir izslēgtas no valdības veidošanas. Un "Saskaņai" Saeimā ir ap 30 mandātiem. Līdz ar to 51 un vairāk balsu koalīcija jāveido no apmēram 70 mandātiem. Ir 95% varbūtība, ka šī koalīcija būs jāveido tieši ar ZZS! Tātad visa šī nebeidzamā drāma, kad retorikai "pret oligarhiem" seko valdība ar "oligarhu partijām", kurai pēc kāda pārtraukuma atkal seko retorika "pret oligarhiem", var nostrādāt dažas reizes. Taču pēc šīm dažām reizēm lielākā daļa vēlētāju tomēr saprot, ka drāmai pietrūkst ticamības.

Visu cieņu lozungam "par godīgu politiku". Diemžēl vairāki politiķi šī lozunga aizsegā ir izvēlējušies vieglāko ceļu – nedarīt neko. Jo garantēti nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. "Vienotības" nišas politiķiem un atbalstītājiem ir liels sašutums par to, ka Aivaram Lembergam, neskatoties uz visām apsūdzībām, ir tik liela popularitāte socioloģiskajās aptaujās. Esmu pārliecināts, ka vēlētāji dotu skaidru priekšroku līderim, kurš kā modernās Singapūras "tēvs" Li Kuanju (Lee Kuan Yew) trīsdesmit gadu laikā izvestu savu valsti no "trešās pasaules" līgas "pirmās pasaules" valsts statusā, procesā nodrošinot praktiski nulles korupcijas līmeni. Taču izskatās, ka lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju nepatīk politiķi moralizētāji, kuru CV nav nekādu sasniegumu.

Visbeidzot – "Eiropas atribūtu" pārņemšanas kustība. Recepte ir vienkārša. Tā ir orientācija vien uz dažu Eiropas atribūtu pārņemšanu un ieviešanu, ignorējot galveno – Eiropas ienākumu līmeni. Protams, atribūti ir dārgi. Visus pārņemt nav iespējams, jo tam nepieciešami Eiropas ienākumi. Tādēļ rodas situācija, ka dažas jomas tiek finansētas teju Eiropas līmenī, bet vairākas citas – trešās pasaules valstu līmenī. Ikdienā šāds modelis ir bieži sastopams: "hruščovkā" dzīvojošs cilvēks, kas ģērbies "Armani" un brauc ar "Mercedes". Proti, ārēji izskatās kā eiropietis, taču, lai tiktu līdz patiesajam eiropietim, vajadzīgs lielāks ienākumu līmenis.

Un te nu mēs nonācām pie jaunajiem politiskajiem piedāvājumiem. Izskatās, ka teju visi topošie politiskie spēki uzskata, ka "Vienotības" problēma nav sistēmiska, ka tā ir personāliju problēma. Ka visu atrisinās "jaunās sejas". Un saturiski piedāvājums pēc būtības neatšķiras no "Vienotības", ir vien šaurāka specializācija. Kāds specializējas raganu medībās, cits – atribūtos. Nevienam no "jauniņajiem" nav skaidras vīzijas par to, kā tad mēs sasniegsim Eiropas dzīves līmeni ātrāk nekā piecdesmit gadu laikā.

Šajā brīdī daži teiks – bet kāpēc steigties? Mēs zinām, ka Latvijas ekonomika (iekšzemes kopprodukts) tik un tā aug par apmēram 4% gadā, ja tajā ieplūst Eiropas fondi, un par apmēram 2% gadā (tikpat ātri kā vidēji pārējā Eiropā), ja neieplūst. Tā tas ir, taču ir vismaz viens bet.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir pensionāri. Patlaban apmēram 460 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir vecuma pensijas saņēmēji. Apmēram astoņi no desmit pensionāriem (368 tūkstoši) piedalās vēlēšanās.[1] Salīdzinājumam: viss "Vienotības" elektorāts 12. Saeimas vēlēšanās bija apmēram 200 tūkstoši vēlētāju. Puse pensionāru – 230 tūkstoši cilvēku – dzīvo ar pensiju, kas ir mazāka par 265 eiro mēnesī! 21 tūkstotis cilvēku kaut kā izdzīvo ar pensiju, kas ir mazāka par 100 eiro!

Visnotaļ maz pensionāru ir aktīvi sociālajos tīklos. Līdz ar to tiem esošajiem un topošajiem politiķiem, kas par sabiedrības pieprasījumu spriež pēc tā, ko viņi redz un dzird sociālajos tīklos, veidojas diezgan izkropļots un maldīgs priekšstats par to, kas cilvēkiem rūp. Iesaku aizvērt acis un uz mirkli iedomāties, kā izskatītos, piemēram, Latvijas tvitertelpa, ja tajā pēkšņi parādītos teju pusmiljons cilvēku, kas dzīvo ar vidēji 280 eiro lielu pensiju mēnesī.[2] Par ko tad tviteris "ceptos"?

Daži man gribēs pārmest populismu, taču esmu pārliecināts, ka jautājums par to, ko tieši plānots darīt, lai 460 000 cilvēku saņemtu vairāk nekā 280 eiro pensiju, ir pamatots un pilnīgi leģitīms. Es arī uzskatu, ka tieši attieksme pret veciem cilvēkiem vislabāk raksturo sabiedrības vērtības.

Ir pilnīgi skaidrs, ka vecie cilvēki paši nepelnīs tādēļ, ka vecums nāk ar saviem ierobežojumiem.Viņi saņems vien to, ko darbspējīgie (un strādājošie) nomaksā nodokļos. Un tas būs atkarīgs no tā, cik daudz šo strādājošo būs un kāds būs viņu atalgojums. Savukārt strādājošo atalgojums būs atkarīgs no tā, kā uzņēmumiem, kuros viņi strādā, veiksies, konkurējot starptautiskajos tirgos. Un šeit mēs atgriežamies pie tā, ar ko katrai partijai un politiķim tomēr vajadzētu sākt, – ekonomikas izaugsmes.

Mans novēlējums gan tiem, kas vēlas turpināt cīņu par "Vienotības" nākotni, gan tiem, kas cīnīsies par to, lai ieņemtu tās vietu, – apzināties, ka cilvēki no jums sagaida nevis skaistas proklamācijas un raganu medības vai dažu Eiropas ārējo atribūtu pārņemšanu, bet gan reālu un strauju tuvināšanos Eiropas labklājības līmenim. Viss pārējais sekos. Un vienmēr der atcerēties, kā sauc procesu, kad, atkārtojot vienu un to pašu darbību, kāds (pat ja tās ir "jaunās sejas") cer iegūt atšķirīgu rezultātu.

Lai veicas!


[1] Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem 80,4% iedzīvotāju 55.–74. gadu vecuma grupā piedalījās 2014. gada vēlēšanās. https://www.cvk.lv/pub/upload_file/Petijumi/atskaite_CVK_102014.pdf

[2] Saskaņā ar CSB datiem tāda bija vidējā vecuma pensija 2016. gada decembrī.

Source

Tags

Certus Vjačeslavs Dombrovskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form