Šī gada jūlija vidū Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Savienības klimata stratēģiju, kas ir daļa no pasākumu kopuma "Fit for 55" jeb "Piemēroti 55". Tās mērķis ir līdz 2030. gadam par 55% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, salīdzinot ar 1990. gadu. Līdz 2050. gadam Eiropai jākļūst par pirmo kontinentu, kas sasniedzis klimatneitrālu ekonomiku.
Līdzīgi kā citām jomām, arī aviācijas nozarei un gaisa satiksmei Eiropā kopumā būs jārēķinās ar jauna veida regulējumiem un stingrākiem noteikumiem, kuri pilnībā mainīs nozares ikdienu un dienaskārtību. Piemēram, ir paredzamas būtiskas izmaiņas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), tiks ieviesta obligāta prasība aviācijas degvielai pievienot biodegvielas komponentes, kā arī tiek plānoti papildu nodokļi aviācijas degvielai Eiropas iekšējiem reisiem.
Kā redzams, šie plāni ir ļoti apjomīgi, tie skars ikvienu aviācijas nozares uzņēmumu un liks mainīties pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem Eiropā. Protams, redzot un analizējot jaunākos zinātnieku brīdinājumus, nav nekādu šaubu, ka šajā aspektā jāmainās visai sabiedrībai kopumā, un aviācijas nozarei kā daļai no tās ir jāseko līdzi pārmaiņu vilnim un mērķtiecīgi jādomā par vides saglabāšanu un atveseļošanu.
Taču jau šobrīd šaubas rada šo jauno regulējumu ieviešanas steiga un noteiktie termiņi, kā arī piedāvāto risinājumu vai alternatīvu neesamība. Joprojām trūkst arī vienošanās kopējā Eiropas politiskajā līmenī, un komunikācija ar aviācijas nozari notiek pārsvarā vienā virzienā – regulējumu izmaiņas esot nenovēršamas.
Aviācijas nozares tirgus dalībniekiem visās Eiropas valstīs trūkst skaidru un detalizētu datu par to, kādu finansiālo iespaidu šīs jaunās prasības atstās uz visu aviācijas tirgu, kā tās ietekmēs aviācijas uzņēmumu konkurētspēju kopumā un kā tas mainīs aviopasažieru paradumus nākotnē.
Kaitīgo izmešu samazinājuma plāni un klimata pārmaiņu instrumenti jau sen ir daļa no mūsu ikdienas dzīves, un nākamie soļi šajā virzienā bija loģiski un sagaidāmi. ES institūcijas, kā pierasts, tam pievēršas ar ļoti lielu nopietnību un stingrību. Bet, neapšaubot situācijas nopietnību, mums liekas ļoti svarīgi jauno regulu izstrādātājiem atgādināt par godīgas konkurences apstākļiem, kurus šie jaunie regulējumi būtiski ietekmēs.
Gan politiskā, gan arī ierēdniecības līmenī jau šobrīd ir jābūt skaidriem konceptiem un kompensējošiem mehānismiem, kā nodrošināt saprātīgu virzību jauno klimata mērķu sasniegšanā un godīgu konkurenci visā aviācijas nozarē. Turklāt pagaidām mēs neredzam nedz līdzīgu plānu, nedz arī līdzīgu noteikumu ieviešanu aviācijas nozarē citos reģionos, ārpus ES.
Steigā un bez saziņas ar nozari ieviešot visas plānotās "Fit for 55" regulas un likumus, Eiropas aviokompānijas būs šķietami daudz sliktākās pozīcijās nekā tās aviokompānijas, kas darbojas ārpus ES. Apstākļos, kad Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze mūsu nozarē nav īsti pat sākusi noplakt, tik stingras prasības bez skaidriem kompensējošajiem mehānismiem draud ar jaunu triecienu jau tā novārgušajai aviācijas nozarei. Par to arvien skaļāk brīdina Eiropas lielie aviācijas tirgus dalībnieki, un arī Latvijas uzņēmumiem ir jāsāk par to skaļi runāt.
Daži piemēri, ko tad īsti paredz "Fit for 55"pasākumu kopums aviācijā:
ETS jeb emisijas kvotu tirgus sistēmas reforma
Tiks ieviesta ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma, kas būtiski palielinās cenas visām emisijas kvotām. Saskaņā ar jaunākajiem EK plāniem brīvi pieejamās kvotas Eiropā būs jāsāk samazināt no 2024. gada, bet pilnībā no tirgus tām jāizzūd 2027. gadā. Tā kā šādas kvotas netiek piemērotas gaisa kuģu reisiem ārpus ES, tas nozīmēs vienpusēju izmaksu pieaugumu tieši Eiropas aviokompānijām un radīs daudzu reisu organizācijas procesu dislokāciju uz lidostām, kuras darbojas ārpus ES.
"Zaļa" un videi draudzīgāka aviācijas degviela
ES jaunie normatīvi paredz pakāpenisku biodegvielas sastāvdaļu klātesamību aviācijas degvielā 2% apmērā jau no 2025. gada un 5% apmērā no 2030. gada. Savukārt 2050. gadā šai degvielas biokomponenšu attiecībai pret parasto degvielu būs jābūt jau 65% apmērā.
Tas, nenoliedzami, izmainīs diezgan specifisko aviācijas degvielas tirgu, jo šobrīd nav pietiekami daudz datu par degvielas ražotāju iespējām šādu degvielu saražot un piegādāt tam vajadzīgajos apjomos un ātrumos. Kā sekas tam būs kārtējais aviācijas degvielas izmaksu pieaugums, kas, visticamāk, ietekmēs arī lidojumu biļešu cenas.
Arī tālākie EK plāni, atbalstot vairāk tieši biodegvielas ražotājus, ir pārāk virspusēji. Mūsu ieskatā, te ir jābūt godīgiem mehānismiem, kas sadalītu atbildību un paredzamās jauno produktu izmaksas solidāri uz visiem piegādātājiem un ražotājiem, ne tikai uz aviokompānijām un lidostām.
Papildu nodoklis aviācijas degvielai Eiropas iekšzemes reisos
Saskaņā ar izziņotajiem plāniem Eiropā tiks papildus ieviests arī pakāpeniski augošs aviācijas degvielas nodoklis, un to ir plānots ieviest, jau sākot ar 2023. gadu. Tā kā šo nodokli vēlas piemērot tikai ES iekšzemes reisiem, Eiropas aviokompānijām tas nozīmēs miljoniem eiro papildu izmaksu slogu un konkurētspējas zaudēšanu, salīdzinot ar citām starptautiskajām aviokompānijām ārpus ES.
Secinājumi un ierosinājumi
Jau šo dažu plāna punktu ātra ieviešana un realizācija vien aviācijas nozarei nozīmēs jaunas un iepriekš neplānotas izmaksas, kas būs mērāmas daudzos miljonos eiro, un, kā jau minēts, šāda apmēra izmaiņas nav akceptējamas bez skaidra plāna un kompensējošiem mehānismiem. Daudzus aviācijas tirgus dalībniekus tas iedzīs vēl dziļākā krīzē.
Tādēļ Latvijas aviācijas nozares vārdā aicinām mūsu nacionālās un starptautiskās politikas veidotājus, mūsu Eiroparlamenta deputātus un arī citus mūsu Eiropas Savienības institūciju pārstāvjus kopīgi strādāt pie šo jauno regulu un likumprojektu dokumentu kvalitatīviem un ar nozari saskaņotiem papildinājumiem. Tikai kopā ar jomas profesionāļiem rasti uzlabojumi nodrošinās turpmāko aviācijas nozares attīstību un tās konkurētspēju arī šajos jaunajos apstākļos.
Kā zināms, tālākie soļi un nākamie "Fit for 55" projekta pārrunu procesi tiks turpināti jau Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē, un ir paredzams, ka šie sarunu procesi ilgs līdz pat 2022. gada beigām. Mūsuprāt, vēl ir pietiekami daudz laika un iespēju ieviest tādus labojumus un papildinājumus, kas būtu nepieciešami gan izvirzīto klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai, gan arī visas aviācijas nozares konkurētspējas nodrošināšanai.
Latvijas aviācijas uzņēmumi sevi vienmēr ir pozicionējuši kā stipru un uzticamu Eiropas aviācijas tirgus dalībnieku, tādēļ uzskatām, ka Eiropas Savienības ierēdniecībai ir jāieklausās un jāiedziļinās gan nozares specifikā, gan šodienas problēmsituācijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
