Lūdzu, pastāstiet par rūnām: tā ir tik sena mantikas un maģijas tehnika, ka varētu rasties iespaids – mūsdienām tā vairs neder...

Patiesi – rūnisko tradīciju un maģijas vēsture ir ļoti sena, taču tas nekādi nav iemesls, lai šīs zināšanas nevarētu pielietot mūsdienu pasaulē. Tieši otrādi – šī kolosālā pieredze, ko priesteri sastrādājuši gadsimtu gadsimtos, var palīdzēt rūnu praktiķiem mūsdienās.

Mūsdienu maģija, protams, stipri atšķiras no senču maģijas. Taču visi šodienas sasniegumi var eksistēt tikai tāpēc, ka būvēti uz mūsu priekšteču sen ieliktiem pamatiem.

Runājot par rūnām, svarīgi saprast, ka rūnisko prakšu izmantojums zīlēšanā un pareģošanā nav tas svarīgākais. Pirmajā acu uzmetienā vienkāršajās zīmēs un simbolos ielikta daudz dziļāka jēga un plašāks potenciāls par vienkāršu informācijas nolasīšanu.

Mūsdienu rūnu meistars, kā jebkurš šolaiku mags, izmanto tūkstošgadīgās senču zināšanas, neaizmirstot, ka virknē savas rūnas neba nu tornī klints virsotnē vai dziļa meža vidū. Viņš dzīvo megapolē, stikla un betona ēkā, brauc ar mašīnu, iepērkas lielveikalā, audzina bērnus un ārēji ne ar ko neatšķiras no pārējiem...

... izņemot vienu: visās iekšējās un ārējās pasaules norisēs viņš saskata saistību. Viņam pasaule ir nevis atsevišķas mozaīkas lauskas, bet vienota sistēma, kurā viņš redz rūnu darbības spēku un ietekmi uz cilvēku dzīvēm un arī uz viņa dzīvi.

Gluži kā pirms tūkstoš gadiem, arī tagad rūnu meistars auž realitātes audeklu, vadoties pēc tā paša senā principa. Šis princips ir vienkāršs – šajā pasaulē nemēdz būt nejaušību, viss ir saistīts. Viņš absolūti tic cēloņseku likumam, un šī ticība neļauj viņam šaubīties, ka ikviena uz sevi vērsta darbība tūlīt atrod atspulgu ārējā pasaulē un pat vissīkākā iedarbība uz apkārtējo pasauli atsauksies uz viņu pašu.

Vai modernā cilvēka ikdiena vispār spēj ievietoties rūnu simbolikas ietvaros? Druīdu un skaldu laikos taču nebija tādu situāciju un problēmu, kādas ir šodien...

Studējot rūnas, ikviens cilvēks cenšas apgūt šo principu, atklāt to priekš sevis. Ieaužot savu apziņu realitātes audeklā, sāc to just un saprast ievērojami labāk nekā iepriekš. Var saskatīt, kā dzīvē sāk īstenoties vēlmes un fantāzijas, sajust šo pasauli kā savu roku, kāju, apziņas turpinājumu. Un vienlaikus saglabājas un pat vairojas cilvēka individualitāte.

Gluži kā pirms tūkstoš gadiem, arī tagad rūnu meistars auž realitātes audeklu, vadoties pēc tā paša senā principa. Šis princips ir vienkāršs – šajā pasaulē nemēdz būt nejaušību, viss ir saistīts. Irina Istominova

Rūnas palīdz magam virzīties vienlaikus divos virzienos. Pirmkārt, tas ir enerģētiskais darbs, kas palīdz izzināt dabas un neredzamo pasauļu noslēpumus. Un, otrkārt, dziļa personības transformācija, intelekta un intuīcijas attīstība līdz pakāpei, kad viņš šos resursus pilnībā pārvalda. Jebkuras maģijas tehnikas sāk strādāt tikai tad, kad maga apziņā šie divi virzieni satiksies vienā punktā. Šos ceļus varētu nodēvēt par Viedumu un Iedvesmu.

Viedums – tās ir zināšanas, informācija. Bet ne tikai teorijā – arī praksē. Tas palīdz zināšanas pareizi pielietot.

Iedvesma – tas ir spēks, enerģija, vēlme. Bez tās nav iespējama nekāda pārveide, nekāda maģiskā prakse.

Tāpēc rūnu tradīcijas nav saistītas ar kādām konkrēta laikmeta problēmām. Tās ir universāls instruments, kas palīdz risināt jautājumus, kuri radušies dažādos laikos, un tās palīdz cilvēkiem rast optimālākos realitātes radīšanas ceļus.

Ar ko jūs vairāk nodarbojaties – ar rūnu mantiku vai maģiju? Kāpēc? Kur tas noder?

Ezotērisko sistēmu nosacīti var iedalīt trīs daļās: mistikā, maģijā un mantikā (zīlēšanā, pareģošanā).

Ar mistiku parasti saprotam dažādas filozofiskās un kosmoloģiskās mācības par to, kā iekārtots Visums, kā arī tās koncepcijas, kas nesaskan ar tradicionālo zinātni vai kuras šī zinātne vienkārši ignorē.

"Rūna" nozīmē noslēpums, čuksts. Tas, kas ir apslēpts. Tieši tāpēc vienkārša rūnu tulkošana, kas izmantota tikai kā zīlēšanas instruments, ir ļoti virspusēja attieksme pret sakrālajām zināšanām, ko sevī nes šie simboli. Irina Istominova

Mistiķi cenšas izzināt redzamās un neredzamās pasaules, to likumus un cilvēka vietu tajās. Viņi pa gabaliņam vien liek kopā pārdabiskās filozofiskās zināšanas. Būtiski, ka mistiķi pakļaujas kādai jau eksistējošai sistēmai un netiecas kaut kādā veidā to ietekmēt. Viņi vēlas izmainīt sevi, lai saskaņotu savu dzīvi ar pašu atklāto Visuma modeli.

Katrā kultūrā ir gan mistikas, gan arī maģijas tradīcijas. Tomēr ir kāda principiāla atšķirība: mistiķis fokusējas uz pasaules izzināšanu un apceri, bet maģijas praktizētājs cenšas ietekmēt esošo pasaules kārtību, lai sasniegtu iecerēto. Maģija – tā ir cilvēka iespēja iedarboties uz apkārtējo pasauli ar gara spēku. Tieši tāpēc maģiskajās sistēmās var atrast dažādus rituālus un receptes, kas kalpo šim mērķim.

Mantika (zīlēšana, pareģošana) ir veids, kā iegūt un interpretēt no smalkajām pasaulēm saņemtu informāciju par sevi, citiem cilvēkiem un pagātnes, tagadnes vai nākotnes notikumiem, izmantojot dažādus simbolus un tehnikas.
Zīlēšanas procesā saņemtā informācija visbiežāk ir zemapziņas procesu atspoguļojums, ko pats cilvēks nereti neapzinās. Zīlēšanu var pielietot arī intuīcijas attīstībai, lai ar minimālām pūlēm saņemtu maksimālu rezultātu, liekot lietā zināšanas par situācijas varbūtējo attīstību un iespējām to ietekmēt.

Tā kā mantika un maģija atšķiras gan pēc būtības, gan pielietojuma jomām, es praktizēju abus virzienus un atkarībā no konkrētās situācijas un izvirzītā uzdevuma izvēlos efektīvāko darba metodi.

Vēl par mantiku: vai rūnas runā arī par globāliem jautājumiem? Karu, piemēram? Varbūt var pajautāt rūnām, kam Latvijai līdz šā gada beigām jāpievērš vislielākā uzmanība?

Protams, eksistē arī iespēja ar rūnu prakses palīdzību risināt globālus jautājumus. Un senatnē tieši gudrie un magi bija tie, kas palīdzēja valdniekiem risināt jautājumus par uzvaru kaujā vai cīņā ar nežēlīgām slimībām, piemēram, mēra epidēmiju. Taču pie šādiem jautājumiem varēja ķerties tikai ļoti pieredzējuši magi, jo šādās sarežģītās situācijās uzvaras cena varēja būt paša maga nāve.

Runājot par situāciju Latvijā, manuprāt, šodien vissvarīgākais jautājums ir cilvēkresursu saglabāšana. Rūnas ikvienam varētu kļūt par palīgiem personības attīstībā un pašizziņā. Šo procesu simbols varētu būt rūna Manaz, kas apzīmē cilvēku – gudru, zinošu un sabiedrisku. Ja ir garīgi stipri iedzīvotāji, kas glabā savu priekšteču tradīcijas un kuriem ir skaidrs priekšstats par pašu mērķiem un to sasniegšanas metodēm nākotnē, jebkura valsts kļūst tikai spēcīgāka. Tāpēc rūpes par cilvēkiem var saukt par tuvākā laika pamatuzdevumu.

Vai rūnas mēdz arī atteikties runāt vai varbūt apzināti maldināt? Kādos gadījumos tas notiek, un ko no tā secināt?

"Rūna" nozīmē noslēpums, čuksts. Tas, kas ir apslēpts. Tieši tāpēc vienkārša rūnu tulkošana, kas izmantota tikai kā zīlēšanas instruments, ir ļoti virspusēja attieksme pret sakrālajām zināšanām, ko sevī nes šie simboli. Rūnas ir alegoriskas, katrai no tām ir vairākas nozīmes, kas spēj dažādi atklāt cilvēka apziņas dzīles.

Pieņemts uzskatīt, ka maģija ir iespēja varmācīgi pārveidot pasauli pēc savas gaumes, vadoties no savtīgiem nolūkiem vai vienkārši spekulatīviem priekšstatiem par to, kā visam jābūt iekārtotam. Tās, protams, ir pilnīgas blēņas, pasaules tautu pasakas, aizmiglota prāta bērnu šļupsti... Makss Fraijs

Eksistē noteikti rituāli un shēmas, kā sazināties ar rūnām, jautājumu formulēšanas metodes. Gadās, ka rūnas atsakās atbildēt uz jautājumiem, un tam ir savi iemesli. Tā kā saņemtā atbilde ir tik daudzšķautņaina un arī iztaujātāja zināšanām un pieredzei ir liela loma, atbilde var tikt kļūdaini vai virspusēji traktēta. Augstākie spēki un rūnas situācijas redz daudz globālāk un plašāk nekā cilvēks ar savu ierobežoto iztēli un pasaules uztveri.

Iespējams, cilvēks jautājuma formulēšanas mirklī nav spējīgs objektīvi novērtēt viņu interesējošo situāciju vai notikumu vai arī nav noskaņots uz konkrētas atbildes vai rezultāta iegūšanu un, saņēmis atbildi, var secināt, ka rūnas viņu vedušas maldināšanā. Taču tikai ar laika distanci un pēc tā, kā kārtojas notikumi, kļūst skaidrs, cik vieda un tālredzīga bijusi rūnu atbilde.

Ja darbojaties ar talismaniem: vai tā ir nākotnes programmēšana? Vai šādā veidā mēs gadījumā nenojaucam kādu, iespējams, labāku scenāriju, kas zināms tikai Radītājam?

Dažādu spēka priekšmetu – amuletu un talismanu – izgatavošana ir būtiska maģisko prakšu sastāvdaļa. Amuleti ir priekšmeti, kuru uzdevums – sargāt savu īpašnieku no dažādām briesmām un draudiem. Savukārt talismani ir priekšmeti, kuros ieprogrammēta maģiska iedarbība, parasti vienreizēja, un tam noteikti jābūt izgatavotam ar noteiktu maģisku darbību palīdzību.

Šādi priekšmeti tiek izgatavoti un piemeklēti, lai piesaistītu pozitīvas enerģijas un notikumus savu īpašnieku dzīvēs. Grūti iedomāties, ka papildu enerģijas avots naudas plūsmas pastiprināšanai, veselības uzlabošanai vai harmonisku personisko saikņu izveidei kaut kādā veidā varētu graut Visuma plānus attiecībā uz konkrētu cilvēku. Tieši pretēji, šādas lietas palīdz cilvēka dzīvē piesaistīt labvēlīgākas situācijas.

Kā teicis Makss Fraijs: "Pieņemts uzskatīt, ka maģija ir iespēja varmācīgi pārveidot pasauli pēc savas gaumes, vadoties no savtīgiem nolūkiem vai vienkārši spekulatīviem priekšstatiem par to, kā visam jābūt iekārtotam. Tās, protams, ir pilnīgas blēņas, pasaules tautu pasakas, aizmiglota prāta bērnu šļupsti...

Īsta maģija – tā ir prasme aizmirst par sevi un uzmanīgi ieklausīties realitātes vēlmēs. Palīdzēt tās īstenot, kas tas ir tavos spēkos. Un netraucēt visos pārējos gadījumos."