'Delfi' stipendiātes: Izglītoties un sasniegt aizvien augstākas virsotnes
'Delfi' stipendiātes: Izglītoties un sasniegt aizvien augstākas virsotnes
Gādājot par ieinteresētu sabiedrību, mediju nozares attīstību un jauno talantu atbalstu, jau ceturto reizi "Delfi" ziedoja Latvijas Universitātes (LU) fondam 10 tūkstošus eiro, kas šogad sadalīti starp trim izcilniecēm – LU Sociālo zinātņu fakultātes studentēm Līvu Danielu Borisovu un Everitu Mucenieci un Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas zinātnes studenti Martu Puzāku, kuras līdztekus citiem LU fonda stipendiātiem saņems arī "Delfi Abonementu" līdz pat mācību gada beigām.
“
"Šogad stipendijas pirmo reizi tika piešķirtas trim kandidātēm, jo žūrija nevarēja izvēlēties, kura būtu objektīvi otrā labākā. Tāpēc Līva Daniela Borisova saņem 5000 eiro stipendiju, bet Everita Muceniece un Marta Puzāka – katra pa 2500 eiro. Marta Puzāka ir arī pirmā RSU studente, kas saņem "Delfi" stipendiju, – līdz šim to bija saņēmušas piecas LU SZF studentes un viena Vidzemes Augstskolas studente. Visas trīs stipendijas saņēmējas vēlas savu žurnālistikas karjeru saistīt ar sabiedriski politisko ziņu lauku un pētniecisko žurnālistiku. Stipendiātes demonstrēja cienījamas zināšanas par to, kas notiek Latvijas mediju vidē, un viesa pārliecību, ka stipendija palīdzēs sevi pilnveidot par izcilām Latvijas žurnālistikas nākotnes personībām," pauž bijušais "Delfi" mediju grupas galvenais redaktors Ingus Bērziņš, kurš bija viens no stipendijas žūrijas locekļiem.
Līva Daniela Borisova
Foto: Patriks Pauls Briķis
Līva studē LU SZF 2. kursā apakšprogrammā "Mediju studijas", bet savas skolas gaitas uzsākusi mazā lauku skolā Mežvidu pagastā, Ludzas novadā, pēc 9. klases mācības turpinot Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā. "Lai gan eksaktās zinātnes man ir tuvākas, 12. klasē nolēmu studēt žurnālistiku, jo humanitārā joma mani vilināja vairāk, un neviļus pati sevi pieķēru pie domas, ka šī profesija būtu man visatbilstošākā. Lēmumu studēt komunikācijas zinātni pieņēmu pēc LU organizētās "Jauno profesionāļu skolas" apmeklēšanas – klausoties nozares speciālistu lekcijas un pildot mājasdarbus, sapratu, ka labprāt darbotos šajā jomā arī nākotnē, kā arī tā bija lieliska iespēja, lai iegūtu papildpunktus studiju uzsākšanai LU SZF par valsts budžeta līdzekļiem," pauž "Delfi" stipendiāte.
Paralēli mācībām pamatskolā Līva Daniela apmeklējusi gan mūzikas, gan mākslas skolu, kur apguvusi vizuāli plastiskās mākslas, flautas spēli un brīvajā laikā spēlējusi arī pūtēju orķestrī: "Diemžēl šie vaļasprieki ir palikuši pagātnē, taču muzicēšanas tradīcijas joprojām turpinām ģimenes lokā. Šobrīd ar deju kolektīvu gatavojos Dziesmu un deju svētkiem. Šajā studiju gadā ir mērķis jau darboties jomā, apvienojot studijas ar praksi kādā medijā."
Vaicāta, ko perspektīvajai studentei nozīmē saņemt "Delfi" stipendiju, Līva Daniela atbild, ka tas ir pagodinājums, jo mediju jomas speciālisti novērtē viņas zināšanas un prasmes.
Paralēli mācībām pamatskolā Līva Daniela apmeklējusi gan mūzikas, gan mākslas skolu, kur apguvusi vizuāli plastiskās mākslas, flautas spēli un brīvajā laikā spēlējusi arī pūtēju orķestrī: "Diemžēl šie vaļasprieki ir palikuši pagātnē, taču muzicēšanas tradīcijas joprojām turpinām ģimenes lokā. Šobrīd ar deju kolektīvu gatavojos Dziesmu un deju svētkiem. Šajā studiju gadā ir mērķis jau darboties jomā, apvienojot studijas ar praksi kādā medijā."
Vaicāta, ko perspektīvajai studentei nozīmē saņemt "Delfi" stipendiju, Līva Daniela atbild, ka tas ir pagodinājums, jo mediju jomas speciālisti novērtē viņas zināšanas un prasmes.
“
"Tā ir arī liela atbildība, jo stipendija ir viņu ieguldījums manā nākotnē, tāpēc ir liela motivācija pierādīt, ka viņu uzticība man nav veltīga."
Ko Līva Daniela grasās darīt ar "Delfi" stipendiju? "Žurnālistam ir ļoti svarīgs tehniskais aprīkojums, un, tā kā nāku no Latgales, bieži laiku pavadu vilcienā starp dzimtajām mājām un manu jauno mājvietu, Rīgu, tāpēc stipendiju izmantošu jauna telefona un datora iegādei, lai varu darboties no jebkura Latvijas stūra jebkurā diennakts laikā," viņa atklāj.
Kad būs beigusi bakalaura studijas, Līva Daniela plāno studēt arī maģistrantūrā, jo uzskata, ka sevis izglītošana ir bezgalīgs process. "Paralēli studijām vēlētos rakstīt gan par iekšpolitiku, gan ārpolitiku – šīs abas tēmas man ir tuvas, tāpēc ikdienā daudz lasu un pētu, lai padziļinātu savas zināšanas šajā jomā."
Trīs pamatvērtības, pie kurām jauniete jau pieturas dzīves ceļos (un arī neceļos), ir ģimene, taisnīgums un – kā pati saka – naivs pozitīvisms. "Ģimene – viņi vienmēr uzklausīs, dos kādu padomu un ar savu pieredzi būs balsts gan labos, gan sliktos brīžos. Taisnīgums ir vērtība, ko cenšos ievērot gan ikdienā, gan profesionālajā darbībā, – jāciena katra indivīda tiesības, lai veidotu iekļaujošu un labklājīgu sabiedrību. Naivs pozitīvisms – mainīt var tikai to, ko tu vari kontrolēt, tāpēc, ja kaut kas iet grīstē un tu to nevari ietekmēt, atliek tikai cerēt uz to labāko."
Kad būs beigusi bakalaura studijas, Līva Daniela plāno studēt arī maģistrantūrā, jo uzskata, ka sevis izglītošana ir bezgalīgs process. "Paralēli studijām vēlētos rakstīt gan par iekšpolitiku, gan ārpolitiku – šīs abas tēmas man ir tuvas, tāpēc ikdienā daudz lasu un pētu, lai padziļinātu savas zināšanas šajā jomā."
Trīs pamatvērtības, pie kurām jauniete jau pieturas dzīves ceļos (un arī neceļos), ir ģimene, taisnīgums un – kā pati saka – naivs pozitīvisms. "Ģimene – viņi vienmēr uzklausīs, dos kādu padomu un ar savu pieredzi būs balsts gan labos, gan sliktos brīžos. Taisnīgums ir vērtība, ko cenšos ievērot gan ikdienā, gan profesionālajā darbībā, – jāciena katra indivīda tiesības, lai veidotu iekļaujošu un labklājīgu sabiedrību. Naivs pozitīvisms – mainīt var tikai to, ko tu vari kontrolēt, tāpēc, ja kaut kas iet grīstē un tu to nevari ietekmēt, atliek tikai cerēt uz to labāko."
Everita Muceniece
Foto: Patriks Pauls Briķis
Everita ir dzimusi, augusi un visu savu dzīvi pavadījusi Jaunpils pagasta ciemā ar nosaukumu Jurģi. "Ciems ir ļoti mazs, un lielāko dzīves daļu esmu tur bijusi vienīgais dzīvojošais bērns un vēlāk jaunietis, laikam tāpēc jau no mazām dienām vienmēr gribēju būt cilvēkos un zināt visu, kas notiek apkārt un "ārpusē"," viņa atklāj.
Kad pēc 12. klases bija jāizlemj, ko iesākt tālāk, Everita sekojusi jau Jaunpils vidusskolā iemītajai taciņai, kur skolotāji, pamanījuši viņas radošo garu, mudinājuši piedalīties pasākumu rīkošanā, iesaistīties skolas parlamentā un dažādos projektos.
Līdztekus studijām Everita dejo tautas dejas, dažkārt piestrādā par auklīti, vasarā strādājusi arī bērnudārzā: "Nezinu, kā tas nākas, bet vienmēr esmu pratusi atrast kopīgu valodu ar bērniem. Savukārt tautas dejas dejoju jau kopš sešu gadu vecuma un esmu sapratusi, ka tas man sniedz dzīvesprieku. Arī sajūta, kad uzvelc tautastērpu, ir kaut kas neaprakstāms. Uzreiz gribas izsliet muguru un pacelt galvu kā "lepnajai kurzemniecei". Man arī ļoti patīk radīt prieku citiem, piemēram, organizējot saviem draugiem ballītes vai vienkārši draudzīgus spēļu vakarus."
Kad pēc 12. klases bija jāizlemj, ko iesākt tālāk, Everita sekojusi jau Jaunpils vidusskolā iemītajai taciņai, kur skolotāji, pamanījuši viņas radošo garu, mudinājuši piedalīties pasākumu rīkošanā, iesaistīties skolas parlamentā un dažādos projektos.
Līdztekus studijām Everita dejo tautas dejas, dažkārt piestrādā par auklīti, vasarā strādājusi arī bērnudārzā: "Nezinu, kā tas nākas, bet vienmēr esmu pratusi atrast kopīgu valodu ar bērniem. Savukārt tautas dejas dejoju jau kopš sešu gadu vecuma un esmu sapratusi, ka tas man sniedz dzīvesprieku. Arī sajūta, kad uzvelc tautastērpu, ir kaut kas neaprakstāms. Uzreiz gribas izsliet muguru un pacelt galvu kā "lepnajai kurzemniecei". Man arī ļoti patīk radīt prieku citiem, piemēram, organizējot saviem draugiem ballītes vai vienkārši draudzīgus spēļu vakarus."
“
"Piedaloties skolas aktivitātēs, es sapratu, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar komunikācijas nozari un cilvēkiem. Tāpat arī vienmēr esmu vēlējusies būt pamanāma un uzmanības centrā. Attiecīgi, izvēloties, kur studēt, nonācu pie diviem variantiem – vai nu aktiermāksla, kur tiešā veidā varētu nonākt uz skatuves un visi mani vērotu, vai žurnālistika, kurā tiešā veidā būtu saistīta ar cilvēkiem, jo būtu tā, kas informē viņus par notiekošo. Žurnālistikā arī ir iespēja nonākt televīzijā, kur varu kļūt atpazīstama un pamanāma. Studiju pieteikumus iesniedzu abos. Aktieros mani nepaņēma, un labi, ka tā, jo šobrīd, studējot komunikācijas zinātni, esmu sapratusi, ka tas ir tas, kas mani iedvesmo un ar ko es tiešām gribu saistīt savu dzīvi. Tagad varu reāli attīstīt un lietderīgi pielietot jau no bērnības sevī mītošo zinātkāri," savu izvēli par labu žurnālistikai pamato Everita.
Everitai "Delfi" stipendijas saņemšana ir apliecinājums, ka, izvēloties komunikācijas nozari, viņa nav nošāvusi greizi savā profesijas izvēlē: "Protams, tas ir arī finansiālais atbalsts man kā studentam, kas nav rīdzinieks, jo stipendija dod iespēju iegūt kaut kādā mērā finansiālo neatkarību no vecākiem, iespēju pašam plānot savas finanses, kā arī dod vēl lielāku motivāciju studiju darbu pildīšanā. Stipendija ir atzinība par manu centību un ieguldīto laiku studijās."
Vaicāta, kā grasās tērēt iegūto stipendiju, Everita atbild, ka lielākā daļa noteikti aizies ikdienas vajadzībām, taču – ja izdosies iekrāt, iegādāsies sev jaunu viedtālruni, kas būs palīgs žurnālistikas vizuālo materiālu radīšanai. Pēc studiju beigšanas Everita sevi saredz vai nu televīzijā, vai radio: "Tālākā nākotnē skatoties, gribētu būt ziņu diktore vai sarunu raidījumu vadītāja, taču sākumā noteikti jāpierāda sevi arī rakstošās žurnālistikas jomā."
Kādas vērtības Everitai svarīgas? Godprātība, centība un laipnība.
Vaicāta, kā grasās tērēt iegūto stipendiju, Everita atbild, ka lielākā daļa noteikti aizies ikdienas vajadzībām, taču – ja izdosies iekrāt, iegādāsies sev jaunu viedtālruni, kas būs palīgs žurnālistikas vizuālo materiālu radīšanai. Pēc studiju beigšanas Everita sevi saredz vai nu televīzijā, vai radio: "Tālākā nākotnē skatoties, gribētu būt ziņu diktore vai sarunu raidījumu vadītāja, taču sākumā noteikti jāpierāda sevi arī rakstošās žurnālistikas jomā."
Kādas vērtības Everitai svarīgas? Godprātība, centība un laipnība.
Marta Puzāka
Foto: Patriks Pauls Briķis
Marta nāk no mazpilsētas Latgalē – Viļāniem, kur ir dzimusi un augusi, un, lai arī lielākoties šobrīd dzīvo Rīgā, Viļānus viņa uzskata par īstajām mājām, jo tur ir "miera un patvaļības sajūta". Par žurnālistiku viņa sākusi domāt jau pusaudža gados, jo viņai ļoti paticis lasīt grāmatas, daudz rakstīt un veidot dažādas dienasgrāmatas, savukārt sirdij tuvākie mācību priekšmeti bijuši literatūra un latviešu valoda.
"Pusaudža gados ļoti aizrāvos ar žurnālu lasīšanu. Tolaik ļoti populāri bija "Sīrups" un "Avene". Iegādājoties žurnālu, vienmēr izlasīju to vienā vakarā, pēcāk griezu ārā mīļākos rakstus, citātus, attēlus. Pat šobrīd vēl visas četras sienas manā istabā ir aplīmētas ar plakātiem no žurnāliem. Tad es sāku apzināties, ka žurnālistika ir tas, kas mani patiesi aizrauj, un ar to vēlētos saistīt savu nākotni," atminas "Delfi" stipendiāte.
Paralēli studijām Marta strādā latgaliešu kultūras ziņu portālā "lakuga.lv", kas ir vienīgais medijs pasaulē, kura saturs tiek veidots latgaliešu rakstu valodā. "Patlaban veidoju rakstus saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ir diezgan smaga un sarežģīta tēma, taču mani vienmēr ir uzrunājuši izaicinājumi, kas var sagādāt zināmas grūtības. Dzīvē tā ir – kas ir viegli, tas nav interesanti. Šobrīd vaļaspriekiem atvēlu diezgan maz laika, jo lielu ikdienas daļu aizņem studijas un darbs, taču kādā brīvākā brīdī cenšos veltīt laiku sev – ļaujos grāmatu lasīšanai un garām pastaigām svaigā gaisā," atklāj Marta.
"Pusaudža gados ļoti aizrāvos ar žurnālu lasīšanu. Tolaik ļoti populāri bija "Sīrups" un "Avene". Iegādājoties žurnālu, vienmēr izlasīju to vienā vakarā, pēcāk griezu ārā mīļākos rakstus, citātus, attēlus. Pat šobrīd vēl visas četras sienas manā istabā ir aplīmētas ar plakātiem no žurnāliem. Tad es sāku apzināties, ka žurnālistika ir tas, kas mani patiesi aizrauj, un ar to vēlētos saistīt savu nākotni," atminas "Delfi" stipendiāte.
Paralēli studijām Marta strādā latgaliešu kultūras ziņu portālā "lakuga.lv", kas ir vienīgais medijs pasaulē, kura saturs tiek veidots latgaliešu rakstu valodā. "Patlaban veidoju rakstus saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ir diezgan smaga un sarežģīta tēma, taču mani vienmēr ir uzrunājuši izaicinājumi, kas var sagādāt zināmas grūtības. Dzīvē tā ir – kas ir viegli, tas nav interesanti. Šobrīd vaļaspriekiem atvēlu diezgan maz laika, jo lielu ikdienas daļu aizņem studijas un darbs, taču kādā brīvākā brīdī cenšos veltīt laiku sev – ļaujos grāmatu lasīšanai un garām pastaigām svaigā gaisā," atklāj Marta.
“
"Stipendijas iegūšana man nozīmē apziņu, ka ne tikai savās acīs esmu sevi apliecinājusi, bet arī nozares profesionāļi manī ir saredzējuši potenciālu. Tas ir kā liels apbalvojums par paveikto, kas liek saprast, ka centība un pūles nav bijušas veltas. Šāds novērtējums ir kā iekšējs dzinulis ar divreiz lielāku jaudu censties vēl vairāk, attīstīt sevi izvēlētajā nozarē un sasniegt aizvien augstākas virsotnes!"
Marta "Delfi" stipendiju plāno ieguldīt pašizaugsmē: "Ļoti vēlos attīstīt svešvalodu prasmes un apmeklēt kursus, kur var apgūt to, ko neiemāca studijās, piemēram, fotografēšanu, video montāžu, runas mākslu. Tas ir kā liels bonuss jaunajam profesionālim – viņš ne tikai teicami veic savu darbu, bet viņam ir arī citas praktiskas iemaņas." Savukārt pēc bakalaura studijām Marta vēlas turpināt izglītoties maģistrantūrā, kā arī strādāt medijos.
"Primārā vērtība ir ģimene, kas ir spēcīgs atbalsta punkts. Ģimene ir blakus gan priekos, gan bēdās, un ir jānovērtē šis stiprais plecs, kurš nekad neaizgriezīs muguru, ja pat esi izdarījis kaut ko nepareizi," atbild Marta, vaicāta par savām pamatvērtībām. "Mūsdienās par ļoti svarīgu vērtību uzskatu cilvēcību. Jebkurā dzīves situācijā ir jāpaliek cilvēcīgam un iejūtīgam. Tas ļauj dzīvot vieglāk ne tikai pašam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem, ja viņi jūt un redz, ka tu esi saprotošs un vienkāršs. Protams, arī pašattīstība. Mēs mācāmies gan no panākumiem, gan no neveiksmēm. Ja kādreiz liekas, ka apkārt visa pasaule brūk un tu lūsti tai līdzi, tad zini, ka tieši tādos momentos tu kļūsti stiprāks, izturīgāks un gudrāks. Viss, kas notiek, notiek uz labu! Un tas ir jāuztver kā ieguldījums mūsu pašu personībā."
Līdz šim "Delfi" stipendiju saņēmušas sešas LU fonda stipendiātes, un trīs no viņām savu žurnālistikas karjeru ir turpinājušas, strādājot "Delfi", – Laura Selīna Puķe, Laine Fedotova un Lita Lūse –, kā arī jāpiebilst, ka Fedotova tika nominēta Latvijas Žurnālistu asociācijas izcilības balvai "Gada jaunais žurnālists".
"Primārā vērtība ir ģimene, kas ir spēcīgs atbalsta punkts. Ģimene ir blakus gan priekos, gan bēdās, un ir jānovērtē šis stiprais plecs, kurš nekad neaizgriezīs muguru, ja pat esi izdarījis kaut ko nepareizi," atbild Marta, vaicāta par savām pamatvērtībām. "Mūsdienās par ļoti svarīgu vērtību uzskatu cilvēcību. Jebkurā dzīves situācijā ir jāpaliek cilvēcīgam un iejūtīgam. Tas ļauj dzīvot vieglāk ne tikai pašam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem, ja viņi jūt un redz, ka tu esi saprotošs un vienkāršs. Protams, arī pašattīstība. Mēs mācāmies gan no panākumiem, gan no neveiksmēm. Ja kādreiz liekas, ka apkārt visa pasaule brūk un tu lūsti tai līdzi, tad zini, ka tieši tādos momentos tu kļūsti stiprāks, izturīgāks un gudrāks. Viss, kas notiek, notiek uz labu! Un tas ir jāuztver kā ieguldījums mūsu pašu personībā."
Līdz šim "Delfi" stipendiju saņēmušas sešas LU fonda stipendiātes, un trīs no viņām savu žurnālistikas karjeru ir turpinājušas, strādājot "Delfi", – Laura Selīna Puķe, Laine Fedotova un Lita Lūse –, kā arī jāpiebilst, ka Fedotova tika nominēta Latvijas Žurnālistu asociācijas izcilības balvai "Gada jaunais žurnālists".
"Delfi" atbalsts jauniešiem
Zinoši, informēti jaunieši ir daļa no ieinteresētas un spriest spējīgas sabiedrības, tāpēc rūpējamies ne tikai par ISIC un ITIC karšu lietotājiem, piedāvājot pievilcīgu cenu "Delfi Abonementa" iegādei, bet arī katram LU fonda stipendiātam līdz pat mācību gada beigām nodrošinām bezmaksas pieeju "Delfi Abonementam". "Delfi Abonements" sniedz iespēju piekļūt visam "Delfi" maksas saturam – "Delfi Plus", "Delfi Bizness" un MVP – un izbaudīt kvalitatīvas žurnālistikas pieredzi.
"Delfi" ik gadu arī organizē jauno žurnālistu skolu "Storygram", kuras ietvaros zinātkāriem un motivētiem jauniešiem ir iespēja gūt pirmo pieredzi žurnālistikā un ielūkoties mediju jomas ikdienā.
"Delfi" ik gadu arī organizē jauno žurnālistu skolu "Storygram", kuras ietvaros zinātkāriem un motivētiem jauniešiem ir iespēja gūt pirmo pieredzi žurnālistikā un ielūkoties mediju jomas ikdienā.
