Sporta deju un dambretes pārstāvji rosina sabiedrību uzlabot savas zināšanas
Foto: F64

Latvijas Sporta deju federācijas (LSDF) valdes loceklis Aigars Svars un Latvijas Dambretes federācijas (LDF) prezidents Vladislavs Vesperis uzskata, ka sabiedrībai derētu uzlabot zināšanas par abiem sporta veidiem, funkcionāri neslēpa sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Sporta studija".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Televīzija aptaujājusi jau vairāku sporta veidu funkcionārus, kuri izteikuši dažādu viedokli par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas izvirzītajiem kritērijiem prioritāro sporta veidu noteikšanai.

Vienā no darba grupas piedāvātajām tabulām labāko desmitniekā vietu ieņēmusi gan dambrete (6. vieta), gan sporta dejas (7. vieta). Šādu kritēriju apstiprināšana varētu ļaut abiem sporta veidiem pretendēt uz lielāku valsts finansējumu.

"Domāju, nekāds brīnums nav noticis," izsakās LSDF valdes loceklis Aigars Svars. "Ja mēs paskatāmies Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) kritēriju tabulas, tad vismaz pēdējos 15 gadu sporta dejas vienmēr bijušas pirmajā desmitniekā. Tie kritēriji ir labāki vai sliktāki, pareizāki vai nepareizāki, bet turpat jau mēs esam."

Līdz šim sporta dejām apgūt vērienīgāku valsts atbalstu traucējis neolimpiskā sporta veida statuss.

"LSPF kritēriju tabulā mums tiek piemērots koeficients, kurš ir mazāks par 1. Tā kā mēs jau automātiski neesam uz vienas starta līnijas. Kas attiecas uz olimpiskajām spēlēm, tagad droši varu teikt, ka mēs ar vienu kāju esam tajās, jo breiks ir mūsu starptautiskās federācijas biedrs un oficiāli paredzēts 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs," stāsta sporta deju pārstāvis, kurš gan uzskata, ka līdzšinējo sistēmu derētu uzlabot, bet ne sagraut.

Starp sporta deju plusiem funkcionārs uzskaita to pieejamību visā Latvijā, sportistu labos rezultātus pasaulē, kā arī 20 gadu periodā Rīgā rīkotos pasaules čempionātus.

"Mūs federācijā ir 79 sporta deju klubi un individuālo biedru skaits ir virs 1500. Tie ir dejotāji, kuri regulāri dejo oficiālās sacensībās, kuriem ir starta grāmatiņas. Viņi krāj punktus, iet no klases uz klasi," klāsta Svars. "Mēs esam biedri visās starptautiskajās organizācijās. Starp citu, mūsu pasaules sporta deju federācija apkopo 91 valsti visos kontinentos. Ja kāds kaut ko nezina, paplašiniet savu redzesloku."

Savukārt Latvijas dambretes federācijas prezidents Vladislavs Vesperis uzskata, ka lielākā daļa sabiedrības to neuzskata par sporta veidu. Viņaprāt, dažādas nodarbības tikai bagātina cilvēku.

"Šeit, es domāju, zināmā mērā ir arī sabiedrības izglītošanas darbs. Cilvēku veido ne tikai fiziskais sporta veids, bet arī izglītības sistēma, domāšana, inteliģence, lai cilvēks būtu harmoniska personība, kādas mēs sabiedrībā kopumā gribam visus redzēt," izsakās Vesperis.

Vesperis norāda, ka svarīgi būtu saprast sporta mērķi. LDF uzskata, ka viens no tiem ir Latvijas vārda nešana pasaulē starptautiskos turnīros, bet otrs – vesela un gudra sabiedrība.

Vairāki Latvijas dambretisti uzskatāmi starp labākajiem pasaulē. Guntis Valneris kungu konkurencē šobrīd ieņem otro vietu pasaules rangā, bet 16 pasaules čempionāta zelta medaļas izcīnījusī Zoja Golubeva rangā ieņem ceturto pozīciju.

"Ja pasaules rangā vīriešu tabulā mums ir trīs spēlētāji – bez Gunta Valnera vēl divi –, tad domāju, ka sasniegumi pieaugušo līmenī mums ir ļoti labi. Tāpat ir arī jauniešu līmenī. Mums ir vairāki jaunie spēlētāji, kuri Eiropas un pasaules čempionātos ir izcīnījuši medaļas. Tas nozīmē, ka ir arī jaunadze, kura ir ļoti laba, perspektīva un var ieiet pieaugušo konkurencē tikpat sekmīgi," min LDF prezidents.

Sporta veidu pārstāv vairāk nekā 1000 spēlētāji, no kuriem lielākā daļa ir jaunieši. Tiesa, Vesperis neslēpj, ka tajā neapgrozās liela nauda vai prestižs. Viņš papildu finansējumu labprāt izmantotu dambretes ģeogrāfijas paplašināšanai un plašāka atbalsta gūšanai izglītības sistēmā, kurā dambreti varētu piedāvāt jau no bērnudārza vecuma.

"Arī dambretei tas atbalsts tik un tā ir vajadzīgs, jo sasniegumi ir līdzvērtīgi, tikai varbūt tas sporta veids nav tik atpazīstams un populārs sabiedrībā. Bet tas cilvēks jau ir strādājis tikpat smagi, lai to augsto rezultātu sasniegtu," uzskata Vesperis.

Piedāvātajos kritērijos 30% veido sporta veida sasniegumi, vēl 30% – masveidība Latvijā, 20% kritēriju tabulās atvēlēti jauniešu iesaistei konkrētā sporta veidā, 15% – sporta veida pieejamībai Latvijā un 5% – dzimumu vienlīdzībai jeb tam, vai ar attiecīgo sporta veidu var nodarboties gan vīrieši, gan sievietes.

Medijs MVP jau norādījis, ka esošie kritēriji paredz federācijām iespēju pretendēt uz daļu no valsts finansējumu, ja tās atbilst diviem no trīs zemāk uzskaitītajiem valsts noteiktajiem mērķiem: olimpiskā medaļa, masveidība Latvijā, nozīmīgums – pasaules slava un Latvijas lepnums.

Kā alternatīva piedāvāta arī tabula, kurā vērā ņemti tikai un vienīgi sasniegumi.

Tags

Dambrete Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Televīzija Zoja Golubeva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form