Dažādu sporta veidu pārstāvji turpina paust viedokli par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas izveidoto prioritāro sporta veidu tabulu. Tā varētu palīdzēt noteikt, kuri sporta veidi turpmāk pretendēs uz valsts finansējumu.
Sašutumu par savu pozīciju provizoriskajā tabulā paudusi gan futbola, gan riteņbraukšanas saime. Nosodošu viedokli par to tagad izteicis LBSF prezidents Jānis Kols, kura vadītā bobsleja un skeletona saimniecība atzīmējusies 37. vietā. Abu sporta veidu ieņemtajai pozīcijai kaitējis masveidības (30% no kritērijiem), sporta veida pieejamības (15%) un dzimumu vienlīdzības (5%) trūkums.
"Tabulās jau var dažādus kritērijus iekļaut," spriež Kols. "Pēc dažiem kritērijiem esam arī 1. vietā, ja galvenokārt vērtē sasniegumus, prestižu, un to, kāds cilvēkiem Latvijā no tā ir gandarījums. Savukārt iekļaut tādus kritērijus, kuriem bobslejs nekādi neatbildīs... Ja saka, ka vajag masveidību. Kāda bobslejā iespējama masveidība? Manuprāt, šobrīd pasaulē aktīvo bobsleja pilotu ir mazāk nekā aktīvo kosmonautu un tieši tāpat F-1 braucēju ir mazāk nekā kosmonautu.
Vērtēt bobsleju pēc masveidības – tas ir kaut kāds absurds! Tieši tāpat kā pēc pieejamības. Ja pasaulē ir tikai kādas 16 aktīvās bobsleja trases un Siguldā ir vienīgā Baltijā, tad – kāda pieejamība? Mums, protams, ir tikai viena trase," par sevis pārstāvēto sporta veidu izsakās LBSF prezidents.
Kols atzina, ka bobsleja saimei iepriekš nav veiksmīgi sanācis piesaistīt potenciālas sportistes. Turklāt sporta veidu nevarot vērtēt pēc vienlīdzības, jo tajā nav jaukto ekipāžu, uzskata funkcionārs.
"Sievietēm Latvijā, izņemot dažas, nekad cieņā nebūs ne svarcelšana, ne lodes grūšana, ne arī bokss, kas, es uzskatu, ir ļoti pareizi un atbilstoši. Pakļauties tādām vispasaules tendencēm, kaut kādām feministu iegribām nebūtu īsti pareizi," saka Kols.
Viņaprāt, masveidība, pieejamība un vienlīdzība nevar būt starp kritērijiem prioritātēm sportā. Kols uzsver, ka šie kritēriji jādefinē pēc medaļām vai masveidības. Ja sporta veidu sadalījums nebūs pateicīgs bobslejam un skeletonam, tad funkcionārs pieļauj, ka šo sporta veidu tradīcijas varētu apsīkt.
"Mēs vairs negribam tērēt enerģiju, laiku, pierādot to, ka mēs varam. To mēs esam pierādījuši. Mēs tam vairs negribam tērēt laiku. Lai cilvēki – tauta, valdība – paši novērtē, kas ir vajadzīgs. Ja tiks atzīts, ka esam 40. vietā, pieļauju, ka federācijā sanāksim kopā un jautāsim sev: ja mēs kā sporta veids neesam vajadzīgi valstij, ko darīsim tālāk? Attīstīsim katrs individuāli vai beigsim? Nekas nav vienkāršāk kā beigt. Pēc tam atsākt gan vairs nav vienkārši, un es arī domāju, ka neiespējami. Bet pielikt priekšā atslēgu – tas ir pats vienkāršākais," nosaka Kols.
Piedāvātajos kritērijos 30% veido sporta veida sasniegumi, vēl 30% – masveidība Latvijā, 20% kritēriju tabulās atvēlēti jauniešu iesaistei konkrētā sporta veidā, 15% – sporta veida pieejamībai Latvijā un 5% – dzimumu vienlīdzībai jeb tam, vai ar attiecīgo sporta veidu var nodarboties gan vīrieši, gan sievietes. Situācija detalizēti izskaidrota MVP rakstā "Dambrete un sporta dejas kā prioritārie sporta veidi. Kāpēc ne?".
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gan pasūtījusi pētījumu, kas palīdzēs noteikt minētos kritērijus. Ministra iepirkumu pētījumam "Sporta finansēšanas modeļa pilnveide" izsludinājusi vien septembra beigās, lai gan iepriekš Šuplinska televīzijai solīja, ka oktobrī tiks pieņemts gala lēmums.
Medijs MVP jau norādījis, ka esošie kritēriji paredz federācijām iespēju pretendēt uz daļu no valsts finansējumu, ja tās atbilst diviem no trīs zemāk uzskaitītajiem valsts noteiktajiem mērķiem: olimpiskā medaļa, masveidība Latvijā, nozīmīgums – pasaules slava un Latvijas lepnums.
Kā alternatīva piedāvāta arī tabula, kurā vērā ņemti tikai un vienīgi sasniegumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
