Foto: Viesturs Radovics, DELFI

Pirmo reizi vjetnamiešu virtuves labumus pamēģināju Berlīnē, neatceros gan, ko tieši ēdu, bet atmiņas silda sirdi. Arī nākamajās reizēs, kad viesojos ārvalstīs, meklēju vjetnamiešu ēstuves – tad arī iepazinu pho zupas garšu buķeti. Savu aizraušanos ar šo zupu nosvinēju ar braucienu uz Vjetnamu, pho ēdu tā, ka pa ausīm nāca ārā. Šobrīd Rīgā vjetnamiešu ēdienus, uz ātru roku veicot aprēķinus, var baudīt deviņās vietās. Tā nu teju visās nomēģināju klasisko liellopu gaļas pho, vienīgi "Stockpot" galdā cēla pīles pho.

"Centrālais Gastro tirgus"



Pho piedāvā "Zuppy" stendā, un uzreiz atzīšos, ka zupu tur baudīju februārī, pāris dienas pēc Gastro tirgus atklāšanas, un pieredze bija tik šaušalīga, ka neuzdrošinos tur vēlreiz spert kāju un tērēt par to naudu. Sliktākais pho, kāds jelkad ēsts, goda vārds. Liekas, ka pavāriem parādīja bildi un pateica – šitādu mums vajag, bet recepti neiedeva. Buljona neeksistenci centās nomākt ar čili piparu kalnu, pa bļodas dibenu smalstījās melno piparu vezums, nu, pupiņu dīgsti bija garšīgi, bet tos jau nav iespējams sabojāt, izņemot no pakas un ieliekot svaigus zupā. Todien pusdienoju kopā ar kolēģi Edgaru Bāliņu, kurš, gremdējoties atmiņās, atzīst: "Pho Centrāltirgū – diezgan vājš pho atdarinājums. Atgādināja pamatskolu, kur ikgadējā popielā pieci klasesbiedri, saģērbušies par "Backstreet Boys", pie fonogrammas plātīja mutes un izlikās par leģendāro grupu, – tāpat arī šī zupa izliekas par pho, bet no īsta pho tur bija tikai nosaukums. Sālsūdens ar gaļu un dārzeņiem, kuru nevēlētos baudīt vēl kaut reizi. Domāju, ka ikviens, kurš virtuvē māk jebko sarežģītāku par desas uzlikšanu uz maizes, var pagatavot cienījamāku pho repliku."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!