Foto: Shutterstock

"Prosecco", burgundieši, "Grand Cru", 'Cabernet Sauvignon'... Eiropieši var palikt bez iecienītiem vīniem augsnes degradācijas dēļ kalnu rajonos un arvien biežākām laikapstākļu maiņām.

Klimata pārmaiņu rezultātā pastāv risks zaudēt "Prosecco" un citus iecienītus Eiropas vīnus, – tā izpētījuši itāļu zinātnieki, raksta "Euronews".

"Prosecco" – dzirkstošs baltvīns, kas tiek ražots Itālijas kalnu rajonos, – ir viens no iecienītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem Eiropā.

Tomēr vīnogu ražīgums mazinās, tas saistīts ar augsnes noplicināšanos un ekstremālajiem laikapstākļiem. Šīs kombinācijas sekas var būt itin nopietnas, brīdina pagājušomēnes žurnālā "iScience" publicētā analītiskā raksta autori.

"Tas var ne tikai izraisīt ainavas izmaiņas vai lauksaimniecības produktu zudumu, bet arī negatīvi ietekmēt vietējo ekonomiku," skaidro pētījumā iesaistītais Padujas Universitātes profesors Paolo Tarollo. "Pastāv risks zaudēt veselu kopienu vēsturisko mantojumu un kultūras saknes."

Foto: Shutterstock
Apdraudētas ir arī citas vīnu šķirnes, to skaitā burgundieši, "Grand Cru" un 'Cabnet Sauvignon'.

Kādēļ apdraudēts "Prosecco"?


Ekstremālie laikapstākļi sarežģī dzīvi itāļu slavenā dzirkstošā vīna "Prosecco" ražotājiem. Ilgstošas lietavas veicina augsnes eroziju un "nogāžu nogruvumu" veidošanos, citiem vārdiem – augsne no Ziemeļitālijas vīnogu dārziem tiek aizskalota.

Cita problēma ir ražu postošs sausums. Šajā pavasarī "Prosecco" ražotāju vīna dārzus postīja pamatīgas lietavas un krusa, bet pēc tam iestājās svelmaina vasara.

Kā prognozē nozares eksperti, klimata pārmaiņu izraisīto kraso laikapstākļu svārstību un anomāliju rezultātā vīnogu raža Itālijā saruks par piektdaļu.

Kādēļ "Prosecco" vīnogas audzē nogāzēs?

Kalnu apvidū augušās vīnogas ir sīkākas, ogas ir ūdeņainākas, tām ir bieza miziņa. Šāda kombinācija daudzu iecienītajam "Prosecco" piešķir piesātinātāku garšu, kā arī nodrošina intensīvo, labi zināmo aromātu. Augot stāvās nogāzēs, vīnogulāji saņem daudz saules gaismas, savukārt augstkalnu vēsums pasargā ogas no karstuma.

Tomēr ražas vākšana kalnu rajonos nav viegla. Tādēļ vīnogu audzēšanu īpaši stāvās nogāzēs mēdz dēvēt par varonīgu vīnkopību.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Demogrāfiskās pārmaiņas un iedzīvotāju aizplūšana no laukiem izraisījusi nopietnu darbaspēka trūkumu šajos apvidos, uzskata Tarollo. Jaunu vīndaru paaudzes audzināšana nebūšot viegla.

"Jaunā paaudze nevēlēsies strādāt ekstremālos apstākļos, ja ekonomiskais ieguvums būs niecīgs," brīdina eksperts.

Kādas kultūras vēl varētu izzust?


Eksperti runā ne tikai par vīnogām – klimata pārmaiņas iznīcina kultūraugus it visā pasaulē. Rīsi Itālijas ziemeļos, olīvas Spānijā, mieži Lielbritānijā – ražīgums pēdējos gados ir strauji mazinājies.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) zinātnieki ir brīdinājuši, ka globālā sasilšana par 1,5 °C nopietni un pat neatgriezeniski ietekmēs mūsu vidi un sabiedrību – aptuveni 8% lauksaimniecības zemju visā pasaulē kļūs nepiemērotas lauksaimniecībai.

Saskaņā ar maijā publicēto Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojumu pastāv 66% iespēja, ka gada vidējā temperatūra pasaulē tuvāko piecu gadu laikā pirmsindustriālo līmeni pārsniegs par 1,5ºC.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!