Foto: Igor Miske / cc

Lieldienās vairākkārt pieaug olu patēriņš, taču šo veselīgo un ar olbaltumvielām, kā arī daudziem vērtīgiem mikroelementiem bagāto produktu būtu jāiekļauj savā ikdienas ēdienkartē, vienlaikus atbalstot vietējos olu ražotājus, stāsta Latvijas Apvienotas putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) izpilddirektore Anna Ērliha.

Omlete ir viens no populārākajiem brokastu ēdieniem, ar kuru savu rītu sāk miljoniem cilvēku visā pasaulē, arī Latvijā. Lai to pagatavotu, nav nepieciešams nedz garš produktu saraksts, nedz sarežģītais aprīkojums, taču jāzina daži pagatavošanas noslēpumi, tāpēc kustība "Olas ir spēks!" vērsās pēc padoma pie eksperta – šefpavāra un "Michelin Guide" ceļvedī iekļautā Cēsu restorāna "Kest" īpašnieka Māra Jansona.

Šefpavāra omletes noslēpums slēpjas tās vienkāršībā. Proti, viņš izmanto tikai trīs sastāvdaļas: trīs olas, trīs ēdamkarotes ūdens un šķipsniņu sāls. Visu sakuļ ar dakšiņu un tad liek pannā, kas ieziesta ar olīveļļu. Omleti cep, maisot ar lāpstiņu un grozot. Kad omlete ir gatava, var pielikt mazliet sviesta, lai tas "apņem" omleti. Tomēr cepšanai labāk izmantot olīveļļu, jo to var karsēt augstākā temperatūrā, kamēr sviests var sadegt.

"Daudzi cilvēki pievieno omletei pienu vai krējumu, taču olas pašas par sevi ir bagātīgs produkts, kas satur daudz olbaltumvielu, un šīs papildu sastāvdaļas neļauj iegūt gaisīgu un strukturētu omleti. Klasiskajai, vieglai un gaisīgai omletei neko vairāk kā labas, svaigas olas arī īstenībā nevajag. Savukārt tad, kad omlete ir uzcepta, ja ir vēlēšanās, var pievienot pildījumu un to pārlocīt uz pusēm," stāsta Jansons.

Omleti var pildīt ar gandrīz jebko, kas atrodams ledusskapī. Ne velti omletes pagatavošana ir labs veids, kā svētdienās atbrīvot ledusskapi no produktiem, kas tajā ir nedaudz "aizkavējušies", – dārzeņiem, siera un citiem.

Viņš arī piebilst, lai iemācītos izcili gatavot jebkuru ēdienu, arī omleti, nepieciešams to pagatavot vismaz desmit reizes, taču parasti labi sāk sanākt jau ar sesto vai astoto piegājienu. Jansons rekomendē sākt ar klasisko omleti, un, kad tā labi sanāk, tad var ķerties eksperimentiem.

Pēc viņa novērojumiem tipiskākā kļūda, gatavojot omleti, ir pārcepšana, taču superkraukšķīga, brūna omlete nav garšīga, jo olām tomēr patīk "saudzīga" pagatavošana.

Jansons arī stāsta, ka ir nogaršojis arī pasaulē slavenāko omleti, kuru gatavo Francijā, Monsenmišelas salā. To dažādos laikos ir baudījuši gan Lielbritānijas karaliene Mērija un Japānas imperatori, Francijas politiķi un Amerikas Savienoto Valstu prezidenti, kā arī daudz citu slavenību, tostarp, rakstnieks Ernests Hemingvejs un modes dizainers Īvs Senlorāns.

"Šīs omletes konsistence līdzinās biskvīta kūkai. Olas uzputo, ielej kapara pannā un lēnām cep nemaisot, tad pārloka un turpina cept. Vidus sanāk ļoti gaisīgs, bet omlete pēc garšas līdzinās sāļam biskvītam. To var baudīt, piemēram, ar melnajiem ikriem un šampanieti," stāsta šefpavārs.

Savukārt Lieldienās Māris Jansons novēl visiem Latvijas iedzīvotājiem neaizrauties ar lielu daudzumu olu vārīšanu, bet gan izvārīt un nokrāsot tik daudz, cik spējat apēst, lai pēc svētkiem nebūtu daudz pārpalikumu.

Savukārt, ja pārpalikumi ir radušies, no tiem arī iespējams garšīgi" atbrīvoties. Receptes ir pieejamas šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!