Alus darīšana

Kā latvieši sendienās Jāņus svinēja: svarīgākās norises no alus darīšanas līdz mielastam
Foto: Shutterstock

Jāņos, kā jau svētku reizēs pienākas, zemnieku sētās dzēra mājās darītu miežu alu. Latvijā alu darīja no miežiem. Otrs galvenais komponents alus darīšanā ir apiņi, kas bija galvenā alus garšas piedeva un līdzeklis alus konservēšanai – tas pasargāja alu no saskābšanas.

Alus darīšanai bija nepieciešams ilgs laiks. Lai alus būtu labi norūdzis, par to sāka domāt trīs četras nedēļas pirms Jāņiem. Pirms alus brūvēšanas bija jāsagatavo iesals – miežu graudus 2 – 3 diennaktis mērcēja, tad 3 – 10 dienas diedzēja, līdz tiem izauga pāris centimetru gari asniņi. Pēc tam 2 – 3 dienas kaltēja un tad samala rupjā malumā. Iesalā graudu ciete pārvērtās par iesala cukuru, kas alus darīšanas tālākajā gaitā nodrošināja rūgšanu.

Alus darīšana īsti sākās ar iesala novilkuma – misas (Latgalē – brāga) – gatavošanu. Misu gatavoja liela izmēra galdiņtraukā, kur iesala miltus aplēja ar karstu ūdeni un ļāva sabriest apmēram 12 stundas. Iesalā esošais cukurs iesaldināja ūdeni. Kādas bija iesala miltu un karstā ūdens attiecības, noteica pēc pieredzes. Parasti alu ieguva 2 reizes vairāk nekā bija iesala miltu. Un jo vairāk bija miltu un mazāk ūdens, jo stiprāks bija alus.

Misu notecināja ar tecināmā trauka – zlaukta – palīdzību. Tam pamatnē bija tecināšanas caurums un virs tā ''filtrs'' – salmi krustiski divās kārtās. Salmus mēdza aptīt arī ap tapu. Salmi kavēja iesala biezumiem sastāties dibenā un misai ļāva izsūkties cauri tīrai. Misu tecināja lēnām, 5 – 8 stundas, lai misa tecētu tīra. Strūkla nedrīkstēja būt resnāka par salmu.

Misa bija pusfabrikāts, tā kļuva par alu rūgšanas procesā. Šī procesa laikā cukurs pārvērtās alkoholā un ogļskābē. Raudzēšanai parasti izmantoja kublu, kurā bija mērcēts iesals. Trauku ļoti rūpīgi izberza tīru, lai alum nebūtu piegaršas, salēja tajā misu un pievienoja apiņus, ja tie nebija likti klāt jau iepriekš. Pievienoja arī alus raugu (alus trauka dibenā nostājušās nogulsnes, ko savāca un izmantoja nākamajā alus darīšanas reizē). Alus sarūga 2 – 3 dienās. Siltumā ātrāk, vēsumā ilgāk. Lai alus būtu mīkstāks un garšīgāks, tā rūgšanu centās paildzināt.

Alus darīšanas pēdējais posms bija alus pildīšana mucās. Mucās kādu laiku vēl turpinājās alus rūgšana un bija spiediens. Tāpēc mucas gatavoja no izturīga koka – ozola, retāk bērza un oša un vairākkārtīgi stīpoja. Pirms dzeršanas alum bija mucās jānostāvas, jānogatavojas apmēram 2 – 3 nedēļas. Par labu alu uzskatīja tādu, kas labi putoja.

Seko Tasty arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jāņi Lasāmgabali Saulgrieži Tradīcijas Tradicionālā latviešu virtuve
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form