Rinkēviča Krievijas neatkarīgo žurnālistu 'programma'

Sabīne Sīle un viņas vadītais "Media Hub Riga" kopš 2022. gada februāra palīdz simtiem žurnālistu un viņu ģimenes locekļiem, pārsvarā no Krievijas. Šobrīd "Media Hub Riga" kopstrādes telpā savus profesionālos pienākumus veic 126 mediju darbinieki, pārstāvot 27 medijus. Taču kopumā organizācija palīdzējusi vairāk nekā 640 personām. Trimdā esošajiem žurnālistiem tiek sniegts ne tikai juridisks un profesionāls atbalsts, bet arī emocionāls un psiholoģisks. Vaicāta, vai atbalstu nav izmantojuši Krievijas izlūki, Sīle bažas noraida: tiek pārbaudīta žurnālistu profesionālā darbība un reputācija. Taču drošības dienests un politiķi ir piesardzīgi un zināmus riskus saskata.

Ierodas humānu apsvērumu dēļ

"Spriedze ar Maskavu pārbauda Latvijas atvērtību pret trimdas krievu mediju darbiniekiem" ("Financial Times"), "Kā Krievijas žurnālisti trimdā atspoguļo karu Ukrainā" ("New Yorker"), "Latvija nodrošina bāzi trimdā esošajiem neatkarīgajiem Krievijas žurnālistiem" ("Euronews") – tie ir tikai daži no starptautisko mediju ziņu virsrakstiem par Krievijas neatkarīgo žurnālistu dzīvi Latvijā. To žurnālistu un mediju darbinieku, kuri atsaucās bijušā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (tolaik – JV) sociālajā tīklā "X" publicētajam apliecinājumam.

Pērn martā Rinkēvičs informēja starptautisko sabiedrību, ka Latvija ir gatava uzņemt Krievijā vajātos žurnālistus un viņiem palīdzēt. Ieraksts bija angliski un sasniedza dzirdīgas ausis. No 2022. gada februāra līdz šī gada 28. novembrim Latvijas vēstniecības ārvalstīs Krievijas žurnālistiem un žurnālistu ģimenes locekļiem ir izsniegušas ap 500 humāno vīzu (D ilgtermiņa vīzas).

Kā portālam "Delfi" klāsta Ārlietu ministrijā (ĀM), lielākā daļa šo vīzu izsniegta īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad neatkarīgie žurnālisti, kas Krievijā atklāti rakstīja par karu, saskārās ar drošības riskiem. Arī "Media Hub Riga" vadītāja Sīle norāda, ka šogad pieteikumu intensitāte nav tik liela kā 2022. gadā.

D ilgtermiņa vīzas, kādas saņēmuši ap 500 žurnālistu un viņu ģimenes locekļu, maksimālais derīguma termiņš ir gads. Ilgtermiņa vīza, kas izsniegta humānu apsvērumu dēļ, nedod personai tiesības strādāt Latvijā. Savukārt, ja persona vēlas strādāt, tai jāiesniedz pieteikums termiņuzturēšanās atļaujas (Eiropas zilās kartes) saņemšanai. Taču persona ar D ilgtermiņa vīzu var izceļot atpakaļ uz Krieviju. Vienīgais noteikums – personai jāatgriežas Latvijā vīzas derīguma termiņa laikā.

Cik no šiem žurnālistiem, kas saņēmuši humāno vīzu, pieteikušies Eiropas zilajai kartei, saņēmuši jaunu vīzu vai izceļojuši uz citām valstīm? Tādas informācijas ĀM nav. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) šādas informācijas nav. Vīzas netiek klasificētas pēc personu profesionālās nodarbošanās.