Foto: DELFI
Sildošs un sātīgs, Indijā dzimis, bet tik ļoti piemērots Latvijas ziemām, kad gribas sasildīties un sajusties komfortā, ar nelielu laimes piesitienu. Patiesībā karijs tāds indiešu stūķis vien ir, gluži kā latviešu brālēns, arī tas ar sevišķu daili neizceļas, bet visu nosaka garša!
Pirms desmit gadiem izdevniecībā "Dienas grāmata" izdotā Noras Ikstenas "Dzīves priecīgais vakarēdiens" ir neparasta pavārgrāmata. Es teiktu, ka mans iemīļotākais žanrs – recepte ar stāstu Grāmatā atrodami 12 stāsti, gluži tikpat, cik mācekļu pie Kristus rīkotajām vakariņām. Rakstniece Nora Ikstena uzklausījusi un pierakstījusi 12 cilvēku stāstus, tur ir gan režisores, gan aktrises, gan rakstnieces, banku speciālistes stāsts un receptes. Uz grāmatas aizmugures vākā trekniem burtiem rakstīts: "Uzmanību – mērvienību nebūs!" Atzīšos, ka tas nedaudz skumdina, jo tas, kurš ir iesācējs virtuvē, var sabēdāties, jo nav, pie kā pieķerties. Bet, hei, nebēdā ne nieka, ienāc "Tasty.lv" un atrodi līdzīgu recepti ar sastāvdaļām. "Dzīves priecīgais vakarēdiens" lai kalpo kā iedvesma jeb kā teikts pēcvārdā: "Noras stāsti par sastaptajiem virtuves dieviem un dievietēm ir kā ēdienu sastāvdaļu noklusēto proporciju slepenais kods – lasiet, uzburiet iztēlē aprakstīto maltīti, apsieniet priekšautu un ķerieties pie darba!"
Foto: DELFI

Visgrūtākais ir izvēlēties, kuru recepti ar noklusētajām proporcijām gatavot. Lielākā daļa recepšu gatavotas vasarā un brīvā dabā. Svārstos starp tulkotājas Margaritas Gailīts gaileņu risoto (gailenes gaida saldētavā) un tītaru kaperos (esmu aizņēmusies Amerikas Pateicības dienas tradīciju, tītars iederētos šajās vakariņās), un pirmo grāmatas recepti – mākslinieces un ceļotājas Alises Šicas kariju. Kolēģi nobalso par kariju, jo sildošs un novembrim piestāv. Man tas nozīmē gatava ananasa un mango meklējumus, kā arī garšvielu plaukta papildināšanu. Kopš bērnu piedzimšanas tāds kārtīgs karijs un "chili con carne" nav mūsu virtuvē viesojies.

Karijs ir tāds indiešu stūķis ar bagātīgi pievienotām garšvielām. Katram tas garšvielu maisījums atšķiras, te var iedvesmai palasīt un uzjaukt savu maisījumu. Taču, nu atpakaļ pie Alises karija. Grāmatā tiek teikts, ka nav "ne divu vienādu vietu, ne vienādu cilvēku, ne kariju" un "karija radīšana ir lēns un nesteidzīgs process un radītājam jābūt apveltītam ar garšas intuīciju. Svari un mēri te nelīdzēs. Līdzēs smaržošana un garšošana".

Tas man der! Oža ir, garša arī! Tad tikai uz priekšu! Nošaut greizi nav iespējams, jo, lai arī mēri un svari te neeksistē, tak šo to Alise pasaka priekšā – gatavs ananass (tātad viens gabals) un mango (arī viens), pārējo sastāvdaļu mērvienības ir mana improvizācija. Mizot, kapāt, griezt, stampāt, berzt, apcept un sutināt. Viss process aizņem krietnas trīs stundas. Tirgū esmu atradusi patiesi sulīgu un gatavu ananasu un mango, receptē piesauktās melnās romiešu ķimenes esmu aizstājusi ar kumīnu. Garšoju un smaržoju, viss iet pēc plāna. Asums ir, bērniem laikam šo ēdienu nevarēs piedāvāt. Taču izrādās kļūdos, pievienojot kokosa pienu, tas kļūst maigāks un arī jaunā paaudze labprāt cienājas.

210Minūtes
20Sastāvdaļas
viegli

Sastāvdaļas

Porcijas: 8
1 TKkardamons TKmuskatrieksts2 TKkumīns1 TKkrustnagliņas3 TKkurkums3 gab.kanēļa mizas1 gab.ananass1 gab.mango1 gab.paprika2 gab.banāni1 gab.kabacis3 gab.sīpoli1 gab.zaļais čili pipars2 gab.ķiploki100 gingvera sakne100 grozīnes500 gvistas fileja400 mlkokosriekstu piens1 saujakinza olīveļļa cepšanai

Sagatavošana

1

Sagriež vistas fileju strēmelītēs, tāpat sagriež papriku, kabaci, sīpolu un čili piparu.

2

Piestā saberž garšvielas, izņemot kanēļa mizu.

3

Sagriež ananasu un mango.

4

Ingveru ar ķiploku apcep katlā vai vok pannā.

5

Pievieno kabaci, vistu, papriku, sīpolu un čili. Apmaisa un cep apmēram 40 minūtes.

6

Pievieno garšvielas un rozīnes, turpina sautēt.

7

Pievieno ananasu, banānus un mango, sautē līdz ananass mīksts, pievieno kokosriekstu pienu, vēl pārdesmit minūtes pasautē, pārkaisa ar sagrieztu kinzu.

8

Pasniedz ar vārītiem rīsiem un jogurta mērci.

Foto: DELFI

Galarezultāts? Vizuāli nepievilcīgs, taču kopš es Gruzijā nogaršoju čakapuli – teļa gaļas, aliču un kinzas sautējumu ar krietnu vīna piešprici, kas vizuāli izskatījās kā cūkēdiens, bet garšoja debešķīgi –, es ēdienus vērtēju pēc to nogaršošanas.

Karijs pēc skata galīgi neatgādina Alises kariju – viņas brūvējums izskatās vairāk ar sarkano toni (man ir aizdomas, ka tur tomēr klāt ir arī tomāts) un krietni šķidrāks, vairāk zupas konsistence. To noteikti viegli var labot piegāžot klāt vēl kokosa pienu, taču nolemju atstāt stūķa konsistenci. Baudu kopā ar rīsiem un Alises ieteikto mērci – turku jogurts+laims+sakapātas piparmētras. Totāli iesaku. Nākamreiz karijam likšu klāt vairāk garšvielu, arī tādas, kas nav minētas Alises receptē. No dotā daudzuma sanāk milzīgs katls ar kariju, ko var ēst vairākas dienas.

Lai sildošs, aromātisks un eksperimentiem bagāts karija gatavošanas process, jo "divu vienādu kariju nav"!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!