Aptaukošanās, depresija, atkarība. Ķīmiski apstrādātas pārtikas negatīvā ietekme uz veselību  (1)

Kad izdzirdam vārdus ''apstrādāta pārtika'', iedomājamies par jebkuru pārtikas produktu, kuru neesam ievākušas piemājas dārziņā, bet gan esam nopirkušas veikalā – brokastu pārslas, limonāde, sardeles, bekons, saldumi, cepumi, čipsi, gatavas maltītes, konservi u.tml. Tāpat arī, ja mums ir iespēja pašu dārzā ievākt sev nepieciešamos produktus vai kāds radinieks no savu lauku īpašuma var mums sagādāt dzīvnieku izcelsmes produktus, arī tiem, gatavojot dažādus ēdienus, būs nepieciešama kaut kāda apstrāde. Taču svarīgi ir saprast atšķirību starp mehāniski un ķīmiski apstrādātu pārtiku.

Ja no svaigiem produktiem maltīti gatavojam pašas un visu ēdiena garšas pastiprināšanai arī pievienojam pašas, tā ir mehāniskā apstrāde. Taču visbiežāk tas, ko iegādāsimies veikalā, būs apstrādāts ķīmiski, kas nozīmē, ka šiem produktiem ir pievienoti garšas vai smaržas pastiprinātāji, krāsvielas un citas ķīmiskas vielas, kas ēdienam piešķir tā garšu un kas to pēc iespējas ilgāk padara svaigu, raksta portāls ''Live Strong''. Ikdienas uzturā ļoti bieži patērējot ķīmiski apstrādātu pārtiku, palielinās risks kļūt atkarīgam no šādas pārtikas, kā arī iedzīvoties tādās veselības problēmās kā aptaukošanās, vēzis, insults, sirds slimības, pāragra nāve u.c.

Protams, zinot mūsu ikdienas steigu, ir grūti izvairīties no ātrās ēdināšanas virtuves, gatavu maltīšu iegādes piemājas pārtikas veikalā utt. Tāpat ne visiem ir iespējams iegādāties svaigus un ķīmiski neapstrādātus produktus. Taču, rūpējoties par savu veselību, ieradumam avīžu kioskā iegādāties hotdogu un skriet tālāk ikdienas darbos nevajadzētu kļūt par tavu ikdienu. Tāpēc piedāvājam iepazīties ar dažādiem riskiem, kādi draud, ja pārmērīgi savā uzturā lietojam ķīmiski apstrādātu pārtiku.

Iespējams, tas šķiet neticami vai muļķīgi, taču atkarība var rasties ne tikai no alkohola, cigaretēm vai narkotiskām vielām, bet arī no ēdiena, raksta portāls ''Medical News Today''. Cilvēkiem, kuri cieš no šīs atkarības, ēdot smadzenēs intensīvi izdalās dopamīns, kas palīdz kontrolēt baudas centrus – jo vairāk cilvēks ēd, jo piepildītāks un laimīgāks kļūst, tādējādi rodoties ēšanas atkarībai.
Ir arī vairāki pētījumi, kas parāda, ka ir cilvēki, kuriem cukurs un neveselīga pārtika uz smadzenēm iedarbojas tāpat, kā dažādas narkotiskās vielas, piemēram, kokaīns. Tādējādi cilvēki, paši to neapzinoties, nespēj pārtraukt ēst ķīmiski apstrādātu pārtiku, kas ne tikai stiprina atkarību, bet atstāj citas negatīvas sekas uz viņu veselību.

Joprojām tiek pētīts, vai aptaukošanās risks palielinās tāpēc, ka pārtika ir ķīmiski apstrādāta vai šajā pārtikā esošo uzturvielu satura dēļ. Taču, kad runa ir par aptaukošanos, tas, cik daudz tu ēd, ir tikpat svarīgs kā tas, ko tu ēd. Piemēram, produkti, kuru saturā ir šķiedrvielām bagāti ogļhidrāti, nevis rafinētie ogļhidrāti, kas ir ķīmiski apstrādātas pārtikas sastāvā, var palīdzēt cīnīties ar svara pieaugumu.

Varētu šķist, ka uzturs var ietekmēt tikai fizisko veselību, bet tā nav. Tas var atstāt arī negatīvu iespaidu uz cilvēka mentālo veselību – radīt trauksmi un depresiju, raksta portāls ''Veywell Fit''. Pētnieki lēš, ka ķīmiski pārstrādātajos produktos esošais cukurs var apgrūtināt zarnu trakta darbību, kur tiek ražots liels daudzums serotonīna. Serotonīna veidošanās ierosina laimes izjūtu un labsajūtu, no kā izriet – ja zarnu trakta darbība ir apgrūtināta, var rasties serotonīna deficīts, kas, savukārt, var novest pie depresijas.

Tāpat svarīgi zināt, ka ķīmiski apstrādātai pārtikai pievienotie cukuri izraisa glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas savukārt palielina insulīna ražošanu. Šādas pārtikas patēriņš liek vielmaiņas procesiem darboties kā amerikāņu kalniņiem – kāpumi un kritumi, kāpumi un kritumi... Tādējādi izraisot hiperaktivitāti, kurai var sekot letarģija – dziļam miegam līdzīgs slimīgs stāvoklis, kam raksturīgs nekustīgums un visu organisma dzīvības funkciju pavājināšanās.

Tiek lēsts, ka 70 procenti imūnsistēmas ietekmē cilvēka zarnu trakts. Savukārt dažādi pētījumi rāda, ka visbiežāk izmantotās piedevas (glikoze, sāls, emulgatori, organiskie šķīdinātāji, lipeklis, nanodaļiņas un mikrobu transglutamināze), ķīmiski apstrādājot produktus, var izraisīt zarnu trakta traucējumus, tādējādi padarot zarnu darbību vājāku un caurlaidīgāku pret dažādiem vīrusiem un infekcijām. Līdz ko zarnu darbība ir pasliktināta, ļaunajiem toksīniem ir iespēja kaitēt mūsu ķermenim, kas var palielināt autoimūno slimību attīstības risku.

Taču būtiski ir neizlaist un paturēt prātā vārdu ''risks''. Neviens konkrēts pārtikas produkts neizraisīs insultu, kādu citu slimību vai pāragru nāvi – to visu ietekmē un risku paaugstina viss tavs uzņemtais uzturs un dzīvesveids. Tāpēc ir svarīgi iemācīties atkāpties vienu soli atpakaļ un ieraudzīt visu kopējo bildi – ļoti iespējams, kāds cits tavs ieradums komplektā ar neveselīgu uzturu ir vainojams pie kādas jau sevi parādījušas veselības problēmas vai paaugstina to rašanās risku.

Ja radušās aizdomas, ka tev ir veselības problēmas, kas saistītas ar tavu dzīvesveidu, tā vietā, lai meklētu atbildes un risinājumus tīmeklī, dodies pie ārsta, kurš vislabāk spēs tev palīdzēt!