Kas ir melanoma un kāpēc tā ir bīstama?

Melanoma tuvplānā: riska faktori, pašpārbaudes veikšana un ārstēšana
Foto: Shutterstock

Melanoma ir viena no nepatīkamākajām ādas vēža formām, skaidro ārsts un biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" priekšsēdētājs Raimonds Karls. Visizplatītākā ādas vēža forma ir nepigmentētā bazālo šūnu karcinoma. Tā parasti attīstās tajās ķermeņa daļās, kas visvairāk pakļautas saulei, – uz sejas, deguna, pieres, kā arī dekoltētajā daļā un plecu zonā.

Lai arī melanoma nav visizplatītākā ādas vēža forma, onkoloģe Simona Doniņa uzsver, ka tā ir visbīstamākais ļaundabīgais ādas audzējs. Slimība attīstās no melanocītiem, kur radušies DNS bojājumi un kas nekontrolēti vairojas. "Savukārt melanocīti ir šūnas, kas ražo pigmentu melanīnu. Tas nosaka mūsu ādas krāsu. Lielākoties melanoma rodas ādā, taču tā var būt arī dažādu ķermeņa daļu gļotādās un acīs. Ar šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā, tas var attīstīties pakāpeniski no jau esošas dzimumzīmes vai veidoties no jauna uz iepriekš neizmainītas ādas," skaidro Doniņa.

Melanomas attīstībā izšķir piecas stadijas: no 0 līdz IV. Par slimības 0 stadiju uzskata situāciju, kad ļaundabīgā audzēja šūnas lokalizējas tikai ādas pašā virsējā slānī – epidermā. Ja vēzi atklāj šajā stadijā, iespēja to uzveikt ir lielāka un prognozes parasti ir vislabākās. Slimības I vai II stadija ir tad, kad audzēju šūnu invāzija notiek dziļāk un tas sasniedz četru (vai vairāk) milimetru biezumu. Jo lielāks ir audzējs un jo vairāk tā šūnas ir iespiedušās ādas struktūrās, jo sliktāka ir slimības prognoze.

Lai sevi pasargātu un saglabātu cerības slimību uzveikt, ir ļoti būtiski slimību atklāt laikus. Diemžēl sabiedrības zināšanas par melanomu ir ļoti mazas. Jau rakstījām, ka gandrīz trešdaļa jeb 28 procenti Latvijas iedzīvotāju nezina, ka melanoma ir ļaundabīgs ādas audzējs. Jāpiebilst, ka sieviešu zināšanas par šo slimību ir labākas – to, kas ir melanoma zina 75 procenti sieviešu un 60 procenti vīriešu.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl