Foto: DELFI

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasa valdībai steidzami novērst vairāk nekā 6 miljonu latu iztrūkumu mērķdotācijās pedagogu atalgojumam, kas "būtiski apdraud jaunā mācību gada sākšanu šā gada rudenī", pavēstīja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

"Ja šā gada budžetā netiek atrasts finansējums, tad nākamajā mācību gadā, kas sāksies rudenī, nevarēs samaksāt daļai pedagogu atalgojumu. Tas, protams, visus varbūt neskar, bet skars ļoti lielu daļu, jo tie nav 6000 vai 600 000 latu, bet gan vairāk nekā 6 miljoni latu. Tas apdraud jauno mācību gadu," teica Grigorjevs. Nauda nepieciešama, lai veiktu piemaksas pedagogiem, samaksu par papildu darbu, darbu dienas grupās un pulciņos.

LIZDA esot gatava jebkādām pedagogu interešu aizstāvības aktivitātēm, lai IZM ierēdņu nekompetences rezultātā nepieļautu pedagogu darba apstākļu pasliktināšanos. "6 miljoni latu ir obligāti jāatrod. Ja nē, tad mēs sauksim ārkārtas valdes un padomes sēdi un domāsim, ko darīt, - vai nu pedagogi nesāks jauno mācību gadu, vai vērtēs citas rīcības iespējas. Mēs to visu, protams, darīsim saprātīgi, skatoties, kā ministrija un valdība risina situāciju, ir iespējama izeja no šī iztrūkuma vai nav," klāsta Grigorjevs. Jautāts par konkrētām interešu aizstāvības formām, LIZDA pārstāvis atteica, ka "šobrīd ir iespējams pilnīgi viss".

Arodbiedrība uzsver, ka bijušajam izglītības ministram un tagadējam ministra padomniekam izglītības reformu jautājumos Robertam Ķīlim un citām atbildīgajām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonām ir jāuzņemas pilna atbildība par iztrūkumu mērķdotācijā, kas radies nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas dēļ, neievērojot labas pārvaldības principus.

"Arodbiedrība jau šā gada martā vērsa IZM uzmanību uz neskaidro situāciju ar iespējamo finansējuma trūkumu pedagogu algām. Tolaik Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē IZM amatpersonas pilnībā noraidīja arodbiedrības bažas par valsts finansējuma nepietiekamību pedagogu darba samaksai 2013.gadam," norāda Grigorjevs.

LIZDA arī turpmāk plāno cīnīties par atalgojuma paaugstināšanu.

Kā ziņots, izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) konstatējis, ka iepriekšējos gados IZM budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums mērķdotācijās pedagogu atalgojumam, informēja izglītības un zinātnes ministra padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola. Iztrūkums esot izveidojies nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas dēļ, pildot IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sadarbības memoranda nosacījumus. Kopējā iztrūkuma summa ir 6 042 100 lati.

Lai novērstu budžeta iztrūkumu un nodrošinātu mērķdotāciju pedagogu algām pilnā apmērā, tuvākajā laikā IZM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un vērsīsies Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu mērķdotācijai, veicot budžeta grozījumus 2013.gada budžetā.

2013.gadā pedagogu darba samaksas nodrošināšanai papildus ir nepieciešami 6 miljoni latu. No tiem 3 miljonus latu ministrija nodrošinās, pārplānojot budžetu un pārvirzot ieekonomēto finansējumu no citām budžeta programmām, tostarp no apakšprogrammas "Studējošo un studiju kreditēšana". Savukārt nākamajiem diviem gadiem pedagogu algu mērķdotācijām IZM prasīs iztrūkstošos sešus miljonus latu katram gadam.

Kā liecina ministram iesniegtā informācija par situāciju ar mērķdotācijas finansējumu, 2013.gada janvārī par iztrūkuma faktu tika veikta dienesta pārbaude. Tās gaitā tika konstatēti būtiski trūkumi mērķdotāciju plānošanas procesā - nav pierādījumu, ka 2012.gadā budžeta sagatavošanas procesā tika veikti konkrēti aprēķini, pamatojoties uz ticamām prognozēm par mainīgajiem lielumiem, audzēkņu skaitu katrā izglītības pakāpē, pedagoģisko likmju skaitu, padziļināto programmu skaitu un citiem.

Tāpat konstatēts, ka 2013.gada budžeta plānošanas procesā netika nodrošināta pēctecība - atbildīgie darbinieki neveidoja un nenodeva dokumentētas lietas, kurās būtu pamatota lēmumu pieņemšanas procedūra, kā arī prognožu aprēķini tika veikti tikai uz vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības datu izmaiņām, neņemot vērā būtiskākās izmaiņas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaitā.

Dienesta pārbaudes komisija nebija konstatējusi tiešus pierādījumus kādas amatpersonas vainai un nekonstatēja objektīvu pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, taču ieteica veikt būtiskus kontroles pasākumus Mērķdotācijas plānošanas un sadales lēmumu pieņemšanas dokumentēšanā un pēctecības nodrošināšanā.

IZM skaidro, ka budžeta plānošanas pēctecība netika nodrošināta pēc tam, kad no amata tika atstādināta IZM valsts sekretāra vietniece finanšu jomā Inga Štāle. Viņu atstādināja no amata par pārkāpumiem, kas tika pieļauti 9 miljonus latu vērtajā datoru iepirkumā, ko veica IZM.

Ņemot vērā šos faktus, Dombrovskis uzdevis IZM valsts sekretārei nodrošināt komisijas ieteikumu ieviešanu. Šonedēļ IZM Izglītības departamentā tiks izveidota atsevišķa izglītības statistikas un budžeta plānošanas vienība, kura nodarbosies ar mērķdotāciju aprēķiniem un plānošanu.

Ministrijas pārstāve norāda, ka Finanšu ministrija par IZM budžeta iztrūkumu esot informēta kopš 2013.gada sākuma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!