Aculiecinieks satraucies par lāča uzvedību; zoodārzā stāsta

"Vai Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvnieki jūk prātā?" kāds satraukts lasītājs raksta "Delfi Aculiecinieks".

"2016. gada vasaras vidū uz īsu brīdi kļuva aktuāla tēma par Rīgas Zooloģiskā dārza iemītnieku, t.i., dzīvnieku uzvedību. Bet vislielākā uzmanība tika vērsta uz diviem lāčiem, kuri pēc aculiecinieku teiktā esot visas dienas garumā atkārtojuši vienas un tās pašas kustības," pastāsta aculiecinieks.

Video redzams, kā lācis ilgstoši atkārto vienu un to pašu darbību – stāv pretī sienai, sper pāris soļus uz priekšu, vienlaikus kustinot galvu te uz vienu, te otru pusi, pēc tam atkal sper pāris soļus atpakaļ.

Video redzama stereotipiskā uzvedība, kas dzīvniekiem rodas, dzīvojot ļoti šauros apstākļos, kas lācim nav piemēroti.

Māris Lielkalns, Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis

Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns "MansDraugs" pastāsta, ka brūnais lācis Bargais zoodārzā mīt jau aptuveni divus gadus. "Viņš daudzus gadus ir nodzīvojis šaurā būrī. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pirms pāris gadiem viņu konfiscēja, un pēc likuma zoodārzam ir jāuzņem DAP konfiscētie dzīvnieki. Uz laiku viņš nonāca zoodārzā, kamēr tika skaidrībā, vai tā brīža saimnieks savu lāci ņems atpakaļ, ja ir uzbūvējis lācim piemērotu māju un veic soda maksājumus, vai arī tiek veiktas visas nepieciešamās darbības un lācis tiek konfiscēts pavisam. Lāci konfiscēja un viņš ir valsts īpašums, kas tiek turēts zoodārzā, tas vairs nav Aivara Ritenieka lācis."

Bargais dzimis cirka lācenei, taču cirkam mazulis nebija vajadzīgs. Par lācēnu rūpes uzņēmās bijušais zemessargs un svarcelšanas treneris Aivars Ritenieks, pie kura lācis nodzīvoja 21 gadu. Galvenokārt lielais dzīvnieks mita šaurā būrī.

"Video redzama stereotipiskā uzvedība, kas dzīvniekiem rodas, dzīvojot ļoti šauros apstākļos, kas lācim nav piemēroti. Pēc labturības prasībām viņam ir jābūt milzīgai teritorijai ar iespēju plunčāties baseinā kā pie mums, rakties pa dabisko substrātu un kaut kur nolīst. Stereotipiskā uzvedība ir saistīta arī ar hormonu izmaiņām un stresa apstākļiem, kas rodas nevis zoodārzā, bet pašā dzīvniekā. Stresa apstākļi un uzbudinājums rodas riesta periodā, kas šobrīd jau beidzas. Hormonu līmenis paaugstinās, un lācis intensīvi sāk darīt to, ko var redzēt video," paskaidro Lielkalns.

Jautāts, vai šādu lāča uzvedību ietekmējis cilvēks, zoodārza pārstāvis skaidro: "Ja dzīvnieks nokļūst pie cilvēka, jebkura darbība tādā vai citādā veidā ir cilvēka rīcības sekas. Tiešs iemesls šādai uzvedībai ir dzīvošana šauros apstākļos. Tas nenozīmē, ka lācis kļūst nejūtīgs pret apkārtējās vides kairinājumiem. Ja viņu pasauc kopējs vai pēkšņi ir interesants troksnis, vai aplokā parādās barība, lācis iziet no stereotipiskās darbības. Vides daudzveidībai un spējai pašam strādāt ir ļoti liela nozīme. Ja viņam ir nodarbošanās, viņam stereotipiskā darbība nav prātā."

"Tiesa, šajā laikā stereotipiskajai uzvedībai jau vajadzētu pāriet, tomēr lācim šobrīd tā turpinās. Diemžēl, kā rakstīts plāksnē, stereotipiskā uzvedība vairs neizzūd. Tā viņam ir uz mūžu. To gan ir iespējams samazināt, lāci izklaidējot. Jāsaka, ka jebkurš lieks stress, kas rodas dzīvniekam, atkal viņu mēdz iesviest atpakaļ stereotipiskajā uzvedībā. Šobrīd tā atkal ir pakāpusies, jo pēdējā laikā lāci kā apmeklētāji ir apciemojuši Ritenieka cilvēki, kurus lācis pazīst un ļoti labi atceras un kuri ir paši pievērsuši lāča uzmanību. Lācis bija ļoti uztraukts un nemierīgs," pastāsta Lielkalns, raksturojot nevienmērīgo lāča Bargā uzvedību. Viņš norāda, ka zoodārzs nav vainīgs šādas uzvedības veicināšanā.

Lielkalns atgādina, ka pie brūnā lāča nožogojuma ir informatīvā plāksne ar īsu lāča Bargā dzīvesstāstu un viņa uzvedības raksturojumu, ar ko var iepazīties jebkurš zoodārza apmeklētājs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit