Katram savu svētku egli

Kur drīkst cirst eglīti  Eglīti ieteicams cirst meža ceļu un grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. 

Kur nedrīkst cirst eglīti Svētku rotu nedrīkst lūkot citu īpašnieku mežos bez atļaujas, kā arī publiskos dabas parkos vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas apzīmētas ar ozollapu! Taču arī valsts mežā eglīti nedrīkst cirst visur. Dodieties garām jaunaudzēm – tur eglītes cirst nedrīkst, vienalga, vai tās ir priežu, egļu vai melnalkšņu jaunaudzes.  Eglītes nedrīkst cirst arī jauktā jaunu koku mežā, piemēram, zem bērziem. 

Ideāla eglīte Ideālai eglītei augstuma un pamatnes attiecība ir 1,5:1, un zari visās pusēs izauguši vienmērīgi, turklāt ir pietiekami stingri, lai nenolīktu zem rotājumu svara, bet galotne nav pārāk kaila. Eglīte garumā nedrīkst pārsniegt 3 metrus, bet celma caurmērs nepārsniedz 12 cm. Eglīte jācērt līdz ar zemi, bet nevajadzīgie apakšējie zari jānozāģē un jāatstāj tupat mežā.

Kā ilgāk saglabāt eglīti zaļu To iestiprina egles kājā, kurai apakšā ir trauks ar ūdeni, un regulāri pārbauda, vai ūdens traukā nav iztvaikojis, pirms likšanas ūdenī egles stumbru atbrīvo no mizas, iezāģē un uz mirkli iegremdē verdošā ūdenī, lai koks labāk uzsūktu mitrumu. Ūdenim var pievienot glicerīnu, aspirīna tableti un pāris karotes cukura, kas baros koku. Eglīti var arī ievietot traukā ar mitrām smiltīm. 

Pēc svētkiem Kad pēc Ziemassvētkiem eglei noņemtas rotas, tā arvien var būt noderīga. Ar egļu zariem var apsegt rozes vai apsiet ābelītēm stumbrus, bet nobirusi egle vasarā noderēs kā balsts puķuzirnīšiem. Arī pilsētā par eglīti var parūpēties, kā nākas, piemēram, augumā garākās egles var sagarināt un piedāvāt cilvēkiem, kuri savus mājokļus apsilda ar malkas apkuri.