Digitālās TV lietā jaunas apsūdzības – citiem saudzīgākas, citiem smagākas  (74)

Jaunās apsūdzības jau ir iesniegtas Rīgas apgabaltiesas tiesnesim Jurim Stukānam un arī pašiem apsūdzētajiem. Tiesā portāls "Delfi" uzzināja, ka apsūdzības grozītas Guntaram Spundem, Mārtiņam Kvēpam, Jānim Plūmem, Alfrēdam Janevicam, Inārai Rudakai, Ojāram Rubenim, Didzim Jonovam, kā arī Andrianam Ļublinam, Valdim Purvinskim un Gintam Bandēnam.

Atsevišķas portāla "Delfi" rīcībā esošās apsūdzības ļauj secināt, ka prokurors tajās ir sīkāk aprakstījis apsūdzēto darbības, kurās tiek saskatīti noziedzīgi nodarījumi. Arī portāla "Delfi" aptaujātie advokāti un vairāki apsūdzētie atzina, ka tagad apsūdzības ir daudz konkrētākas un precīzākas, taču vairums lietā iesaistīto sīki jaunās apsūdzības vēl nebija izpētījuši un nevarēja tās komentēt. Pagaidām gan nav zināms, kāda būs apsūdzēto reakcija uz jaunajām apsūdzībām, iepriekš neviens savu vainu neatzina.

Portāls "Delfi" noskaidroja, ka bijušais VAS "Latvijas Radio un televīzijas centrs" meitas uzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) ģenerāldirektors Spunde vairs nav apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Apsūdzības saglabājas par krāpšanu un pilnvaru ļaunprātīguizmantošanu.  

Advokāts Kvēps vairs netiek apsūdzēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā grupā pēc vienošanās. Saskaņā ar jauno apsūdzību Kvēps pie atbildības tiek saukts par liela apmēra krāpšanu. Apsūdzība uzskatīja, ka Kvēps kopā ar kolēģi, advokātu Lozi sastādījuši līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā starp DLRTC un kompāniju "Kempmayer".

Bijušie DLRTC valdes locekļi Plūme un Janevics saskaņā ar šonedēļ saņemtajām apsūdzībām pie atbildības tiek saukti par liela apmēra vai organizētā grupā izdarītas krāpšanas atbalstīšanu un par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā. Iepriekš abi bija apsūdzēti par relatīvi vieglākiem noziegumiem - valsts amatpersonas bezdarbību.

Apsūdzība iepriekš uzskatīja, ka Plūme un Janevics nav pildījuši savus DLRTC valdes locekļa pienākumus atbilstoši likumu un DLRTC statūtu prasībām, tas ir, kā krietni un rūpīgi saimnieki.

Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins bija apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.

Taču tagad Piliksers ir apsūdzības mainījis, visus četrus apsūdzot par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas. Šīs apsūdzības var dēvēt par smagākām, jo no tām izriet, ka ir bijis iepriekšējs nodoms. Apsūdzība iepriekš uzskatīja, ka pilnvarnieki nav pārbaudījuši, cik nopietns uzņēmums ir "Kempmayer", atstājuši bez ievērības to, ka DLRTC nav juridiski un ekonomiski pamatota biznesa plāna.

SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājam Purvinskim šobrīd apsūdzība uzrādīta tikai par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Iepriekš viņam bija izvirzītas apsūdzības arī par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Purvinskis apsūdzēts par to, ka 2001. gadā laikā no septembra līdz decembrim viņš, būdams DLRTC kontaktpersona līgumā ar Lielbritānijas uzņēmumu "BBC Technology", ļaunprātīgi izmantojis savas direktora pilnvaras pārstāvēt SIA "VP Partneri", ar kuru DLRTC bija noslēdzis līgumu par piedalīšanos digitālās apraides ieviešanas projekta vadībā. Apsūdzība uzskata, ka Purvinskis sagatavoja un nosūtīja "BBC Technology" apzināti nepatiesu informāciju par neeksistējošiem Satiksmes ministrijas (SM) norādījumiem noteikti iekļaut projekta vadībā uzņēmējsabiedrību "Kempmayer".

Ar bijušo politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētājam Bandēnam paliek apsūdzība par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.Viņš vairs netiek apsūdzēts pilnvaru ļaunprātīgāizmantošanā un pārsniegšanā mantkārīgā nolūkā.Prokuratūra iepriekš uzskatīja, ka ideja par digitālās televīzijas ieviešanu radusies LNT ģenerāldirektoram Andrejam Ēķim un juristam Bandēnam.

Pārējiem apsūdzētajiem – bijušā premjera Andra Šķēles finanšu konsultantam Harijam Krongornam, Šķēles bijušajai uzticības personai Jurģim Liepniekam, toreizējajam AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" šefam Ēķim, uzņēmējam Uldim Kokinam, advokātam Jānim Lozem, bijušajiem "Kempmayer" valdes locekļiem Andrejam Zabeckim, Jānim Zipam un Jurim Ulmanim, kā arī "Kempmayer" bijušajam valdes loceklim Jānim Svārpstonam paliek vecās, iepriekš uzrādītās apsūdzības.

Pagaidām nav zināms, kas notiks ar bijušo LVRTC ģenerāldirektoru Māri Pauderu, kuram veselības problēmu dēļ vairs nav apsūdzētā statusa, par viņu vēl tiks domāts. To iepriekš sacīja prokurors.

Prokurors Piliksers portālam "Delfi" pirms 29.maijā paredzētās tiesas sēdes nevēlējās komentēt izmaiņas apsūdzībās.

Iepriekš, dienā, kad tika paziņots par nepieciešamību grozīt apsūdzības, Piliksers sarunā ar portālu "Delfi" uzsvēra, ka apsūdzētie šajā lietā paliks tie paši, taču dažiem jaunās apsūdzības būs "mīkstākas, dažiem - cietākas".

Tiesvedības laikā uzklausīti jauni liecinieki, kuri pirms tam nav pratināti, iesniegti jauni pierādījumi un daudzas lietas šajā procesā ir kļuvušas skaidrākas, portālam "Delfi" iepriekš skaidroja prokurors, norādot, ka tāpēc arī nolemts ieviest korekcijas apsūdzībā.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka krimināllieta, kurā uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, tiesai nodota 2007.gadā. Kopumā lietas materiāli apkopoti 59 sējumos.

Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar DLRTC un kompānijas "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.

Apsūdzība uzskata, ka digitālās apraidei nepieciešamā aparatūra tika nopirkta ar vairāku ofšoru starpniecību, tādā veidā sadārdzinot to par vairākiem simtiem tūkstošiem latu. Šo ārzonas uzņēmumu dibinātāji un patiesā labuma guvēji ir vairākas ar ekspremjeru un politiķi Andri Šķēli saistītas personas.