Atzīstot, ka žogs gan neapturēs Āfrikas cūku mēra ievazāšanu Latvijas meža cūku populācijā, Pārtikas Veterinārais dienests (PVD) tomēr turpinās atbalstīt Lietuvas kolēģu virzīto priekšlikumu par šāda žoga būvniecību, jo žogs palīdzētu slimības ievazāšanu aizkavēt un vēlāk apkarot, pirmdien informēja Latvijas PVD.
Savukārt valdības darba kārtībā patlaban nav jautājums par žoga būvēšana uz valsts robežām ar mērķi neļaut brīvi pārvietoties Āfrikas cūku mēra infekcijas iznēsātājām - mežacūkām, jo šis jautājums nav iekļauts budžeta pieprasījumu vidū, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes sacīja premjers Valdis Dombrovskis ( V).
Kā portāls "Delfi" uzzināja PVD, pirmdien dienestā notikusi sanāksme, kuras dalībnieki - Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti, mednieku, cūkaudzētāju un Valsts meža dienesta pārstāvji - atzinuši, ka žoga būvniecība ir sensitīvs jautājums, kas viennozīmīgi ietekmēs Latvijas dabu un dzīvnieku sugas, tomēr, diskutējot par dažādiem iespējamiem profilakses pasākumiem, tas tika atzīts par vienu no veidiem, kā vismaz uz laiku aizkavēt slimības ievazāšanu Latvijā.
Speciālisti atzina, ja Eiropas Komisija piešķirs finansējumu žoga būvniecībai un arī Eiropas eksperti šo priekšlikumu atbalstīs, lai žogs būtu efektīvs, tas būtu būvējams gar visu triju Baltijas valstu un Polijas robežām, turklāt tam būtu jābūt tādam, kas aizkavē tikai meža cūku, ne citu dzīvnieku, pārvietošanos.
Tas nozīmē, ka runa varētu būt nevis par žogu kādu mēs to esam pieraduši redzēt, bet gan par nosacītu, speciāli aprīkotu aizsargjoslu, kuru meža cūkas nevarētu šķērsot, informē PVD.
Turklāt jāievieš arī citi kompleksi slimības ierobežošanas pasākumi - slimības apkarošanai būtu jānotiek visās robežvalstīs vienlaikus - arī Krievijā un Baltkrievijā, jāstiprina biodrošība cūku fermās, jānodrošina stingra robežšķērsotāju kontrole un it īpaši par drošības pasākumiem jāinformē piemājas saimniecības, kurās tiek turētas cūkas.
Sanāksmes dalībnieki apsprieda iespēju ievērojami samazināt meža cūku populāciju, pastiprināti tās medījot, taču vienlaikus atzina, ka uz šīm teritorijām varētu pārvietoties meža cūkas no slimības inficētajām zonām.
Kā atzina mednieku pārstāvis - Latgales pierobežā ir zemāka meža cūku populācija kā citviet Latvijā un tā aizvien samazinās, jo klasiskā cūku mēra dēļ cūkas jau tagad tiek pastiprināti medītas. Turklāt medīšanas apjomu būtu jāpalielina visā Latvijas teritorijā.
„Jebkurš no sanāksmē izskatītajiem risinājumiem ir diskutabls un prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus, taču mēs nevaram nedarīt neko, lai vismaz aizkavētu Āfrikas cūku mēra nonākšanu Latvijā", saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis,
„Ja slimība šķērsos robežu, mums to būs vieglāk apkarot, ja teritorija būs ierobežota, tāpēc mēs joprojām paudīsim atbalstu Lietuvas kolēģu priekšlikumam, tai pat laikā turpinot konsultēties ar ekspertiem, lai rastu Latvijai labāko un Latvijas dabai saudzīgāko risinājumu žoga būvniecībā," norāda PVD vadītājs.
Savukārt premjers atzina, ka pašlaik šis temats tiekot iztirzāts publiski, taču līdz konkrētiem aprēķiniem, kam sekotu "jūtami budžeta pieprasījumi", par ko būtu jāspriež valdībā, vēl neesot nonākts.
Dombrovskis piebilda, ka pagaidām Zemkopības ministrija (ZM) šo tēmu nav pieteikusi virzīšanai uz valdību saistībā ar nākamā gada budžetu. Līdz ar to vēl arī neesot spriests, cik šāda žoga būvniecība izmaksātu un vai tā būvniecību būtu jāfinansē arī no Latvijas valsts budžeta.
Jau vēstīts, ka viens no pasākumiem, ar kura palīdzību tiek plānots ierobežot bīstamā Āfrikas cūku mēra izplatību no Krievijas un Baltkrievijas, būs žoga būvēšana uz robežām ar mērķi neļaut brīvi pārvietoties infekcijas iznēsātājām - mežacūkām. Plānots, ka vērienīgās būves izmaksas segs Eiropas Savienība, pēc Viļņā notikušās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas veterinārijas dienestu vadītāju tikšanās atzina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Balodis.
Žogs tiks būvēts visā garumā pa Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Tikai tādā veidā būtu iespējams nepieļaut mežacūku pārvietošanos, skaidroja Balodis.
Šī iecere Latvijā gar austrumu robežu izbūvēt žogu, lai novērstu mežacūku pārvietošanos pāri robežai un mēģinātu ierobežot Āfrikas cūku mēra izplatību,ir bezjēdzīga un dumja, pauda zoologs un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Vilnis Skuja.
Viņš uzskata, ka žogs ierobežos ne tikai mežacūku, bet arī citu meža dzīvnieku pārvietošanos. Tad pret to varētu protestēt ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vides organizācijas, jo zvēriem tiktu ierobežota brīva pārvietošanās.
Zoologs pieļāva, ka žoga uzbūvēšana varētu būt kāda īsa laika risinājums, taču, visticamāk, to fiziski nemaz nevarētu izdarīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
