Par valdības apstiprināšanu nobalsoja 57 deputāti, bet pret bija 38 deputāti. Par Dombrovska valdību bez "tiesiskuma un reformu koalīcijas" nobalsoja arī opozīcijas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS). Balsojumā nepiedalījās deputāti Viktors Jakovļevs (SC), Ilona Jurševska (ZZS) un Kārlis Seržants (ZZS).

Dombrovskis uzreiz pēc balsojuma žurnālistiem atzina, ka valdība ir apņēmības pilna strādāt, un tās galvenie uzdevumi ir sekmīgi noslēgt ekonomikas stabilizācijas programmu, kā arī tai veicami vairāki darbi tiesiskuma stiprināšanai.

Dombrovskis pateicās Saeimas vairākumam par uzticību un atbalstu valdībai. Viņš esot jau personīgi pateicis paldies ZZS deputātam Līdakam, gan piebilstot, "cik saprotu, ka frakcija viņu tagad spiež rakstīt iesniegumu, ka viņš tomēr balsojis pret, tāpēc redzēsim, kā tas beigsies".


Nepilnu pusstundu pēc Saeimas balsojuma paredzēta jaunā Ministru Kabineta pirmā sēde.

Jau vēstīts, ka jaunajā valdībā apvienības "Vienotība" pārziņā nodotas piecas ministrijas - finanšu ministra amatā palika Andris Vilks, bet aizsardzības ministrs arī turpmāk būs Artis Pabriks, Labklājības ministrija uzticēta Saeimas deputātei Ilzei Viņķelei, bet veselības ministrija – bijušajai deputātei Ingrīdai Circenei.

Tāpat "Vienotības" atbildībā nodota Zemkopības ministriju, kuras vadīšanai nominēta bezpartejiskā Laimdota Straujuma, bet kopā ar Zatlera Reformu partiju (ZRP) "Vienotība" atbildēs par bezpartejiskā diplomāta Aivja Roņa darbību satiksmes ministra amatā.

ZRP uzticēta Ārlietu ministrijas vadība, ministra amatam virzot bijušo Zatlera laiku Prezidenta kancelejas vadītāju, bezpartejisko Edgaru Rinkēviču, ekonomikas ministra amatam nominēts Daniels Pavļuts, Iekšlietu ministrijas vadībai - Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministra amatam – Roberts Ķīlis, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Edmunds Sprūdžs.

Nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK atvēlēta divu ministriju vadība: kultūras ministres amatā stājas bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende, bet Tieslietu ministrijas vadībā – bijušais ministrs un apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Dombrovskis pirms uzticības balsojuma uzrunā Saeimai uzsvēra, ka valdības sastāvs esot zīmīgs ar "lielāko bezpartejisko profesionāļu skaitu atjaunotās brīvvalsts laikā, kuru šajā komandā ir pieci". "Tas ir apliecinājums tam, ka partijas pirmajā plānā izvirza ministru kandidātu profesionalitāti, stādot to augstāk par partejisko piederību," sacīja Ministru presidents.

Dombrovskis parlamentam solīja, ka valdība īstenos politiku, "kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas, sociālās solidaritātes un nozaru savstarpējas sadarbības principiem".

Dombrovskis arī norādīja, ka šī būs ceturtā valdība, kurā viņš strādās, un trešā, kuras veidošana uzticēta viņam personīgi, bet kā partijas deleģēts sarunvedis viņš piedalījies arī citu valdību veidošanas sarunās. "Jāatzīst, ka tik sarežģītu un pavērsieniem bagātu valdības veidošanas procesu piedzīvoju pirmoreiz, un vainīgas pie tā, manuprāt, ir ne tikai visapkārt savilktās sarkanās un visādas citādas redzamas un neredzamas līnijas, bet arī partiju nereti neelastīgās pozīcijas dažādos jautājumos," sacīja premjers, atgādinot, ka politika ir kompromisu māksla.

Tomēr Ministru prezidents pozitīvi novērtēja politiskās kultūras maiņu Latvijā. "Saglabājot ekonomiskās prioritātes, partiju dienaskārtībā arvien augstāk pakāpjas tādi demokrātiskai sabiedrībai svarīgi pamatprincipi kā tiesiskums un ilgtspējīga sociālā sistēma," sacīja Dombrovskis.

Kā pirmo jaunās valdības darbu premjers minēja nākamā gada valsts budžetu, kas būšot jau trešais pēc kārtas, kurā nepieciešama fiskālā konsolidācija, tāpēc process būšot sarežģīts. Otrkārt, Dombrovskis norādīja, ka šogad Latvijai ir sekmīgi jānoslēdz starptautiskā aizdevuma programma un, to neizdarot, tiktu raidīts negatīvs signāls starptautiskajiem tirgiem.

Savukārt kā trešo koalīcijas uzdevumu Dombrovskis minēja politiskās stabilitātes nodrošināšanu, jo koalīcijas veidošanas process rādot, ka šī sasaukuma Saeima ir vēl sašķeltāka par iepriekšējo. "Politiskā nestabilitāte ir drauds arī mūsu valsts veiksmīgai izejai no krīzes un tālākai ekonomiskai attīstībai," sacīja premjers, paužot bažas, ka "vēl vienas ārkārtas vēlēšanas Latvijā tuvākajā laikā diemžēl vairs nav no zinātniskās fantastikas jomas".

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka jaunās valdības deklarācijā uzskaitīti 168 darbības virzieni dažādās jomās, tostarp paredzēts, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi tiks sasaistīti ir nodokļu nomaksu, darbaspēka nodokļi - samazināti par 9 procentpunktiem, mācības skolā 1.klasē bērniem būs jāuzsāk no sešu gadu vecuma, bet vidējai izglītībai ir jābūt obligātai.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pagājušajā trešdienā valdības veidošanu uzticēja pašreizējam premjeram Dombrovskim, lai gan pats ilgu mūžu šai valdībai neprognozē. Tas notika pēc vairāku nedēļu ilgām partiju konsultācijām, kuru rezultātā "Vienotība", ZRP un nacionālā apvienība VL-TB/LNNK vienojās par "reformu un tiesiskuma koalīcijas" izveidi, kurai Saeimā būtu 56 balsis.

Tomēr dienu pirms 11.Saeimas pirmās sēdes no ZRP Olšteina vadībā atšķēlās seši deputāti, kas vēlāk izveidoja neatkarīgo deputātu grupu, turklāt pirmajā sēdē Saeimas priekšsēdētāja amatā netika ievēlēts ZRP līderis Valdis Zatlers, lai gan vēl tās pašas dienas rītā viņam tika solīts pilns topošās koalīcijas atbalsts. Zatlera ievēlēšanai pietrūka 11 no 56 koalīcijas balsīm, un skaidri ir zināms vien tas, ka pret viņu balsoja divi "Vienotības" deputāti - Ingūna Rībena un Jānis Reirs. Saeimas spīkera amatu galu galā atkārtoti ieguva "Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Lai gan Olšteina grupa parakstīja dokumentus par atbalstu "reformu un tiesiskuma koalīcijai" un Dombrovska valdībai, tomēr prezidents apšaubīja viņu uzticamību un aicināja meklēt citu koalīcijas modeli, kam būtu stabilāks vairākums, taču tas neizdevās.

Meklējot iespējas stiprināt koalīciju, tika apsvērta gan iespēja pieņemt atpakaļ ZRP frakcijā Olšteina grupu, izņemot pašu tās līderi, gan apmaiņā pret atbalstu valdībai uzticēt zemkopības ministra portfeli pašreizējam ministram, bezpartejiskajam Jānim Dūklavam, kurš gan ministra amatā nokļuva ar ZZS atbalstu un arī jaunajā Saeimā ievēlēts no ZZS saraksta. Pirmajam risinājumam nepiekrita "šķeltnieki", bet otrajam – ZRP, kas aicināja neielaist koalīcijā "tārpu" – oligarhu ietekmi.

Pašreizējā valdība nolika pilnvaras pirmās 11.Saeimas sēdes laikā pirmdien, taču turpināja pildīt pienākumus līdz jaunā Ministru Kabineta apstiprināšanai.