Šādu apgalvojumu Krauze pamatoja ar to, ka gan Valsts policijas (VP) eksperti, gan neatkarīgie eksperti ir secinājuši, ka Krievijas pilsoņa Iļjas Šingareva paraksti uz cietušās kompānijas "Fairwood Import LLP" pilnvarojumiem ar lielu ticamību ir viltoti. Ar vienu no šiem pilnvarojumiem par uzņēmuma pārstāvi tiesā pilnvarota zvērināta advokāte Jeļena Alfejeva. Aizstāve tiesai gan norādīja, ka līdz nākamajai tiesas sēdei sagatavos dokumentus, kas apstiprina viņas tiesības pārstāvēt uzņēmumu tiesā.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka eksperti kategoriski atzinuši, ka uz dokumentiem esošie paraksti pieder dažādām personām. Ekspertu atzinumos uzsvērts, ka parakstos atšķiras pārāk daudz elementi, lai varētu uzskatīt, ka tos ir veikusi viena un tā pati persona.
Krauze lūdza tiesu vērsties Ģenerālprokuratūrā, lai tā izvērtētu tālāko iespējamo rīcību.
Arī Sprūds uzsvēra, ka cietušo pārstāves Alfejevas piedalīšanās tiesas sēdē, ņemot vērā pilnvaras termiņa beigas, esot pretlikumīga.
Lietas izskatīšana gan piektdien tika atlikta, jo Īrijā dzīvojošais apsūdzētais Timotijs Džozefs Kellijs nebija ieradies, taču viņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš piedāvāja saziņu ar apsūdzēto "Skype" platformā. Tiesnesis Imants Dzenis norādīja, ka tiesā izmantotā videokonferences sistēma nav savienojama ar "Skype".
Tādēļ tiesnesis klātesošajiem piedāvāja divus variantus – procesu pret Kelliju izdalīt atsevišķā tiesvedībā, vai mēģināt nodrošināt videokonferences zvanu ar Īriju, izmantojot Tiesu administrācijas nesen iegādāto programmatūru. Par otro variantu tiesnesis gan atzīmēja, ka šī programmatūra vēl nav izmēģināta.
Dzenis pauda bažas par iespējām pārbaudīt Kellija identitāti, bet kā vienu no variantiem piedāvāja pirms videokonferences zvana tā tiktu pārbaudīta ar elektroniski parakstītu e-pasta vēstuli.
Kellija aizstāvis Vārpiņš ierosināja nepieiet pārāk formāli likuma prasībām, uzsverot, ka Kellija identitāti var apliecināt vismaz 20 cilvēku, kas atrodas tiesas zālē.
Vārpiņš lūdza pārtraukt tiesas izskatīšanu līdz nākamajai sēdei, pieminot, ka pats piedalīsies procesā, lai nodrošinātu Kellija attālināto piedalīšanos tiesā. Gan prokurore Zane Pavāre, gan apsūdzēto aizstāvji piekrita Kellija advokāta viedoklim.
Savukārt cietušo pārstāve atzīmēja, ka attālinātā procesā notiekošo ir ļoti viegli apstrīdēt, un tas padarīšot procesu smagnēju un radīšot sarežģījumus.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 16. oktobrī pulksten 9.
Jau ziņots, ka 2018. gada novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors nosūtīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā apsūdzētas kopā 11 personas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Savukārt pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
Portāls "Delfi" jau iepriekš rakstīja, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir viens no apsūdzētajiem tā dēvētajā "Trasta komercbankas" krimināllietā.
Bez Sprūda uz apsūdzēto sola sēdušies arī Aigars Lūsis, Ilze Vīksna (iepriekš Gulbe), Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotijs Džozefs Kellijs un Ilmārs Krūms.
Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas, Krimināllikuma 184. panta 3. daļas, Krimināllikuma 195. panta 3. daļas, Krimināllikuma 196. panta 2. daļas un Krimināllikuma 197. panta.
Krimināllikuma 179. panta 3. daļa par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās, savukārt šī likuma 184. panta 3. daļa par izspiešanu organizētā grupā, ja tā izraisījusi smagas sekas, kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja izdarīts lielā apjomā.
Krimināllikuma 195. panta 3. daļa par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.
Šī likuma 196. panta 2. daļa par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.
Krimināllikuma 197. pants par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm, kā sodu paredz piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
