Portāls "Delfi" iepazīstina ar skaļākajiem fotoradaru sāgas momentiem un pagrieziena punktiem. Piedāvājam atskatīties uz sākotnējo ideju, divkārtējo konkursa norisi un turpat divus gadus ilgajiem solījumiem no konkursa uzvarētāju puses.
Spilgtākie brīži fotoradaru epopejā:
Pirms nedaudz vairāk kā trim gadiem, 2009. gada augusta sākumā, toreizējā Iekšlietu ministre Linda Abu Meri (tolaik Mūrniece) paziņoja ka nākamajā gadā uz Latvijas ceļiem plānots izvietot vairākus simtus stacionāro fotoradaru.
Viņa paziņoja, ka radari tiks izvietoti saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas norādītajiem tā dēvētajiem melnajiem punktiem, kuros visbiežāk notiek avārijas. "Pilnīgi skaidrs, ka cilvēki būs spiesti braukt lēnāk, zinot, ka radari ir principā uz jebkura ceļa," skaidroja ministre.
Radarus bija paredzēts iepirkt, izmantojot privātās un publiskās partnerības projektus. Abu Meri žurnālistiem toreiz skaidroja, ka šis būs pirmais šāda veida projekts, kurš, pēc politiķes teiktā, jārealizē pēc iespējas kvalitatīvāk un atbilstoši noteiktajai kārtībai.
2010. gada februārī neilgi pirms pirmās fotoradaru ieviešanas konkursa rezultātu paziņošanas Valsts policija (VP) paziņoja, ka plāno uzsākt sarunas ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un AS "Latvijas Valsts ceļi" par to, lai uz ceļiem varētu izvietot par fotoradaru klātbūtni brīdinošas ceļa zīmes.
VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš tolaik skaidroja, ka ceļa zīmes paredzēts izvietot vietās, kur visbiežāk tiek uzstādīti fotoradari. Šīs vietas uz ceļiem vienlaikus esot tās, kur visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi vai braukšanas ātruma pārkāpšana.
Pēc Zivtiņa domām, pat ja fotoradars šajās vietās neatrastos visu laiku, "brīdinošās ceļa zīmes preventīvi nostrādās, lai cilvēki samazinātu ātrumu". "Man nevajag miljons protokolu un miljons bojā gājušo, man vajag nevienu protokolu un nevienu bojā gājušo," sacīja Zivtiņš.
2010. gada februārī Iekšlietu ministrija (IeM) paziņoja, ka saņēmusi desmit pieteikumus konkursā par radaru piegādi. Sākotnēji tika arī optimistiski minēts, ka uzvarētāji jau līdz rudenim visā Latvijā varētu ieviest 160 fotoradarus, no kuriem gan daļa būtu tikai "tukšas kastes" autovadītāju disciplinēšanai.
Kopēju pieteikumu iesnieguši a/s "Vitronic Baltica", "Vitronic Dr. - Ing. Stein", SIA "Komerccentrs DATI grupa", kā arī a/s "Vitronic Baltica", "Vitronic Dr. Ing. Stein." un SIA "Citrus Solutions". Tāpat kopīgi pieteikumi saņemti no uzņēmumiem SIA "Armgate" un SIA "BMS Trehnoloģija", kā arī no a/s "Inkomerc Holding", un SIA "Nameks". Atsevišķus pieteikumus iesniedzis SIA "Lattelecom", SIA "Selkoms", PS "Fima Group", "Alarmtec Aktsiaselts", SIA "SIGNUM" un SIA "Belss".
Neilgi pēc pieteikumu iesniedzēju izziņošanas TV3 raidījums "Nekā Personīga" atklāja, ka tie ir vienu un to pašu pretendentu dažādas kombinācijas, turklāt uzņēmumu vadībā ir cilvēki, kas saistīti gan ar policiju, gan apsardzi, gan apdrošināšanu.
Uzņēmuma "Vitronic Baltica" vadībā ir Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) ārštata padomnieks, miljonārs Ēriks Teilāns. Viņa pamatdarbs ir "Baltijas Apdrošināšanas namā". Divi citi Iekšlietu ministrijas augsta ranga ierēdņi vada citu pretendentu - apsardzes firmu "Nameks". Viens no tiem ir bijušais iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Grigulis. Otrs ir bijušais drošības policijas priekšnieks, ģenerālis Jānis Apelis, ziņo raidījums.
Savukārt cita pretendenta uzņēmuma "Selkoms" valdē esot LPP/LC biedrs, bijušais Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā un Latvijas Gaisa satiksmes valdes loceklis Juris Kanels. Uzņēmuma dalībnieku sarakstā ir arī Kandavas novada domes priekšsēdētāja Rolanda Bāreņa vārds.
Tā vietā, lai 2010. gada rudenī konkursa uzvarētājs jau būtu uzstādījis 160 radarus, Iepirkumu uzraudzības birojs pēc "Lattelecom" sūdzības konkursu oktobrī pārtrauca. Jau pirms tam "Lattelecom" nolēma izstāties no fotoradaru konkursa, "protestējot pret necaurspīdīgu iepirkuma organizēšanu".
IUB atzina par nepamatotiem fotoradaru konkursa nolikumā iekļautos nosacījumus, ka uzvarējušajam uzņēmumam ir jāpiegādā Iekšlietu ministrijai ( IeM) ierīces transportlīdzekļa valsts numura zīmes atpazīšanai un ierīču sistēmas, neprasot no valsts atsevišķu samaksu par to. IUB secināja, ka līguma izpildītājs ar šīm ierīcēm nesniegs ātruma kontroles pakalpojumu, kas ir iepirkuma priekšmets, bet tikai piegādās tās pasūtītājam. Pēc būtības preču piegādei un pakalpojuma sniegšanai vajadzējis būt nodalītai atsevišķi.
Tāpat IUB uzskatīja, ka konkursa dokumentos iekļautajā iepirkumu līguma projektā paredzētais līguma darbības termiņš neatbilst Publisko iepirkumu likumam. IUB norādīja, ka ministrijai tomēr jāslēdz partnerības iepirkuma līgums, un šo viedokli atbalstot arī Finanšu ministrija, kas norāda, ka IeM vai nu jāpiemēro Publiskās un privātās partnerības likuma prasības vai jāsamazina līguma termiņš. IUB izdeva IeM 20 darba dienu laikā novērst iepirkumā konstatētos pārkāpumus, vai arī pārtraukt izsludināto iepirkuma procedūru.
Iepriekš, augusta nogalē, kad bija paredzēts atvērt iesniegtos piedāvājumus, "Lattelecom" bija iesniedzis kārtējo sūdzību par konkursu IUB, liekot iekšlietu ministrei Lindai Abu Meri paust aizdomas, ka uzņēmums fotoradaru ieviešanu "gremdē", lai novilcinātu laiku līdz vēlēšanām. Uzņēmums to noliedza un arī apgalvoja, ka sūdzas par necaurspīdīgo procedūru.
Iekšlietu ministrija jau decembrī pēc Iepirkuma uzraudzības biroja norādēm bija mainījusi konkursa nolikumu, novēršot atklātos pārkāpumus. Šajā brīdī jau bija skaidrs, ka fotoradari, ne tikai netiks uzstādīti kā sākotnēji plānots 2010. gada laikā, bet uz Latvijas ceļiem neatradīšoties arī no 2011. gada 1. janvāra, kā ministrija solījusi vēl rudenī.
"Salabotajā" fotoradaru konkursā pieteicās pieci pretendenti - personu apvienība a/s "Inkomerc Holding" un SIA "Nameks"; personu apvienība SIA "ARMGATE" un SIA "BMS Tehnoloģija"; personu apvienība AS "Vitronic Baltica", "VITRONIC Dr.-Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH", SIA "Komeccentrs DATI grupa"; kā arī AS "ALARMTEC" un pilnsabiedrība "Fima Group".
No šiem piedāvājumiem ministrija solīja izvēlēties pretendentu, kas iesniedzis izdevīgāko finanšu piedāvājumu - zemāko procentu no iekasētajām soda naudām, kas saņemtas valsts budžetā.
Trīs mēnešus pēc atkārtotās konkursa izsludināšanas - pērnā gada martā - par fotoradaru uztādītājiem un apkalpotājiem speciāli izveidota komisija izvēlējās personu apvienību, ko veido AS "Vitronic Baltica", "VITRONIC Dr.-Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH" un SIA "Komeccentrs DATI grupa kas vēlāk apvienojās "Vitronic Baltica un Partneri".
Apvienība tolaik esot iesniegusi izdevīgāko finanšu piedāvājumu - zemāko procentu no soda naudām, kas saņemtas valsts budžetā, informēja ministrija. Drīz pēc tam tika paziņots, ka Iekšlietu ministrija komersantam piedāvāja atvēlēt 35% no ikmēneša sodu ieņēmumiem par radaru fiksētajiem pārkāpumiem.
Lai noteiktu faktiskos ieņēmumus un nodrošinātu to uzskaiti, Valsts kase šim mērķim atvēra atsevišķu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontu, uz kuru fotoradara soda saņēmējam būs jāpārskaita sodanauda.
Uzvarētāji vēl pēc diviem mēnešiem - 2011. gada maijā - paziņoja, ka radari tiks uzstādīti 2011. gada rudenī. Tāpat tika izziņots, ka konkursa uzvarētāji uz ceļiem uzstādīs 160 stacionāro radaru ietvarus, no kuriem 60 būs tukši, bet 100 "tēmēs" uz autobraucējiem. Tāpat viņi uz ceļiem izvietos arī 30 pārvietojamos fotoradarus bez speciāliem ietvariem, kurus īslaicīgi varēšot uzstādīt jebkurā vietā. Vēlāk tika precizēts, ka pēc līguma fotoradarus visā Latvijā plānots izvietot trijās kārtās - vispirms Rīgas reģionā, vēlāk pārējā Latvijā. Rīgas reģionā tiem vajadzēja sākt darboties jau no 21.oktobra.
20. oktobrī jeb dienu pirms solītā termiņa beigām. Valsts policijas (VP) pārstāvji informēja, ka jaunie fotoradari uz Rīgas reģiona ceļiem nākamajā dienā vēl nesāks darboties. VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava toreiz norādīja, ka saskaņā ar līguma nosacījumiem turpinoties fotoradaru pieņemšanas-nodošanas procedūras.
Vienlaikus VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš pastāstīja, ka jaunajiem fotoradariem, salīdzinot ar jau esošajiem esot daudz lielākas priekšrocības. Tie ļaušot noteikt braukšanas ātrumu, piemēram, katrai pa trīs joslu ielu braucošai automašīnai, kā arī vienai aiz otras braucošām automašīnām.
Vēl aptuveni desmit dienas vēlāk ka fotoradaru pilnīga ieviešana aizkavēsies uz nenoteiktu laiku, jo to piegādātāji nav izpildījuši iepriekš noslēgtās vienošanās, jo Viņš skaidroja, ka neesot runa par ierīču tehnisko stāvokli, bet par uzņēmēju nespēju izpildīt visas saistības. Konkrētus punktus, kas palikuši neizpildīti, Zivtiņš neprecizēja, jo līgums esot ierobežotas pieejamības dokuments, taču norādīja, ka būšot jāmaina līguma nosacījumi.
Iepriekš noslēgtā vienošanās paredzēja, ka gadījumam, ja gadās kāda ķibele, tika paredzēts mēnesi ilgs pārejas laiks, taču Zivtiņš neapņēmās solīt, ka arī šajā laika periodā - līdz 21. novembrim - visi fotoradari darbosies.
Vēlāk tiek panākta vienošanās VP un piegādātāju starpā, ka vismaz sākotnēji stacionāros radarus aizstās ar 15 pārvietojamajiem. Vienošanās paredzēja arī kādu citu būtisku pārmaiņu - tos fotoradarus, ko bija plānots izvietot pirmajā kārtā, tagad piegādātāji solīja uzstādīt tikai 2012. gada janvārī.
Tā kā līgums līdz galam nebija izpildīts, policija no piegādātājiem pieprasīja līgumsodu. Līgumā paredzētais sods ir 0,001% dienā no līguma summas. Kopējā līgumcena sasniedz 11,25 miljonus latu, līdz ar ko līgumsods bija aptuveni 112,5 lati dienā.
Ar 2011. gada 21. novembri uz Rīgas reģiona ceļiem parādījās pirmie 15 pārvietojamie radari, ko paredzēja Valsts policijas (VP) un ieviesēju savstarpējā vienošanās. Nepilnu nedēļu pirms radaru parādīšanās uz galvenajiem Rīgas apkārtnes ceļiem Valsts policijas mājaslapā parādījās arī fotoradaru karte. Tajā sākotnēji bija uzskaitītas 83 vietas, kurās var atrasties pārvietojamie fotoradari.
Jau drīz pēc pirmo radaru ieviešanas VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš informēja, ka autovadītāji sākuši apzinīgāk ievērot ceļu satiksmes noteikumos paredzēto braukšanas ātrumu, taču pilnvērtīga radaru atdeve būšot redzama ilgtermiņā. 11 dienās, kopš pirmo radaru parādīšanās ielās, tie fiksēja 2536 pārkāpumus. No tiem ap 300 konstatēti vienuviet - Rīgā, Lielirbes ielā.
Tāpat policija informēja, ka šo dienu laikā samazinājies ne tikai braukšanas ātrums, bet arī satiksmes sastrēgumi, turklāt pilsētā esot vienmērīgāk izlīdzināta satiksmes plūsma. "Rezultāti varētu būt pozitīvi ilgtermiņā, bet pašlaik gan mēs jau vērojam tādu tendenci, ka vidējais ātrums krītas, piemēram, uz Salu tilta Rīgā. Skatījāmies uz Salu tilta - vidējais ātrums samazinās, izlīdzinās satiksmes plūsma un korķis pazūd," tolaik klāstīja Zivtiņš.
Janvāra beigās piegādātāji kopējo radaru skaitu palielināja vēl par 15.
2012. gada sākumā papildus sabiedrības kritikai par fotoradaru ieviešanas gaitu, pastiprinājās arī diskusijas par to izvietošanas pamatotību. Janvārī vairāki Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti veltīja pārmetumus policijai par, viņuprāt, neveiksmīgi izvēlētām fotoradaru vietām, kas sabiedrībai liekot domāt vienīgi par to, ka fotoradaru piegādātāju uzņēmums vēlas gūt pēc iespējas lielāku pelņu.
Šie pārmetumi saniknoja Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieku Edmundu Zivtiņu. Viņš uzdeva pretjautājumu deputātiem, vai viņi ir par to, ka autovadītāji drīkst pārkāpt likumā noteikto braukšanas ātrumu. Šādus apgalvojumus deputāti gan noraidīja, taču norādīja, ka dažās vietās fotoradari izvietoti nepamatoti.
Arī VP Kārtības policijas priekšnieks Guntars Marķitāns pauda neizpratni, kāpēc vispār radusies tik plaša diskusija par fotoradaru ieviešanas gaitu, jo braukšanas ātruma ierobežojumi ir jāievēro visur, ne tikai vietās, kur izvietoti fotoradari.
Uzklausot VP sniegto informāciju par fotoradaru projekta ieviešanas gaitu, komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība) tobrīd atzina, ka firma ar savu darbību sabiedrības acīs ir grāvusi projekta labo ideju, tādēļ policijai jādomā, kā šo priekšstatu celt. "Ideja ir sačakarēta," skaidroja Latkovskis, "tādēļ jāatgūst sabiedrības uzticamība, ka projekts radīts cilvēku labā."
Lai uzlabotu kampaņas tēlu un informētu sabiedrību, VP februāra sākumā atjaunoja fotoradaru karti. Martā tā tika vēl papildināta ar iedzīvotāju ieteiktajām vietām. , kurās būtu nepieciešama fotoradaru izvietošana
Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš Latvijas sabiedrību no jauna pārsteidza šā gada martā, intervijā izdevumam "Lietišķā Diena" paziņojot, ka pārvietojamie fotoradari pēc savas būtības ir slēptās uzraudzības mehānisms, un pirms tiem nav nepieciešamas speciālas zīmes. Šāds paziņojums bija pārsteidzošs, ņemot vērā, ka viņš pats divus gadus iepriekš aktīvi iestājās par šādu zīmju nepieciešamību., kas var atrasties jebkurā laikā jebkurā viet
Viņš norādīja, ka stacionārie radari ir tie, pirms kuriem obligāti ir jābūt brīdinājuma zīmēm, savukārt "slēptajai uzraudzībai nav vajadzīga nekāda brīdinājuma zīme". "Ja ne no kā cita nav bail, kā tikai no soda, tad var braukt ar apziņu, ka šāds radars var būt jebkur," sacījis Zivtiņš, uzsverot, ka "cilvēkam nav jāievēro ceļu satiksmes noteikumi tikai vietās, kur ir pateikts, ka tūlīt būs fotoradars - tas ir jādara vienmēr".
Viņš stastījis, ka sākotnēji bijis plānots, ka visi pārvietojamie radari būs automašīnās un caur auto stiklu bildēs pārkāpējus, bet tas izrādījies tehniski neiespējami. "Turklāt tā īsti to paslēpt arī nemaz nevar. Kaut gan pieļauju, ka gadījumā, ja vasarā tas tiks nolikts uz zaļa fona, tā atkal skaitīsies slēpšana, jo šī ierīce ir zaļā krāsā," atzina policijas pārstāvis.
Pretēju viedokli drīz pēc tam pauda bijušais VP priekšnieks Juris Rekšņa. Viņš norādīja, ka ceļu satiksmes negadījumu un bojāgājušo skaits, ieviešot fotoradarus, nav mazinājies. Turklāt bijušais V priekšnieks izteica savu neapmierinātību, ka pirms radariem neizliek brīdinājuma zīmes, tāpēc radari faktiski radot jaunus "melnos punktus"
"149 melno punktu vietā ar šiem jaunajiem aptuveni 40 radariem esam radījuši vēl 40 melnos punktus. Ir vietas, kur paša radara uzstādīšana rada avārijas situāciju," skarbs ir Rekšņa, skaidrojot, ka tādas situācijas rodas, jo, tā kā nav savlaicīgu brīdinājuma zīmju par tuvojošos radaru, autovadītāji, pamanot radarus, strauji bremzē, radot avārijas situācijas, kā arī, "ja viens brauc lēnāk, aiz viņa visa kolonna - ātrāk, un tas rada stresu, bīstamas situācijas un problēmas".
Vai nu jāliek līgumu pārslēgt, izdarot tā, kā tas ir sabiedrībai nepieciešams, vai tas ir jālauž, tobrīd strikts bija Rekšņa.
Marta otrajā pusē uzņēmums "Vitronic Baltica un Partneri" paziņoja, ka aprīļa beigās plāno sākt stacionāro fotoradaru atrašanās vietu būvdarbus, lai līdz 20.maijam uzstādītu radarus atbilstoši noslēgtajam līgumam. Uzņēmuma pārstāve Antra Gale norādīja, ka līdz tam notikšot stacionāro radaru vietu testēšana.
"Testēšana jau ir iegājusi gala fāzē, lai aprīļa beigās uzņēmums varētu sākt būvdarbus un līdz 20.maijam uzstādītu stacionāros radarus," uzsvēra Gaile. Paralēli testēšanai turpinoties stacionāro fotoradaru atrašanās vietu būvniecības atļauju saskaņošana ar visām iesaistītajām pusēm - gan pašvaldībām, gan privātpersonām atkarībā no tā, kur radars atradīsies.
Arī nedēļu pēc šī paziņojuma - 5. aprīlī - "Vitronic Baltica un Partneri" valdes loceklis Sergejs Borisovs apgalvoja, ka aprīļa beigās uzņēmuma partneris "Latvijas energoceltnieks" sāks pirmo stacionāro vietu izbūvi. Konkrētu skaitu, cik radaru aprīļa beigās plānots uzstādīt, Borisovs gan nenosauca, pieminot, ka tas lielā mērā atkarīgs no būvatļauju saņemšanas par radaru izvietošanas vietām.
Maija sākumā Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis publiski paziņoja, ka uzņēmums laikā radarus uzstādīt nespēs. Saskaņā ar līgumu uzņēmumam gan vēl tika doti pāris mēneši, lai novērstu nepilnības. Gadījumā, ja arī šajā laikā uzņēmums nespētu iekļauties dotajos termiņos, Kozlovskis solīja līgumu lauzt.
Maija sākumā uzņēmums "Vitronic Baltica un Partneri" uzstādīja pirmos stacionāros fotoradarus. Tā valdes loceklis Sergejs Borisovs vēl pirms pirmā radara atklāšanas pauda gandarījumu, ka "projektā ieguldītais darbs un resursi beidzot ir vainagojušies ar reālu rezultātu un mūsu sadarbības partneri ir uzsākuši būvdarbus stacionāro radaru uzstādīšanas vietās".
Uzņēmums norādīja, ka pati stacionāro radaru montāža ir pietiekami vienkāršs un relatīvi ātrs process, lielāko laika daļu fotoradaru uzstādīšanai aizņem projektu izstrāde un saskaņošana. Arī radaru komplektu sastāvdaļu un papildu materiālu piegāde pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā notikusi saskaņā ar grafiku.
17. maijā jeb 3 dienas pirms līgumā paredzētās darbu pabeigšanas Valsts policijas šefsInts Ķuzis paziņoja, ka piegādātāji objektīvu iemeslu dēļ nespēšot uzstādīt visus pārvietojamos radarus, turklāt to uzstādīšanas termiņš tikšot pagarināts līdz septembrim.
Piekāpšanās no policijas puses veikta, jo uzņēmums iesniedzis sarakstu ar virkni apgrūtinājumiem, kuri traucējuši radaru laicīgai uzstādīšanai. Kā norādīja Ķuzis, šos apstākļus "Vitronic" ietekmēt nevarēja.
Kā piemēru policijas priekšnieks minēja "Latvijas Krājbankas" krahu, jo kredītlīnijas, no kurām būtu jāfinansē jauno fotoradaru uzstādīšana, bija atvērtas Krājbankā, un tas ietekmēja projekta ieviešanu.
Līdz līgumā noteiktajam gala termiņam uzņēmums no 160 stacionārajiem radariem bija uzstādījis deviņus. Dažas dienas vēlāk - 23. maijā - uzņēmums jau ziņoja par 23 radaru uzstādīšanu. Tikmēr Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis jau bija nosūtījis "Vitronic Baltica un Partneri" otro brīdinājumu, par līguma laušanas procedūru, kas paredzēja, ka divu mēnešu laikā komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības.
Turpmāko divu mēnešu laikā līguma izpilde gan nepalika raitāka un piegādātāji līdz jūlija beigām uzstādīja vēl tikai četrus fotoradarus.
Šā gada 24. jūlijā radaru piegādātājiem tika nosūtīta vēstule ar paziņojumu par līguma laušanu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis gan vienlaikus norādīja, ka neesot drošs, ka līgums pēc mazāk kā mēneša patiešām tikšot lauzts, jo vēl jāsagaida radaru piegādātāju paskaidrojumi.
Ministrs šādu viedokli pauda par spīti tam, ka 160 radaru vietā līdz 24. jūlijam bija uzstādīti vien 27, bet papildus termiņš līguma nosacījumu izpildei, pēc kura līgumu jālauž, beidzās 22. augustā.
Jūlija beigās tika uzsākts "Vitronic Baltica un Partneri" tiesiskās aizsardzības process. Tas darīts, jo kopš fotoradaru projekta sākuma uzņēmums tajā bija ieguldījis vairāk nekā trīs miljonus latu, taču atpakaļ saņēmis 220 tūkstošus latu, kā dēļ uzņēmumam bija vairākas neizpildītas saistības pret kreditoriem. Tie savukārt atteikuši preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu, kas apgrūtinājis radaru uzstādīšanu. Vienlaikus policija paziņoja, ka tiesiskās aizsardzības process netraucēšot līguma laušanas procedūru. Žurnāls "Ir" savukārt norādīja, ka, ja Valsts policija oficiāli lauzīs līgumu ar "Vitronic Baltica" par fotoradaru ieviešanu Latvijā, visticamāk, sagaidāmi tiesu darbi, jo uzņēmums šādu lēmumu varēs apstrīdēt. Tiesāšanās rezultātā Latvijai var nākties "Vitronic" atmaksāt apmēram trīs miljonus latu, kas līdz šim ieguldīti fotoradaru ieviešanai.
20. augustā VP no projekta īstenotājiem saņēma Visbeidzot situācijas skaidrojumu un priekšlikumus problēmu risināšanai. Tie kopā ar pielikumiem apkopoti teju uz 200 lapām, kas VP jāizskata mazāk kā desmit dienu laikā kopš saņemšanas brīža.
Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) jau 22. augustā norādīja, ka līgums ir jālauž. Viņš arī pieļāva, ka privātais uzņēmums varētu valstij piedāvāt iegādāties fotoradarus. Ja šāds piedāvājums būs, tad viņaprāt šāds priekšlikums būtu nopietni jāizvērtē, tomēr galvenais esot nepieļaut uzņēmumam nopelnīt uz valsts rēķina.
Nepilnas desmit dienas pēc skaidrojuma saņemšanas Valdība nolēma lauzt līgumu ar fotoradaru piegādātāju un ieviesēju "Vitronic Baltica un partneri" saistībā ar radaru ieviešanas problēmām. Līgumu paredzēja lauzt 28.septembrī, bet līdz tam sagaidīt priekšlikumus no Vācijas radaru ražotāja, "Vitronic" par iespējamiem risinājumiem, lai radari turpinātu darbu uz Latvijas ceļiem, informēja Kozlovskis.
Pēc paziņojuma par līguma laušanu Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis pauda satraukumu, ka ir jārod veids, kā radariem palikt uz ceļa, lai nevaldītu haoss. Viņš norādīja, ka gada laikā, kopš fotoradaru uzstādīšanas, ātruma pārkāpēju skaits sarucis par desmitdaļu.
Šā iemesla dēļ VP un Iekšlietu ministrija cer turpināt sadarbību nevis ar neveiksmīgo radaru ieviesēju "Vitronic Baltica un partneri", bet gan ar radaru ražotāju, Vācijas uzņēmumu, "Vitronic". "Noņemt esošos radarus nozīmētu haosu satiksmes uzraudzībā vismaz uz diviem gadiem, un nāktos satiksmes uzraudzībā atkal vairāk nodarbināt policistus," īsi pēc paziņojuma par līguma laušanu, portālam "Delfi" teica Ķuzis.
Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis izteica līdzīgu cerību izveidot sadarbību ar radaru ražotāju., vienlaikus norādot, ka līguma nosacījumu maiņa saskaņā ar iepirkumu likumu nav iespējama Viņš atzina, ka pastāv daži risinājumi fotoradaru nodrošināšanai uz ceļiem.
Vācijas kompānija "Vitronic" Iekšlietu ministrijai (IeM) iesniedza trīs iespējamos Līdz septembra vidum priekšlikumos situācijas atrisināšanai. Viens no tiem paredzēja turpināt sadarbību līdz 2017.gadam, turklāt, ja sadarbība tiktu turpināta, "Vitronic" solīja papildu uzstādīt 70 radarus un pēc sadarbības beigšanas tie paliktu valsts īpašumā. Otrs priekšlikums paredzēja sadarbību izbeigt no 1.oktobra, taču noteikt pārējas periodu līdz 2013.gada 1.oktobrim. Šajā gadījumā radari paliktu "Vitronic īpašumā. Savukārt trešais variants paredzēja fotoradaru ierīces pārdot.
Patlaban kā reālāko variantu situācijas atrisināšanai ministrija uzskata iespēju slēgt pagaidu līgumu ar uzņēmumu par divu mēnešu pārejas periodam, kamēr tiks izvērtēta iespēja atpirkt 27 stacionāros radarus un 30 pārvietojamos radarus, kas jau tiek izmantoti Latvijā.
"Vai to mēs realizēsim [atpirksim fotoradarus] - mēs nevaram 100% apgalvot," vēl 25. septembrī teica ministrs, skaidrojot, ka nepieciešams izpildīt virkni priekšnoteikumu.Viņš atturējās nosaukt iespējamo summu radaru iegādei, vien norādot, ka tā nebūs lielāka par desmit miljoniem latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
