Saeima ar 78 balsīm vienbalsīgi apstiprināja valdības piektdien un sestdien pieņemtos papildus ierobežojumus ārkārtējās situācijas dēļ.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) bija pilnvarots valdības vārdā Saeimā runāt par sestdien pieņemtajiem lēmumiem par papildus ierobežojumiem. Viņš sacīja, ka valdība uzklausīja ekspertus un, tā kā vīruss izplatās strauji, bija nepieciešams darīt visu, lai kontrolētu situāciju un novērstu slimības izplatību. "Uzskatām, ka noteiktie ierobežojumi ir efektīvi un samērīgi," sacīja ministrs.
Rinkēvičs pastāstīja, ka Ministru kabineta sēdē bija arī diskusija par robežas slēgšanu ar Igauniju un Lietuvu, bet, tā kā tās valstis jau slēdza visas savas robežas, tad Latvijai nebija jēgas no savas puses to darīt un izmantot mūsu robežsargu resursus.
Ārlietu ministrija strādā 24 stundu režīmā, un darbs notiek vairākos blokos, sacīja ministrs. Tiek strādāts pie tā, lai cilvēki var maksimāli ātri atgriezties mājās no Eiropas valstīm. Tiek apzināti cilvēki, kas vēlas atgriezties, notiek darbs ar "airBaltic" par repatriācijas reisu rīkošanu. Rinkēvičs pastāstīja, ka cilvēku atsaucība ir liela un viņi tiek arī informēti, ka pēc atgriešanās būs jāpaliek 14 dienu karantīnā. No svētdienas lidostā tiek pārbaudīti cilvēki ar slimības simptomiem.
Ārlietu ministrija strādā arī ar Latvijas cilvēkiem, kas atrodas ārpus Eiropas, kā arī ar tūroperatoriem, lai palīdzētu šiem cilvēkiem atgriezties. Taču tas nebūs tik ātri, jo situācija pasaulē mainās ļoti strauji. "Pilnai visu cilvēku atgriešanai Latvijā vajadzēs plus mīnus 10 dienas," sacīja Rinkēvičs.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko debatēs pauda nožēlu, ka Saeima nevar papildināt valdības rīkojumu ar saviem ieteikumiem un risinājumiem, tāpēc aicina sasaukt atbildīgās komisijas sēdi, lai skatītu opozīcijas jau pagājušā ceturtdienā iesniegtos priekšlikumus, ko Saeima nodevusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputāte uzskata, ka precizējama būtu rīkojuma daļa par bērnudārziem. Stepaņenko pauda arī satraukumu par cilvēkiem, kas iesprūduši garās rindās Polijā aukstumā un, iespējams, bez ēdiena, kā arī būtu jāparūpējas par viņiem īpaši tad, kad viņi sasniegs Latvijas robežu.
Zaļo un zemnieku frakcijas pārstāvis Raimonds Bergmanis debatēs sacīja, ka diemžēl mūsu valsts nav gatava krīzei. Deputāts atzinīgi vērtē amatpersonu vēlmi mācīties no ārvalstu pieredzes, bet amatpersonu komunikācijai šajā situācijā jābūt skaidri saprotamai. Bergmanis paslavēja Ārlietu ministrijas un ministra darbu, tomēr kritizēja valdības rīkojumu, no kura izriet vairāk jautājumu nekā atbilžu, piemēram, par publisko pasākumu aizliegumu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Inga Goldberga (S) pauda satraukumu, ka pašvaldībām trūkst informācijas, kā rīkoties šajā situācijā, jo vismaz līdz svētdienas vakaram tās neesot saņēmušas nekādas īpašas norādes. Tāpēc pirmdien arī sasaukta komisijas sēde, lai palīdzētu risināt šo problēmu.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits debatēs kritizēja Jauno konservatīvo partiju, kura ar publisku vēstuli vērsusies pie valdības vadītāja, pati būdama valdībā. Šmits uzskata, ka, īstenojot visus JKP ieteiktos ierobežojumus, valsts īsā laikā tiktu novesta līdz bankrotam.
"Saskaņas" deputāte Regīna Ločmele-Luņova debatēs uzsvēra, ka ļoti nepieciešama vieta, kurā būtu apkopota visa būtiskā informācija vienkopus, jo patlaban tādas trūkst. Deputāte pauda satraukumu par baumu izplatīšanos, kas būtu jānovērš.
Armands Krauze (ZZS) debatēs pauda no saviem vēlētājiem sadzirdēto satraukumu, ka tiek saņemtas īsziņas no valsts iestādēm, kas ved uz informāciju angļu valodā. Krīzes karstumā Krauze aicināja atcerēties par Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas izejvielu ražotājiem, tāpēc nevajadzētu aizvērt veikalus, kur jāiegādājas, piemēram, lopbarība un tehnika.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzinīgi vērtēja valdības rīcību, tomēr pauda satraukumu, ka iedzīvotājiem trūkst rakstiskas informācijas, kā nokļūt mājās noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ. Deputāte rosināja ieviest bērnudārzos dežūrgrupas tiem bērniem, kuru vecāki ir iesaistīti darbā atbildīgajos dienestos. Reizniece-Ozola arī norādīja, ka uzņēmēji sagaida konkrētāku informāciju, jo no tās atkarīga viņu rīcība un lēmumi par darbiniekiem.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka jāveicina pašvaldību iesaiste krīzes risināšanā un nepieciešama koordinēta pieeja, jo pagaidām pašvaldībām trūkst informācijas.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems uzskata, ka šajā situācijā nepieciešams samazināt "iztikšanas izmaksas" uzņēmumiem un iedzīvotājiem, tāpēc gāze un elektrība būtu jāpārdod par pašizmaksu, kā arī jāatceļ OIK maksājums, kas sadārdzina ikdienas izmaksas. Deputāts arī rosina samazināt algas valsts pārvaldē strādājošajiem, jo viņiem jau algas garantētas jebkurā gadījumā.
Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka šis ir laiks būt solidāriem sabiedrībā un ka valdībai un Saeimai vēl būs jāpieņem lēmumi ārkārtējās situācijas dēļ.
JKP deputāts Gatis Eglītis pauda viedokli, ka partija būs uzstājīga, jo šajā situācijā jābūt drosmīgiem un apņēmīgiem, lai izvairītos no krīzes īpaša smaguma un jauna emigrācijas viļņa. JKP iesaka vairākas lietas, kas darāmas – sarunas ar bankām par kredītbrīvdienām uzņēmumiem un cilvēkiem, uz laiku atcelt darbaspēka nodokļus smagāk skarto nozaru uzņēmumiem, veicināt māju siltināšanu un atvērt maku patēriņam, VID būt maksimāli atvērtam pret uzņēmējiem. Eglītis arī teica, ka nepieciešams palielināt šī gada fiskālo telpu par 300 miljoniem eiro, kā arī aizņemties starptautiskajos tirgos miljardu eiro, lai būtu drošības buferis nākamajiem mēnešiem. "Mēs būsim uzstājīgi pret Finanšu ministriju un partneriem valdībā, lai nav tikai kosmētiski uzlabojumi," sacīja Eglītis, atgādinot, ka tiks sekots līdzi arī ierēdņu darba efektivitātei.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) pastāstīja, ka dežūrgrupas bērnudārzos jau paredzētas valdības rīkojumā, tāpat ministrija jau ieteikusi nevest bērnus uz bērnudārzu, ja tas iespējams. "Jādara viss, lai palīdzētu ekonomikai, jo otru emigrācijas vilni nevaram atļauties," sacīja Znotiņš.
Deputāts Ivars Zariņš (S) Saeimā ierosināja cilvēkus, kam noteikta pašizolācija, izsekot ar elektroniskajām aprocēm, piedāvāt tiem arī finansiālu motivāciju, piemēram, 500 eiro apmērā, un piedraudēt ar 15 dienām apcietinājumā, ja neievēro 14 dienu pašizolāciju. Zariņš arī ieteica ņemt paraugu no grāmatas "Timurs un viņa komanda" un jauniešiem aktīvi palīdzēt vecākiem cilvēkiem un tiem, kam vajadzīga palīdzība.
Noslēgumā ministrs Rinkēvičs atbildēja deputātiem un apstiprināja, ka tiks darīts viss, lai cilvēki no ārzemēm varētu atgriezties Latvijā, taču daudzas valstis arī strauji un radikāli maina savus lēmumus. "Labāk vai sliktāk, bet darām visu, ko varam," sacīja ministrs, pieminot arī sadarbību ar Poliju, kur radušās problēmas ar tranzīta koridoru.
Viņš arī teica, ka Saeimas sēdē izskanējušos ierosinājumus nodos valdības pārstāvjiem, jo krīzes situācijā parādās arvien jauni aspekti un problēmas. Rinkēvičs uzsvēra, ka vīruss nešķiro opozīciju, koalīciju, ministrus un cilvēkus, koalīcijas partnerus, tāpēc jāstrādā vienoti. Deputāti viņa teikto sveica ar aplausiem.
Saeima ar savu lēmumu pirmdien apstiprināja grozījumus Ministru kabineta lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kas paredz, ka no 16. marta pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu.
Vecākiem reizi nedēļā būs jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav pēdējo 14 dienu periodā bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar "Covid-19" saslimušajiem vai kontaktpersonām, un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.
Pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās izglītības iestādēs, un mācības tiks nodrošinātas attālināti. Tāpat lēmums paredz pārtraukt valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi, nodrošinot svešvalodu eksāmenu norisi laikposmā no šī gada 12. līdz 15. maijam.
Atcelti un aizliegti neatkarīgi no to apmeklētāju skaita visi sabiedrībai publiski pieejamie svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi (tajā skaitā naktsklubos un diskotēkās), sapulces, gājieni un piketi, kā arī reliģiskās darbības veikšana pulcējoties, teikts lēmumā.
Tāpat ierobežota neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz pulksten 23, norādīts lēmumā.
Ar lēmumu no 17. marta atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.
Tāpat ar 17.martu aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.
Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, ļauts atgriezties Latvijā. Tāpat ārzemniekiem ļauts izceļot no Latvijas.
Gadījumos, kad netiek ievēroti rīkojumā noteiktie pasākumi, tiek piemērota atbilstoša administratīvā vai kriminālā atbildība, norādīts lēmumā.
Ministru kabineta rīkojumi saistībā ārkārtējo situāciju ir spēkā kopš to pieņemšanas brīža, attiecīgi 13. un 14. marta, savukārt Saeima lemj par lēmuma atbalstīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
