Ar garām debatēm par Varakļānu novada likteni, pagarām debatēm par Skultes pagastu un Salacgrīvu, kā arī nelielām debatēm par Ikšķiles novada vēlmi palikt ārpus Ogres novada Saeima otrdien apstiprinājusi virkni jaunu pašvaldību. Vēl atlicis apstiprināt 13 no 42 plānotajām pašvaldībām.
Saeimai vēl jāizskata 93 no 377 priekšlikumiem, un paredzams, ka darbs pie reformas noslēgsies šonedēļ.
Lai arī trešdien, 10. jūnijā, valstī būs beigusies Covid-19 izplatības dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, pēc Slimību profilakses un kontroles centra ieteikuma un 57 deputātu aicinājuma, kā arī pēc konsultācijām ar konstitucionālo tiesību ekspertiem, Saeimas prezidijs lēmis turpināt darbu attālināti e-Saeimas platformā, kamēr valstī noteikti pulcēšanās ierobežojumi.
Otrdien Saeima galīgajā lasījumā lēmusi izveidot šādus novadus:
Limbažu novads ar administratīvo centru Limbažos un kurā ietilpst Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Katvaru pagasts, Liepupes pagasts, Limbažu pagasts, Limbažu pilsēta, Pāles pagasts, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas pilsēta, Staiceles pagasts, Staiceles pilsēta, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts un Viļķenes pagasts.
Līvānu novads ar administratīvo centru Līvānos un kurā ietilpst Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts, Rudzātu pagasts, Sutru pagasts un Turku pagasts.
Ludzas novads ar administratīvo centru Ludzā un kurā ietilpst Blontu pagasts, Briģu pagasts, Ciblas pagasts, Cirmas pagasts, Goliševas pagasts, Isnaudas pagasts, Istras pagasts, Kārsavas pilsēta, Lauderu pagasts, Līdumnieku pagasts, Ludzas pilsēta, Malnavas pagasts, Mežvidu pagasts, Mērdzenes pagasts, Nirzas pagasts, Ņukšu pagasts, Pasienes pagasts, Pildas pagasts, Pureņu pagasts, Pušmucovas pagasts, Rundēnu pagasts, Salnavas pagasts, Zaļesjes pagasts, Zilupes pilsēta un Zvirgzdenes pagasts.
Madonas novads ar administratīvo centru Madonā un kurā ietilpst Aronas pagasts, Barkavas pagasts, Bērzaunes pagasts, Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta, Dzelzavas pagasts, Ērgļu pagasts, Indrānu pagasts, Jumurdas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Lubānas pilsēta, Ļaudonas pagasts, Madonas pilsēta, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Ošupes pagasts, Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts, Sausnējas pagasts un Vestienas pagasts.
Mārupes novads ar administratīvo centru Mārupē un kurā ietilpst Babītes pagasts, Mārupes pagasts un Salas pagasts.
Ogres novads ar administratīvo centru Ogrē un kurā ietilpst Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.
Olaines novads ar administratīvo centru Olainē un kurā ietilpst Olaines pagasts un Olaines pilsēta.
Kaismīgi par Varakļāniem
Nonākot līdz Madonas novadam, otrdien deputātiem bija jāizskata priekšlikumi, kas pretēji plānotajam un atbildīgajā komisijā lemtajam, rosināja esošā Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā. Pretēji viedokļi bija pat dažādu frakciju iekšienē.
Pēc vairāk nekā stundu ilgušām debatēm tika atbalstīts viens priekšlikums neiekļaut Varakļānus Madonas novadā. Varakļānu neiekļaušanu Madonas novadā tagad atbalstīja JKP, NA, "Saskaņa" un daži ZZS deputāti, kopumā 51 deputāts.
Tomēr pēc pārtraukuma Saeimai bija jāturpina balsot par līdzīgiem priekšlikumiem.
Pēc pārtraukuma Saeimai atsākot darbu, deputāts Juris Rancāns (JKP) atsauca savu identisko priekšlikumu par Varakļānu neiekļaušanu Madonas novadā, tāpēc Saeimai par to nebija jābalso. Saeima gan arī neatbalstīja Lindas Liepiņas priekšlikumu, kas paredzēja Varakļānu novadu Madonas novadā, jo tas nebija atbalstīts komisijā, jo tajā bija citāda administratīvo vietu secība nekā ministrijas piedāvājumā.
Līdz ar to nolemts, ka būs Madonas novads ar administratīvo centru Madonā un kurā ietilpst Aronas pagasts, Barkavas pagasts, Bērzaunes pagasts, Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta, Dzelzavas pagasts, Ērgļu pagasts, Indrānu pagasts, Jumurdas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Lubānas pilsēta, Ļaudonas pagasts, Madonas pilsēta, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Ošupes pagasts, Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts, Sausnējas pagasts un Vestienas pagasts.
Jāatgādina, ka maija sākuma Saeimas atbildīgā komisija nolēma Varakļānu novadu tomēr apvienot ar Madonas novadu, kā to vēlas arī pašvaldības dome un iedzīvotāji, lai gan otrajā lasījumā Saeima, steigā balsojot, radīja kuriozu, ka vienlaikus Varakļānu novads tika iekļauts gan Rēzeknes, gan Madonas novadā.
Vēl pirms tam otrā lasījuma gaitā Saeimas komisija rosināja veikt iedzīvotāju aptauju Varakļānu novadā, un nobalsojušo iedzīvotāju vairākums atbalstīja pievienošanos Madonas novadam. To Saeimas sēdē atgādināja arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP).
Deputāts Edmunds Teirumnieks (NA), aicinot Varakļānus neatdalīt no Latgales, atgādināja par notikumiem no Latvijas valsts dibināšanas laikiem un to, ka Varakļāni no Latgales nošķirti ar padomju varas lēmumu 1963. gadā. Viņš arī pauda bažas, ka, Varakļāniem paliekot Madonas novadā, tiks apdraudēta iedzīvotāju latgaliskā identitāte un latgaliešu valodas aizsardzība.
Mārtiņš Bondars (AP) teica, ka saredz Varakļānus kā būtiski artēriju Latgalē, nevis nomali Vidzemē. Pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa uzsvēra, ka Saeimai ir jāieklausās Varakļānu iedzīvotāju viedoklī, jo viņi vēlas būt Madonas novadā, ar ko saistīta viņu ikdienas dzīve.
Janīna Kursīte-Pakule (NA) uzskaitīja virkni latgaliešu kultūras darbinieku, kuri dzimuši un dzīvojuši Varakļānos. Pēc viņas domām Varakļāniem būtu gan administratīvi, gan kultūrvēsturiski jābūt vienai identitātei.
Juris Rancāns (JKP) atgādināja, ka padomju okupācijas laikā, kad Varakļānus iekļāva Vidzemē, iedzīvotājiem neviens domas neprasīja. Deputāts aicināja cienīt vēsturi, senčus un Latgales kongresa lēmumus, kas ļāva izveidot Latvijas valsti. Rancāns arī norādīja, ka Satversmes tiesa lēmusi, ka kultūrvēsturiskajai identitātei ir nozīme.
Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) teica, ka balso par Varakļāniem Madonas novadā, atgādinot, ka vidzemnieki radās, sakausējoties Ziemeļlatgales iedzīvotājiem ar somugriem. No saziņas ar vēlētājiem deputāte arī secinājusi, ka viņiem nebūs problēmu saglabāt latgalisko identitāti, esot Vidzemē. Beitnere-Le Galla arī uzsvēra apstākli, ka jāatbalsta to vietējo iedzīvotāju viedoklis, kuri bija aktīvi un piedalījās aptaujā par novada nākotni.
Regīna Ločmele-Luņova (S) norādīja uz valdošās koalīcijas deputātu pretrunīgu rīcību, vienā gadījumā iedzīvotāju aptauju izmantojot kā būtisku argumentu, bet citā gadījumā, piemēram, Ikšķiles, neņemt vērā.
Vjačeslavs Dombrovskis (S) atgādināja teicienu, ka "ar varu mīļš nekļūsi" un aicināja ievērot demokrātijas principus un nelemt pretēji vietējo iedzīvotāju interesēm.
Viktors Valainis (ZZS) atgādināja kolēģiem, ka šis bija vienīgais gadījums reformas gaitā, kad Saeimas komisija rosināja veikt iedzīvotāju aptauju, tāpēc ir jāciena cilvēku izvēle un aptaujā paustais viedoklis.
Deputāte Linda Ozola (JKP) sacīja, politiķi pieņem politiskus lēmumus, ar kuriem vienmēr būs gan neapmierinātie, gan apmierinātie, tomēr svarīgi politiķiem ir nenaidot cilvēkus.
Limbažiem atņem Skulti
Saeimas vairākums otrdien neatbalstīja deputātu Viktora Valaiņa (ZZS) un Evijas Papules (S) priekšlikumus Skultes pagastu, ko pēc reformas paredzēts iekļaut Saulkrastu novadā, saglabāt Limbažu novadā.
Debatēs Valainis (ZZS) norādīja, ka tas ir tīri politisks lēmums veidot Saulkrastu novadu un atraut Skultes pagastu no Limbažu novada. Viņš atgādināja, ka vairāk nekā 3000 iedzīvotāju aptaujā iebilda pret pagasta iekļaušanu jaunajā Saulkrastu novadā, noraidoša attieksme bijusi arī virknei uzņēmēju. Valainis prognozēja, ka šo Saeimas lēmumu par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam varēs apstrīdēt Satversmes tiesā.
Evija Papule (S) šis lēmums nepamatoti samazina Limbažu novada teritoriju un iedzīvotāju skaitu un ir pretrunā ar postulēto ideju, ka pēc reformas tiek veidoti ekonomiski stiprāki un lielāki novadi, kas tiek veidoti ar iedzīvotāju atbalstu.
Deputāts Jānis Dombrava (NA), kurš īpaši atbalstīja lielāka Saulkrastu novada izveidošanu, sacīja, ka vienīgais arguments ir tas, ka Skultes pagasts vēsturiski bijis Limbažu novadā, lai gan lielākā daļa Skultes pagasta iedzīvotāju dzīvo tuvāk Saulkrastiem nekā Limbažiem un jau tagad izmanto Saulkrastu novada infrastruktūru un pakalpojumus.
Artūrs Toms Plešs (AP) atgādināja, ka atbildīgā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija gan klātienē uzklausīja iedzīvotājus pirms otrā lasījuma, gan diskutēja par šo jautājumu pirms trešā lasījuma, tomēr lēma Skultes pagastu iekļaut Saulkrastu novadā.
Atbalstu neguva arī Valaiņa un Māra Kučinska (ZZS) priekšlikumi atsevišķi saglabāt Salacgrīvas novadu. Dombrava norādīja, ka Salacgrīvai, iekļaujot to Limbažu novadā, tomēr būtu jādod attīstības centra statuss, par ko būtu jāvienojas turpmākās diskusijās.
Tādējādi Saeima lēma, ka būs Limbažu novads ar administratīvo centru Limbažos un kurā ietilpst Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Katvaru pagasts, Liepupes pagasts, Limbažu pagasts, Limbažu pilsēta, Pāles pagasts, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas pilsēta, Staiceles pagasts, Staiceles pilsēta, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts un Viļķenes pagasts.
Jau ziņots, ka iepriekšējās dienās darbā ar likumprojektu Saeima atbalstījusi sekojošu pašvaldību izveidošanu no nākamā gada 1. jūlija:
Septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils.
Aizkraukles novads ar administratīvo centru Aizkrauklē un kurā ietilpst Aiviekstes pagasts, Aizkraukles pagasts, Aizkraukles pilsēta, Bebru pagasts, Daudzeses pagasts, Iršu pagasts, Jaunjelgavas pagasts, Jaunjelgavas pilsēta, Klintaines pagasts, Kokneses pagasts, Kokneses pilsēta, Mazzalves pagasts, Neretas pagasts, Pilskalnes pagasts, Pļaviņu pilsēta, Seces pagasts, Sērenes pagasts, Skrīveru pagasts, Staburaga pagasts, Sunākstes pagasts, Vietalvas pagasts un Zalves pagasts.
Alūksnes novads ar administratīvo centru un kurā ietilpst Alsviķu pagasts, Alūksnes pilsēta, Annas pagasts, Ilzenes pagasts, Jaunalūksnes pagasts, Jaunannas pagasts, Jaunlaicenes pagasts, Kalncempju pagasts, Liepnas pagasts, Malienas pagasts, Mālupes pagasts, Mārkalnes pagasts, Pededzes pagasts, Veclaicenes pagasts, Zeltiņu pagasts un Ziemera pagasts.
Ādažu novads ar administratīvo centru Ādažos un kurā ietilpst Ādažu pagasts un Carnikavas pagasts.
Augšdaugavas novads ar administratīvo centru Daugavpilī un kurā ietilpst Ambeļu pagasts, Bebrenes pagasts, Biķernieku pagasts, Demenes pagasts, Dubnas pagasts, Dvietes pagasts, Eglaines pagasts, Ilūkstes pilsēta, Kalkūnes pagasts, Kalupes pagasts, Laucesas pagasts, Līksnas pagasts, Maļinovas pagasts, Medumu pagasts, Naujenes pagasts, Nīcgales pagasts, Pilskalnes pagasts, Prodes pagasts, Salienas pagasts, Skrudalienas pagasts, Subates pilsēta, Sventes pagasts, Šēderes pagasts, Tabores pagasts, Vaboles pagasts, Vecsalienas pagasts un Višķu pagasts.
Balvu novads ar administratīvo centru Balvos un kurā ietilpst Baltinavas pagasts, Balvu pagasts, Balvu pilsēta, Bērzkalnes pagasts, Bērzpils pagasts, Briežuciema pagasts, Krišjāņu pagasts, Kubulu pagasts, Kupravas pagasts, Lazdukalna pagasts, Lazdulejas pagasts, Medņevas pagasts, Rugāju pagasts, Susāju pagasts, Šķilbēnu pagasts, Tilžas pagasts, Vectilžas pagasts, Vecumu pagasts, Viļakas pilsēta, Vīksnas pagasts un Žīguru pagasts.
Bauskas novads ar administratīvo centru Bauskā un kurā ietilpst Bauskas pilsēta, Bārbeles pagasts, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Gailīšu pagasts, Iecavas pagasts, Iecavas pilsēta, Īslīces pagasts, Kurmenes pagasts, Mežotnes pagasts, Rundāles pagasts, Skaistkalnes pagasts, Stelpes pagasts, Svitenes pagasts, Valles pagasts, Vecsaules pagasts, Vecumnieku pagasts un Viesturu pagasts.
Cēsu novads ar administratīvo centru Cēsīs un kurā ietilpst Amatas pagasts, Cēsu pilsēta, Drabešu pagasts, Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Kaives pagasts, Liepas pagasts, Līgatnes pagasts, Līgatnes pilsēta, Mārsnēnu pagasts, Nītaures pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veselavas pagasts, Zaubes pagasts un Zosēnu pagasts.
Dienvidkurzemes novads ar administratīvo centru Grobiņā un kurā ietilpst Aizputes pagasts, Aizputes pilsēta, Bārtas pagasts, Bunkas pagasts, Cīravas pagasts, Dunalkas pagasts, Dunikas pagasts, Durbes pagasts, Durbes pilsēta, Embūtes pagasts, Gaviezes pagasts, Gramzdas pagasts, Grobiņas pagasts, Grobiņas pilsēta, Kalētu pagasts, Kalvenes pagasts, Kazdangas pagasts, Lažas pagasts, Medzes pagasts, Nīcas pagasts, Otaņķu pagasts, Pāvilostas pilsēta, Priekules pagasts, Priekules pilsēta, Rucavas pagasts, Sakas pagasts, Tadaiķu pagasts, Vaiņodes pagasts, Vecpils pagasts, Vērgales pagasts un Virgas pagasts.
Dobeles novads ar administratīvo centru Dobelē un kurā ietilpst Annenieku pagasts, Auces pilsēta, Augstkalnes pagasts, Auru pagasts, Bēnes pagasts, Bērzes pagasts, Bikstu pagasts, Bukaišu pagasts, Dobeles pagasts, Dobeles pilsēta, Īles pagasts, Jaunbērzes pagasts, Krimūnu pagasts, Lielauces pagasts, Naudītes pagasts, Penkules pagasts, Tērvetes pagasts, Ukru pagasts, Vecauces pagasts, Vītiņu pagasts un Zebrenes pagasts.
Gulbenes novads ar administratīvo centru Gulbenē un kurā ietilpst Beļavas pagasts, Daukstu pagasts, Druvienas pagasts, Galgauskas pagasts, Gulbenes pilsēta, Jaungulbenes pagasts, Lejasciema pagasts, Litenes pagasts, Lizuma pagasts, Līgo pagasts, Rankas pagasts, Stāmerienas pagasts, Stradu pagasts un Tirzas pagasts.
Jelgavas novads ar administratīvo centru Jelgavā un kurā ietilpst Cenu pagasts, Elejas pagasts, Glūdas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Kalnciema pagasts, Lielplatones pagasts, Līvbērzes pagasts, Ozolnieku pagasts, Platones pagasts, Salgales pagasts, Sesavas pagasts, Svētes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts.
Jēkabpils novads ar administratīvo centru Jēkabpilī un kurā ietilpst Aknīstes pagasts, Aknīstes pilsēta, Asares pagasts, Atašienes pagasts, Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts, Dunavas pagasts, Elkšņu pagasts, Gārsenes pagasts, Jēkabpils valstspilsēta, Kalna pagasts, Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Leimaņu pagasts, Mežāres pagasts, Rites pagasts, Rubenes pagasts, Salas pagasts, Saukas pagasts, Sēlpils pagasts, Variešu pagasts, Viesītes pagasts, Viesītes pilsēta, Vīpes pagasts un Zasas pagasts.
Krāslavas novads ar administratīvo centru Krāslavā un kurā ietilpst Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kaplavas pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts un Ūdrīšu pagasts.
Kuldīgas novads ar administratīvo centru Kuldīgā un kurā ietilpst Alsungas pagasts, Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kuldīgas pilsēta, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Nīkrāces pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Raņķu pagasts, Rendas pagasts, Rudbāržu pagasts, Rumbas pagasts, Skrundas pagasts, Skrundas pilsēta, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.
Ķekavas novads ar administratīvo centru Ķekavā un kurā ietilpst Baldones pagasts, Baldones pilsēta, Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts.
Iepriekš lemts:
Saeimas vairākums atbalstījis priekšlikumu, kas paredz, ka tuvāko divu gadu laikā pieci ciemi iegūs pilsētu statusu – Iecava un Koknese no 2021. gada 1. jūlija, bet Mārupe, Ādaži un Ķekava no 2022. gada 1. jūlija.
Atbalstu guva arī priekšlikums, ka, lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ar Augšdaugavas novada pašvaldību, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība ar Jelgavas novada pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldība ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ar Rēzeknes novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētas pašvaldība ar Ventspils novada pašvaldību sadarbojas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē un izveido kopīgas sadarbības institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomās.
Atbalstīts arī priekšlikums, ka Aglonas, Limbažu un Inčukalna novada pašvaldībām ir pienākums līdz 2020. gada 1. oktobrim iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai visu informāciju, kas nepieciešama institūciju, finanšu resursu, mantas, kā arī tiesību un saistību pārdales apjomu apzināšanai, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu attiecīgajās administratīvajās teritorijās.
Deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka Ministru kabinets reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, vērtējot ziņojumā ietverams arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums.
Saeima arī lēma, ka Ropažu novada pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un nosūta to Ādažu novada pašvaldībai. Pēc minētā plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu.
29. maijā Saeima atbalstīja Valsts prezidenta priekšlikumu par tā saucamā "nultā" līmeņa veidošanu pašvaldībās, kā arī priekšlikumu mainīt jaunveidojamā Lejaskurzemes novada nosaukumu uz Dienvidkurzemes novadu. Deputāti arī atbalstīja vienu priekšlikumu Ulbrokas novada nosaukumu mainīt uz Ropažu novadu.
Atbalstot priekšlikumu par kārtību, kā pašvaldības kārto mantas un saistību pārdali reformas gaitā, Saeima tagad ir nobalsojusi par Kastuļinas pagasta iekļaušanu Krāslavas novadā, lai gan otrajā lasījumā tas bija Preiļu novadā. Par Kastuļinu būs jālemj vēlreiz, skatot pielikumu.
Saeimas vairākums arī atbalstīja priekšlikumu, ka Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc likuma latviešu par kultūrvēsturiskajām zemēm pieņemšanas apstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plānu. Jau iepriekš deputāti lēma, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulēs atsevišķs likums.
Iepriekš Saeimas vairākums atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumu, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums. Atšķirībā no otrā lasījuma redakcijas, tagad ir konkrēti nosaukti vārdā pieci reģioni.
26. maijā Saeimas vairākums arī atbalstīja Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē atsevišķs likums.
Deputāti vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu, ka Latvijas Republikas pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.
Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās; novadu pašvaldību teritorijās, bet administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus nosaka Saeima šā likuma pielikumā.
Deputāti arī precizēja likumprojekta 5. pantu, nosakot, ka novada teritoriju iedala pilsētās un pagastos un novadu teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā. Novada dome var pašvaldības nolikumā noteikt novada teritoriālo dalījumu, kas sastāv no vairākiem pagastiem vai no pagastiem un pilsētas, apzīmējot šādu teritoriālo iedalījumu ar attiecīgu vietvārdu un vārdu "apvienība".
Saeimas vairākums arī lēma, ka ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Ciema statusa piešķiršanas, pilsētas statusa piešķiršanas ciemam, kā arī ciema robežas noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja ciemā ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad attiecīgās pašvaldības dome saskaņā ar šā panta trešo daļu iesniedz Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam ciemam.
Precizēts tika arī pants par administratīvo teritoriju un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežām, paredzot, ka administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību. Administratīvās teritorijas robežu Ministru kabinets var grozīt, ja robežas grozīšanas rezultātā administratīvā teritorija vai novada teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citai administratīvajai teritorijai. Novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas nosaka novada dome, ciktāl netiek grozīta novada robeža un netiek būtiski mainīta teritoriālā iedalījuma vienības platība. Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets. Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus. Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, pašvaldības institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā.
Likumprojekts paredz pēc reformas nākamā gada vasarā Latvijā izveidot 42 pašvaldības esošo 119 vietā.
"Delfi" jau ziņoja, ka, administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai tuvojoties noslēguma taisnei, bija iespējami pēdējā brīža pārsteigumi jaunveidojamā novadu kartē. Tāpēc notika iekšēja diskusija ar mērķi panākt vienošanos par dažiem strīdīgajiem jautājumiem.
Pērn pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, tika piedāvātas 35 pašvaldības. Laika gaitā plānoto pašvaldību saraksts tika pagarināts, galvenokārt, ņemot vērā pašu valdošās koalīcijas partiju īpašās vēlmes.
Novadu reformas apspriešana Saeimā otrajā lasījumā iegāja valsts vēsturē kā ilgākā viena likumprojekta apspriešana plenārsēdē, kā arī tika sasteigti pabeigta Covid-19 epidēmijas dēļ, partijām vienojoties un atsaucot daļu priekšlikumu. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma deputātiem pēc pašizolācijas atgriežoties darbā, atbildīgā komisija darbu pie likumprojekta atsāka jau videokonferences režīmā, un sākotnēji tas ļoti apgrūtināja darbu, jo interese no pašvaldībām un citām ieinteresētajām organizācijām ir ļoti liela.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
