Foto: LETA

"Akmenī nekas vēl nav iecirsts, un mums ir jāatrod labākais risinājums, nevis jākaro vienam ar otru," jautāta komentēt Sociālo darbinieku biedrības pieprasījumu pēc viņas demisijas, portālam "Delfi" pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

"Es vienmēr esmu bijusi gatava diskusijām, tomēr līdz šim neviens sociālo dienestu pārstāvis nav izteicis vēlmi ar mani šo jautājumu pārrunāt," norādīja ministre.

Skaidrojot, kā šī problēma izvērtās, viņa norādīja: "Gribu uzsvērt, ka Labklājības ministrija uz budžeta pirmo lasījumu bija iesniegusi priekšlikumu, ka minimālās sociālās iemaksas varētu neveikt cilvēki, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss un tas tika akceptēts. Tomēr pēc tam ministrija saņēma uzdevumu līdz 26. oktobrim sagatavot plašāku tvērumu sociālo dienestu iesaistei. Uz to reaģējot, mēs sākotnēji norādījām, ka sociālais dienests nevar dublēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) funkcijas. Vienlaikus uzsvērām, ka nebūtu pareizi katram pašnodarbinātajam nolikt blakus VID."

Drīz pēc tam Ministru prezidenta birojs sasauca Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas un arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, kuri acīmredzot šim jautājumam nepievērsa pienācīgu uzmanību, turpināja Petraviča. "Arī ierēdņu līmenī pirms nedēļas bija tikšanās ar sociālo dienestu darbiniekiem, kuri acīmredzot negribēja ieklausīties ministrijas aicinājumā diskutēt par iespējamu sadarbību ar pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz minimālo algu. Daudzi no šiem cilvēkiem noteikti jau ir sociālo dienestu redzeslokā," viņa pieļāva.

Ministre norādīja, ka uz budžeta otro lasījumu iesniegtais priekšlikums paredz sociālo dienestu iesaisti un sadarbību ar cilvēkiem, kuru ienākumi mēnesī ir zemāki par minimālo algu, tostarp kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvāt dažādus pakalpojumus, lai viņi izkļūtu no grūtībām.

"Vēlos noraidīt publiski izskanējušos apgalvojumus, ka sociālos darbiniekus plānots pārveidot par nodokļu inspektoriem. Tāda doma nekad nav bijusi. Sociālā dienesta darbinieks nevar būt tas, kurš izvērtē to, vai tiek maksāti nodokļi pilnā apmērā," uzsvēra ministre, piebilstot, ka galvenā doma ir identificēt cilvēkus, kuri var samaksāt, bet to nedara, un cilvēkus, kuru ienākumi tiešām ir mazāki par minimālo algu un kuriem minimālās sociālās iemaksas neviens neliks maksāt. "Lai to panāktu, ir jāsadarbojas".

Sarunas par šo priekšlikumu vēl turpinās, tostarp ar Kultūras ministriju, atklāja Petraviča, norādot, ka, "lemjot par minimālajām sociālajām iemaksām, ir svarīgi, lai cilvēks būtu sociāli aizsargāts, vienlaikus neiznīcinot pašnodarbinātos".

Jau ziņots, ka Sociālo darbinieku biedrība un politiskā partija "Progresīvie" ir izteikuši neuzticību ministrei Petravičai, aicinot viņu demisionēt.

Biedrība izsaka neuzticību Petravičai par "centieniem noteikt sociālajiem dienestiem neraksturīgu funkciju – piedalīties nodokļu iekasēšanā, kā arī nespēju aizstāvēt labklājības nozares darbiniekus pret Finanšu ministrijas teroru".

Sociālo darbinieku biedrība visus sociālos darbiniekus un sociālo pakalpojumu sniedzējus aicina "būt vienotiem izbeigt šo absurdu, kas nostādītu sociālā darba speciālistus pret iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Kā arī cilvēkus ar zemiem ienākumiem uzskatīt par noziedzniekiem, kuriem kā soda mērs ir noteikts vērsties sociālajā dienestā".

Savukārt "Progresīvie" valdes līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa norādījusi, ka labklājības ministres atkārtotā nespēja izprast un aizstāvēt savu pārstāvēto nozari ir tikai aisberga redzamā daļa. "Aiz sociālās palīdzības izkārtnēm mēs redzam Finanšu ministrijas ieceri, pēc kuras ieviešanas Latvijas neaizsargātākie un nabadzīgākie iedzīvotāji būs spiesti maksāt par Petravičas nespēju aizstāvēt savu nozari no valdības cīņas pret nodokļu optimizāciju," uzsvērusi Ņenaševa.

Jau vēstīts, ka 2021. gadā alternatīvo nodokļu režīmu dalībniekiem ar ienākumiem zem minimālās algas jeb mazākiem par 500 eiro būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo sociālo iemaksu, 26. oktobrī pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja labklājības ministre.

Petraviča norādīja, ka nākamgad paredzēts ieviest minimālo sociālo iemaksu veikšanu no minimālās algas, lai paredz sociālo drošību visiem strādājošajiem. Tomēr plānots noteikt, ka autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuru ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo iemaksu, norādīja labklājības ministre.

Sociālajā dienestā šie cilvēki varētu saņemt individuālu atbalstu un viņiem arī varētu būt nepieciešams piedalīties kādos līdzdarbības pasākumos, lai sociālais dienests reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai sniegtu izziņu, ka par konkrētajiem cilvēkiem minimālās sociālās iemaksas netiktu aprēķinātas no pilnas minimālās algas apmērā, norādīja politiķe.

Kā ziņots, iepriekš sabiedrībā kritiku izpelnījās sākotnējais plāns, ka alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem būs jāmaksā sociālās iemaksas no pilnas minimālās algas arī tad, ja cilvēks nesaņem minimālo algu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!