Covid-19 pandēmijas vai jebkuras epidēmijas laikā sociālās aprūpes centriem būtu jāpiemēro ārstniecības iestādes epidemioloģiskās drošības režīms, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda Veselības inspekcijas (VI) Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Viktorija Zefīrova-Tačinska.
Stāstot par pārbaudēs konstatēto, viņa uzsvēra, ka pārsvarā klienti dzīvo istabiņās pa divi, trīs vai četri, reti, kad klienti dzīvo istabās pa vienam vai pa diviem. Tāpat klienti izmanto kopēju infrastruktūru – tualetes, mazgāšanās telpas, virtuvi un ēdnīcu. Pie riskiem arī viņa minēja vairākās darba vietās strādājošu personālu. Tāpat ir personāls, kurš prot aprūpēt klientu, bet kuram trūkst kompetences un modrības attiecība uz epidemioloģisko drošību.
Pārbaudēs konstatēts, ka daudzos aprūpes centros tiek gandrīz simtprocentīgi nodrošinātas nepieciešamās prasības, tomēr tāpat šajos sociālās aprūpes centros tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Tāpēc VI uzskata, ka pandēmijas laikā aprūpes centriem būtu nepieciešams attiecināt tādas pašas pretepidēmiskā režīma prasības kā slimnīcām.
Atbildot uz komisijas deputātes Andas Čakšas (JV) jautājumu par turpmāko standarta kritēriju izstrādi, lai nākotnē nenotiktu saslimstības transmisija sociālās aprūpes centros, Zefīrova-Tačinska skaidroja: "Šobrīd ir izstrādāti jauni algoritmi, tie ir iesniegti ministrijā, gaidu, ka šodien vai rīt tiks apstiprināti".
Viņa norādīja, ka ir izstrādāti ļoti plaši algoritmi: ko, kā un kurā zonā darīt. Tāpat viņa skaidroja, ka VI izstrādāja ieteikumus vitālo rādītāju mērīšanā, noteikšanā, ko varētu veikt gan aprūpētājs, gan māsas, kas strādā kā darbinieki, nevis ārstniecības personas. "Tas būtu lielisks rīks saziņai ar ģimenes ārstu, ārstu, NMPD," pauda Zefīrova-Tačinska.
Kā skaidroja Zefīrova-Tačinska, "sociālās aprūpes centrs no epidēmijas/pandēmijas skatupunkta ir blīva, kompakta dzīvesvieta pārsvarā novājinātiem, ar multiplām hroniskām slimībām sirgstošiem vecāka gada gājuma ļaudīm ar uztveres izmaiņām, kas nespēj paši sevi aprūpēt, kuru aprūpei tiek izmantota vienota infrastruktūra un maiņās strādājošs personāls".
Kā komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP), ministrijā un padotības iestādēs līdz šim izstrādāti daudzi informatīvie materiāli un vadlīnijas sociālās aprūpes centriem, tomēr ar to "acīmredzot nepietika".
Viņš papildināja, ka šonedēļ VM plāno nosūtīt arī Labklājības ministrijai (LM), vadoties no tā, ko ir konstatējusi VI, ļoti detalizētus un precīzus algoritmus, ko katrā situācijā sociālās aprūpes centrā vajadzētu darīt. "Soli pa solim, sazīmējot tabulas, grafikus, ar cerību, ka tas varētu atvieglot darba organizāciju, piemēram, gan par jauna klienta ienākšanas izolācijas nosacījumiem, gan attiecībā uz klientiem, kas ierodas no slimnīcas sociālās aprūpes centros," viņš skaidroja. Ja LM tos atzīs par labiem, tie varētu tikt izplatīti arī sociālās aprūpes centriem.
Viņš norādīja, ka, lai varētu vienā iestādē, kurā ir daudz dažāda vecuma cilvēku un ar dažādām diagnozēm, ierobežot slimības izplatību, ir nepieciešamas profesionālas zināšanas. Tāpat viņš uzsvēra, ka "sevišķi pašvaldību sociālās aprūpes centros nav piesaistīts medicīnas personāls".
Dūrītis skaidroja, ka no VI konstatētā izriet, ka cilvēkiem, kas strādā sociālās aprūpes centros trūkst profesionālu zināšanu, lai novērtētu klienta stāvokli, vai ir nepieciešams saukt Neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai nav, ir jāturpina lietot zāles vai nav.
Dūrītis uzsvēra, ka ir ļoti daudz dažādu kritisku gadījumu, kas liek nopietni apsvērt, ka sociālās aprūpes centriem, atkarībā no klientu skaita būtu jāpiesaista darbā medicīnas personāls, kas būtu jāuzliek kā obligāta norma. Viņaprāt, "māsa vai ārsta palīgs varētu organizēt arī epidemioloģiskās drošības ievērošanu un pacientu ārstēšanu gan no Covid-19, gan citām diagnozēm".
"Kāpēc mums ir medicīnas māsas, piemēram, bērnudārzos, bet kāpēc nav veco ļaužu aprūpes iestādēs?" retoriski jautāja Dūrītis.
Šajā situācijā nevar vainot tikai tos cilvēkus, kuri strādā sociālās aprūpes centros, jo viņi dara darbu "labākās sirdsapziņas līmenī", bet gadiem ilgstošā attieksme pret sociālās aprūpes darbiniekiem un centriem tagad parāda slikto situāciju, kādā esam pandēmijas apstākļos, savu pārliecību pauda Dūrītis.
"Mācība ir tāda, ka jādomā par profesionālu personālu, atalgojumu, šīs sistēmas sakārtošanu," uzsvēra Dūrītis.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs otrdien medijiem pauda, ka šobrīd starp zināmiem inficēšanās gadījumiem redzams, ka puse inficējas mājsaimniecībās, darbavietās – 15%, sociālās aprūpes centros 7% no visiem atklātajiem gadījumiem pagājušajā nedēļā.
Pirms nedēļas tie bija 10% gadījumu sociālās aprūpes centros, tāpēc šeit ir redzams samazinājums, norādīja Perevoščikovs, piebilstot, ka cilvēki kopumā vairāk inficējās sabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
