Video: NBS iesaiste vakcinācijā un jautājumu atlikšana – ko lēma valdība  (64)

Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Preses konferencē veselības ministrs informēja, ka jau piektdien, 12. martā, plānota tikšanās ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvjiem, lai runātu par vakcīnu pret Covid-19 loģistikas plānošanu un nodrošināšanu. Rosinājums ņemts vērā pēc sēdē izskanējušā premjerministra Kariņa ieteikuma.

"Strādāsim pie rezerves plāna, kā armija var nākt palīgā, ja kas nedarbosies," pauda Pavļuts.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, veselības ministrs norādīja, ka "sen esam ārpus tās teritorijas, kur ir viegli un vienkārši visu izdarīt pareizi, kur nu vēl ātri". To viņš sacīja, jautāts, vai pa daļām lemjot par scenārija A ieviešanu dzīvē vairākās sēdēs un tam patērējot nedēļu, jaunā Covid-19 vīrusa paveida izplatība neapsteigs valdību.

Pavļuts skaidroja, ka "aizvadīto nedēļu esam pavadījuši, lai sagatavotos, diskutētu ar partneriem", kas rezultējās argumentētās diskusijās otrdien, uzsverot, ka konkrētās normas prasa izstrādi un laiku. Pēc Pavļuta domām, šobrīd "vīruss šo atelpu dod", jo turpinās lēns saslimstības samazinājums, kas dod iespēju pieņemt lēmumus.

Tāpat viņš sacīja, ka "jābūt gataviem iedarbināt scenāriju D un spert stingrākus soļus", uz ko viņš arī norādīja otrdienas sēdē, kad valdībā balsoja par vēlamā scenārija izvēli.

Savukārt Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja: "Starpinstitūciju koordinācijas grupā mēs trešdien strādājām līdz desmitiem vakarā, izskatījām visus pievienotos priekšlikumus par tiem, kuriem spējām vienoties, tika steidzamības kārtā sagatavoti un iesniegti valdības sēdē, pārējos vienkārši fiziski nebija iespējams sagatavot un noformēt iesniegšanai ceturtdien. Darbs turpinās tā, lai rīt premjera noteiktajā laikā būtu pieejami precīzi piedāvājumi."

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kad varētu stāties spēkā regulējums par attālināto darbu, Citskovskis sacīja, ka tas stāsies spēkā pēc pieņemšanas Ministru kabinetā un publicēšanas.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas valdības sēdē tika secināts, ka uz sēdi sagatavotajos dokumentos nav iekļauta informācija par prasībām ceļotājiem, kas Latvijā iebrauc no trešajām valstīm, tādēļ valdība nolēma uz piektdienu atlikt lemšanu arī par pārējiem jautājumiem, tostarp, attālināto darbu un citām prasībām.

"Organizēt šādu plašu darbu nav viegli, taču mums ir svarīgi savā darbībā ieviest pārskatamību. Mēs otrdien pieņēmām kompleksu lēmumu ar lūgumu līdz galam izstrādāt konkrēti līdz šodienai nepieciešamo informāciju, lai to varētu šodien izskatīt. Sēdes laikā es konstatēju, ka viens būtisks elements trūkst – skaidrs kontroles mehānisms lidojumiem no 3. valstīm. Šajās valstīs pandēmijas situācija bieži vien ir neskaidra, un nav pieejami būtiski dati par izplatību un jauno paveidu izplatību, un šie cilvēki potenciāli var ievest valstī jaunus vīrusa veidus. Tādēļ jābūt skaidriem kontroles mehānismiem, lai cilvēki, kas paliek mūsu valstī, tiek arī attiecīgi uzraudzīti. Ja sāksim kopīgu pakotni skatīt atsevišķi, tad mums zudīs kopaina, tādēļ ar ministriem vienojāmies šo pakotni skatīt kopā rīt pulksten 15," skaidroja Kariņš.

Tāpat ziņots, ka otrdien, 9. martā, Ministru kabinets konceptuāli vienojās par papildu ierobežojumu ieviešanas A rīcības scenāriju, izvēloties vieglāko no diviem ekspertu piedāvātajiem rīcības variantiem.

Tomēr protokollēmumā arī noteikts, ka jāizstrādā kritēriji, lai valdība vajadzības gadījumā varētu lemt par D scenārija rīcības variantu, ja situācija ar saslimstību pasliktinās.

Valdības konceptuālais lēmums nozīmē, ka no 15. marta uz trim nedēļām varētu tikt ieviesti zināmi papildu ierobežojumi. Par tiem valdība vienosies piektdien.

Savukārt pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) skaidrojuma par to, kas īsti nogājis greizi plānotajā vakcīnu piegādē, ko trešdienas vakarā nespēja saorganizēt uzņēmums SIA "Oribalt Rīga", valdības locekļi uzstāja, ka tiks izstrādāts plāns, kā šādā procesā iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus gadījumā, ja situācija ar kādu citu piegādātāju atkārtojas.

Kariņš aicināja Aizsardzības ministrijai izstrādāt plānu, kuru iedarbināt nepieciešamības gadījumā, ja būs nepieciešama bruņoto spēku palīdzība.

Apkopojot pārrunāto, premjers rezumēja, ka jāizstrādā plāns, kā iesaistīt bruņotos spēkus palīdzības atbalsta funkcijā, kā arī jāizstrādā "plāns B", "ja striķi plīst".

Jau ziņots, ka 10. martā Latvijā vairākos vakcinācijas kabinetos netika piegādātas vakcīnas pret Covid-19. Kā informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), veselības resoru pievīlis vakcīnu piegādātājs "Oribalt".

Kā norādīja Veselības ministrijas pārstāve Sintija Gulbe, no 8. marta ir stājušies spēkā divi līgumi ar "Oribalt" par noliktavas pakalpojumu un vakcīnu loģistikas pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmums gan kavējās ar piegādēm un komunikāciju ar vakcinācijas punktiem par gaidāmo laiku vakcīnu piegādēm.

Tāpat vēstīts, ka Rīgas Teikas iecirknī ir uzsākta resoriskā pārbaude saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem vakcīnu piegādē.