Saeima atbalsta 500 eiro pabalstu bērniem ārpusģimenes aprūpē  (9)

Saskaņā ar 30 bērnu aprūpes iestāžu datiem, šī gada 31. janvārī bērnu aprūpes iestādēs atradās 566 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, no tiem vecumā no 0-3 gadiem 25 bērni, vecumā no 4-12 gadiem 212 bērni un no 13 līdz 17 gadiem 329 bērni, teikts likumprojekta anotācijā.

Uz vecāku iesnieguma pamata bērnu aprūpes iestādēs atrodas 63 bērni. Ieslodzījuma vietā atrodas astoņas mātes ar deviņiem bērniem un viena nepilngadīga meitene līdz 18 gadiem, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un tās nodaļā atrodas 13 bērni līdz 18 gadu vecumam, sociālās korekcijas izglītības iestādē 28 bērni līdz 18 gadiem, tai skaitā seši bērni no bērnu aprūpes iestādēm.

Kopumā tie ir 680 bērni, teikts anotācijā.

Saeimas pieņemtie un valdības iesniegtie grozījumi paredz vienreizēja atbalsta 500 eiro apmērā izmaksu vecākam, aizbildnim, audžuģimenei un bērnu aprūpes iestādes vadītājam par bērniem, kuri atrodas bērnu aprūpes iestādē, ieslodzījuma vietā un bērnu audzināšanas iestādē un sociālās korekcijas izglītības iestādē līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Tiesības pieprasīt atbalstu ir bērna likumiskajam pārstāvim – vecākam, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādes vadītājam, savukārt audžuģimenē ievietotā bērna likumiskais pārstāvis ir bāriņtiesa, kura pilnvarojusi audžuģimeni pārstāvēt atsevišķas bērna mantiskās intereses un bērnam atrodoties ieslodzījuma vietā, bērna uzturēšanās audžuģimenē netiek pārtraukta, tādējādi audžuģimenes pienākums ir turpināt rūpēties par bērnu.

Par bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuri atrodas bērnu aprūpes iestādē atbalstu var pieprasīt bērnu aprūpes iestādes vadītājs un bērniem, kuri atrodas bērnu aprūpes iestādē uz vecāku iesnieguma pamata, atbalstu var pieprasīt vecāks. Savukārt, par bērniem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē atbalstu var pieprasīt vecāks, aizbildnis vai audžuģimene. Lai saņemtu vienreizēju atbalstu, vecāks, aizbildnis, audžuģimene vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs vēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ar iesniegumu.

Iesniegumā vecāks, aizbildnis un audžuģimene norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontaktinformāciju un bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu par kuru pieprasa atbalstu un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru. Savukārt, bērnu aprūpes iestādes vadītājs norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, bērnu aprūpes iestādes nosaukumu, informāciju par visiem bērniem, par kuriem pieprasa atbalstu (bērna vārds, uzvārds, personas kods), bērnu aprūpes iestādes kredītiestādes konta numuru.

Bērnu aprūpes iestāde kredītiestādes kontā saņemto atbalstu par katru bērnu uzskaita atsevišķi un izlieto atbilstoši katra bērna individuālajām vajadzībām. Proti, bērnu aprūpes iestādei ir jānoskaidro katra bērna viedoklis un individuālās vajadzības, ja tas ir iespējams, un piešķirtais finansējums jāizlieto atbilstoši konkrētā bērna vajadzībām.

Atbalsts nav izlietojams bērnu aprūpes iestādes pamatvajadzību nodrošināšanai. Gadījumā, ja bērns maina aprūpe formu, iestādi vai sasniedz pilngadību, bērna neizlietoto atbalsta daļu izmaksā pilngadību sasniegušajam bērnam vai pārskaita uz citas iestādes kontu, kura bērnam piešķirto finansējumu izlieto atbilstoši bērna vajadzībām, vai gadījumā, ja bērns no aprūpes iestādes tiek ievietots audžuģimenē, pie aizbildņa vai adoptēts, neizlietoto finansējumu pārskaita aizbildnim, audžuģimenei vai adoptētājam.

Lai VSAA varētu pārliecināties, ka par bērnu vecākam, aizbildnim, audžuģimenei vai bērnu aprūpes iestādes vadītājam ir tiesības saņemt atbalstu, bērnu aprūpes iestāde, Ieslodzījumu vietu pārvalde un sociālās korekcijas izglītības iestāde piecu darba dienu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz VSAA sarakstu, kurā norāda bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, datumu no kura atrodas konkrētajā iestādē un pamatojumu, kas apliecina bērna atrašanos iestādē (bāriņtiesas lēmuma vai tiesas nolēmuma datums un numurs). Bērnu aprūpes iestādes papildus sarakstā norāda arī tos bērnus, kuri iestādē atrodas uz vecāku iesnieguma pamata.

VSAA 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par atbalsta izmaksu.

Likuma grozījumi arī paredz gadījumus, ja bērns, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, nepiekrīt, ka vecāks, aizbildnis vai audžuģimene saņem šo atbalstu, jo nerūpējas par bērnu un piešķirto atbalstu izlietotu citām vajadzībām, bērns var vērsties bāriņtiesā ar iesniegumu, kurā pamato iemeslus, kāpēc atbalstu nevarētu saņemt vecāks, aizbildnis vai audžuģimene. Bāriņtiesa atbilstoši savai kompetencei izvērtē situāciju un lemj par atbalsta izmaksu pašam bērnam, ja atbalsts nav izmaksāts vecākam. Bāriņtiesa nekavējoties informē VSAA par saņemto iesniegumu no bērna un VSAA atbalsta izmaksu veic pēc bāriņtiesas lēmuma saņemšanas bērnam.

Atbalsts tiek izmaksāts vienreiz, proti, ja par bērnu vienreiz jau ir izmaksāts atbalsts, tad otrreiz atbalsts netiek izmaksāts.

Labklājības ministrija izlases kārtībā var veikt pārbaudes bērnu aprūpes iestādēs, lai pārliecinātos par atbalsta izlietojumu atbilstoši tā mērķim.

Jāatgādina, ka 2021. gada 24. februārī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kuri paredz vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, lai mazinātu Covid 19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi ģimenē.

Tiesības saņemt atbalstu ir personām, kurām piešķirts bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai sakarā ar bērna dzimšanu maternitātes pabalsts par dzemdību atvaļinājuma laiku, ja bērns piedzimis līdz ārkārtējās situācijas laika beigām, kā arī ārkārtējās situācijas laikā ir radušās tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu, piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai maternitātes pabalstu.

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 20. pantu, ģimenes valsts pabalsta izmaksu pārtrauc izmaksāt uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, atrodas ieslodzījuma vietā vai ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un viņa uzturēšanos tajā pilnībā vai daļēji apmaksā valsts.

Tādējādi, vienreizējs atbalsts netiek izmaksāts par bērniem, kuri atrodas bērnu aprūpes iestādē, ieslodzījuma vietā (nosacījums attiecas gan uz nepilngadīgo, kas ievietots audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, gan uz bērniem līdz 4 gadu vecumam, kas atrodas ieslodzījuma vietā kopā ar ieslodzīto māti) un sociālās korekcijas izglītības iestādē. Tomēr, izvērtējot situāciju, Labklājības ministrija attiecībā uz bērniem, kuri atrodas bērnu aprūpes iestādē, ieslodzījuma vietā un sociālās korekcijas izglītības iestādē, ir secinājusi, ka nepieciešams sniegt papildus atbalstu bērniem, kuri atrodas bērnu aprūpes iestādē, ieslodzījuma vietā un sociālās korekcijas izglītības iestādē, lai nodrošinātu bērnu individuālās vajadzības, piemēram, personīgā datora iegādei attālināto mācību nodrošināšanai.

"Delfi" jau ziņoja, ka marta vidū valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē tika nolemts Covid-19 krīzes laika vienreizējo pabalstu, kas tika izmaksāts ģimenēm par katru bērnu 500 eiro apmērā, paplašināt un attiecināt arī uz tiem bērniem, kuri ir ārpusģimenes aprūpes iestādēs.

Tādu lēmumu koalīcija pieņēma pēc tam, kad labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV) vērsās pie koalīcijas partneriem ar šādu ierosinājumu.

Pirms tam gan šādu vajadzību drīz pēc tam, kad tika nolemts izmaksāt šo pabalstu bērniem ģimenēs, par ārpusģimenes aprūpē esošajiem aktualizēja "Attīstībai/Par!". Februāra vidū "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva norādīja, ka nevajadzētu piemirst par bērniem, kas dzīvo bērnunamos, un kuriem pēc pašreizējā pabalsta izmaksas kritērijiem šāds atbalsts nepienāktos. "Mēs negribētu bremzēt šo pabalstu, bet mēs ceram, kā šis aspekts tiks ņemts vērā," izteicās deputāte.

Iepriekš tā lēma arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vienreizējs atbalsts 500 eiro apmērā ir jāpiešķir visiem bērniem, ne tikai tiem, kuri dzīvo ģimenēs. Valdībai tas ir jānodrošina, 10. martā vienojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti. Komisija lēma Ministru prezidentam nosūtīt vēstuli, aicinot nodrošināt, lai valdības lēmums sniegt atbalstu bērniem tiktu izpildīts pilnībā un to saņemtu arī tie bērni, kuri ievietoti aprūpes iestādēs.

"Apmēram 600 Latvijas bērniem nav piešķirti 500 eiro, jo viņi nedzīvo ģimenēs. Situācija, kurā daļa bērnu ir ārpus atbalsta rāmja un attiecīgo atbalstu nesaņem, nav pieļaujama. Pat ja viņi nav ģimenēs, par viņiem kāds tāpat rūpējas, vai tā ir iestāde vai aprūpētājs, vai cita veida ģimene. Atbalsts viņiem pienākas. Mēs nedrīkstam šķirot bērnus pareizajos un nepareizajos, visi ir vienlīdzīgi," uzsvēra Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Labklājības ministrijas pārstāvji deputātiem skaidroja, ka 500 eiro pabalsts bijis iecerēts kā atbalsts ģimenēm, saskaroties ar papildu spriedzi un izmaksām, kas radušās ārkārtējās situācijas laikā. Savukārt ārpusģimenes aprūpes iestādes valsts atbalstu saņem virknē citu veidu.

Aicinājumu rast risinājumu vienlīdzīga atbalsta piešķiršanai visiem Latvijas bērniem, tostarp tiem bērniem, kuri atrodas gan valsts, gan pašvaldību, gan nevalstisko organizāciju dibinātās bērnu aprūpes iestādēs, iepriekš deputātiem pauduši Alternatīvās bērnu aprūpes alianses organizāciju pārstāvji.