Grozījumi izdarīti Krimināllikuma 285. panta pirmajā daļā, taču tos vēl jāskata Saeimā.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka, Iekšlietu ministrijas ieskatā, lai atturētu personas no personu nelikumīgas pārvietošanas pāri valsts robežai, tostarp, ja tiek pārvietota viena persona, arī Krimināllikuma 285. panta pirmajā daļā noteiktajam sodam ir jābūt pietiekami efektīvam, lai sasniegtu Krimināllikumā noteikto soda mērķi, tostarp panāktu, lai personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Attiecīgi, ja līdz šim vienas personas pārvietošana pāri robežai skaitījās mazāk smags noziegums, tad tagad to kvalificēs kā smagu noziegumu.
Pret šiem grozījumiem iebilda ģenerālrokurors Juris Stukāns, kurš norādīja, ka pēc panta pirmās daļas, kuru iecerēts grozīt, pēdējos gados nav neviena sprieduma, kas stājies spēkā. Stukāns arī norādīja, ka šie grozījumi ir formāli un neiederas Krimināllikumā. Ģenerālprokurors arī norādīja, ka pat pēc bargākās šī panta daļas līdz šim nav piespriests sods, kas būtu ilgāks par trīs gadiem un dažiem mēnešiem aiz restēm.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) norādīja, ka Krimināllikuma mērķis nav tikai sodīt, bet arī atturēt, un aicināja skatīties uz šo jautājumu nopietnāk nākotnē. IeM valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs toties skaidroja, ka grozījumi Krimināllikumā tiek skatīti komplektā ar citiem grozījumiem, kas saistīti ar valsts robežas nostiprināšanu. Viņš skaidroja, ka šis likuma pants tiek piemērots reti, taču būtiska ir arī paša likuma kvalitāte. Valsts sekretārs aicināja dot Saeimai iespēju padarīt šo noziegumu par tādu, par kuru tiek piemērots nopietnāks cietumsods.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbalstīja grozījumus Krimināllikumā. Viņš retoriski vaicāja, kamdēļ ir tik maz sodi par šo pārkāpumu. Ministrs skaidroja, ka šis pārkāpums ir Latvijas suverenitāti apdraudošs. "Tā nav laba prakse sarakstīt maksimālus sodus un tad nepiemērot, es teiktu, ka tie būtu jāpiemēro. Man nav šaubu, ka tuvākajā laikā nāksies tos piemērot," skaidroja tieslietu ministrs.
Visi runātāji konceptuāli gan piekrita Stukānam.
"Delfi" jau rakstīja, ka Saeima 12. augustā apstiprināja Ministru kabineta 10. augusta lēmumu, ar kuru no 11. augusta līdz 10. novembrim Latvijas-Baltkrievijas pierobežā ir izsludinātā ārkārtējā situācija. Kopš 11. augusta vairākas bēgļu grupas nav ielaistas Latvijā.
Valsts robežsardze kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pēdējo dienu laikā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas konstatējusi vairākkārtējus gadījumus, kad Baltkrievijas militarizēto vienību pavadībā pār Latvijas un Baltkrievijas robežu tiek mēģināts pārvirzīt migrantus no Tuvo Austrumu valstīm. To pierāda portāla "Sargs.lv" rīcībā nonākušie VRS safilmētie videomateriāli no abu valstu robežas, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
