Saeima vienbalsīgi apstiprina ārkārtējās situācijas izsludināšanu Baltkrievijas pierobežā
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien pārapstiprināja Ministru kabineta (MK) lēmumu, ar kuru no šā gada 11. augusta līdz 10. novembrim Latvijas-Baltkrievijas pierobežā ir izsludināta ārkārtējā situācija. Par šo lēmumu balsoja 85 deputāti, kā arī neviens tautas kalps nebija pret un neviens parlamentārietis neatturējās no balsojuma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ārkārtējā situācija izsludināta Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Arī Saeimas debatēs lielākā daļa deputātu pauda atbalstu šim lēmumam.

Tiesa, Māris Možvillo (KPV LV) pauda bažas par Latvijas ārējās robežas drošību, norādot, ka tā ilgstoši nav uzlabota un atrodas bēdīgā stāvoklī. Možvillo uzsvēra, ka nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai "jau rīt" varētu sākt robežas izbūvi. Deputāts arī aicināja pēc divām nedēļām atkal rīkot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izbraukuma sēdi, lai deputāti varētu sekot līdzi aktuālajām norisēm robežā.

Savukārt Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, var ciest dažādi pierobežas tūrisma uzņēmumi. Deputāts aicināja veidot dažādus atbalsta mehānismus uzņēmējiem, kas var ciest no šī lēmuma. Valainis gan aicināja deputātus atbalstīt lēmumprojektu.

Ļubova Švecova toties pārmeta Iekšlietu ministrijai, ka tā nav ātrāk reaģējusi, stiprinot Latvijas robežu, taču arī viņa aicināja kolēģus atbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Vjačeslavs Dombrovskis brīdināja deputātus, ka gadījumos, ja pret nelikumīgajiem ieceļotājiem tiks pielietots fizisks spēks, tad tas tiks atspoguļots pasaules medijos. "Vienīgais risinājums ir barjeras uz robežas," atzīmēja deputāts, tomēr aicinot atbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Dombrovskis gan norādīja, ka šādas barjeras izbūve izmaksātu ap 50 miljoniem eiro. "Taču, ņemot vērā, ka mums ir būvnieku kartelis, tas noteikti būs dārgāk. Tāpēc es aicinātu karteli ātrāk vienoties par cenu, lai varam sākt būvniecību," debatēs ironizēja deputāts.

Savukārt Ivans Klementjevs (S) norādīja, ka šī situācija, kurā tiek iesaistīta arī armija un Valsts policija (VP), var kalpot kā labas mācības starpinstitūciju sadarbībā. Arī viņš aicināja atbalstīt valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Turpretim Ramona Petraviča (KPV LV) atzīmēja, ka līdzšinējā Iekšlietu ministrijas rīcība ļāvusi Baltkrievijai izmantot migrantu krīzi pret Eiropas Savienību. Viņa arī uzsvēra, ka valsts politikai jābūt kategoriski pret jebkādu esošās krīzes migrantu izmitināšanu. "Izmitināšanas un mītņu apsargāšanai paredzētos līdzekļus nepieciešams novirzīt robežas apsardzei," sacīja deputāte.

Bijusī labklājības ministre arī norādīja, ka migrantu asimilācija faktiski nav iespējama, piebilstot, ka imigrantiem no Irākas nav pierastas Eiropas morāles normas, kas rada risku, ka veidosies slēgtas komūnas. Tāpat viņa brīdināja par iespējamu terorisma risku pieaugumu.

Jānis Iesalnieks (NA), savukārt, atzīmēja, ka viņa pārstāvētā partija jau iepriekš bija aicinājusi stiprināt Latvijas robežu, taču nav uzklausīta. Viņš arī aicināja Iekšlietu ministriju tuvākajās nedēļās nākt klajā ar normatīvo regulējumu, lai jau šogad Latvijas robeža varētu tikt stiprināta ar žogu un kamerām.

Toties Krišjānis Feldmans (JKP) debatēs sacīja, ka, reaģējot uz MK lēmumu, darbību sākuši Kremļa ietekmes aģenti, kuri cenšas mainīt sabiedrisko domu. Deputāts arī akcentēja pierobežā dzīvojošo pilsoniskās aktivitātes nozīmi, piemēram, ziņojot par nepazīstamām personu grupām pierobežā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) nepiekrita Valainim, norādot, ka tādām bažām nav pamata. Viņš uzsvēra, ka vienīgie, kam ir jāuztraucas, ir tie, kuri nodarbojas ar nelegālu imigrantu pārvešanu pāri robežai. Politiķis arī norādīja, ka Latvija nedrīkst sekot citu valstu piemēram, proti, "naivi interpretēt cilvēktiesības". Attiecīgi viņš aicināja preventīvi rīkoties, lai nepieļautu nelegālo imigrāciju.

Jūlija Stepaņenko sacīja, ka, lai arī rīkojums ir jāpārapstiprina, taču nepieciešams to koriģēt, jo, viņas ieskatā, atsevišķi politiski spēki vēlas ar šo krīzi pelnīt.

"Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš arī pārmeta Iekšlietu ministrijai, ka tā esot reaģējusi novēloti. "Rīkoties vajadzēja jau tad, kad tika norauts Baltkrievijas karogs, jo bija skaidrs, ka sekos trieciens," sacīja Zariņš. Viņš arī pauda, ka tuvākā laikā pie robežas var atrasties nevis simtiem, bet tūkstošiem cilvēku. Tamdēļ Zariņš aicināja "triecientempos būvēt robežu".

Savukārt Aleksandrs Kiršteins (NA) aicināja veidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai skaidrotu kamdēļ 30 gadu laikā robeža nav izbūvēta.

Turpretim Mārtiņš Šteins (AP) norādīja, ka Iekšlietu ministrijā notiek aktīvs darbs, lai risinātu radušās problēmsituācijas, tostarp arī veicinātu robežas ātrāku izbūvi.

Jau ziņots, ka 12. augustā līdz šim brīdim novērsts 91 personas mēģinājums nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savā kontā mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojusi iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

Kopumā laikā no 6. augusta līdz 10. augustam par Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 295 personas, vēsta aģentūra LETA.

Jau vēstīts, ka, diskutējot par rīkojuma projektu MK, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) norādīja, ka Baltkrievija, izmantojot nelegālus imigrantus, vērš hibrīdkaru gan pret Latviju, gan pret Eiropas Savienību. Viņa uzsvēra, ka valdībai nepieciešams rīkoties ātri un koordinēti, lai risinātu briestošo problēmu.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka ar šo lēmumu faktiski uz laiku tiek slēgta Latvijas un Baltkrievijas robeža.

Ko paredz ārkārtējā situācija

Ar IeM rīkojumu noteikts pienākums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas apsardzē, lai nepieļautu tās nelikumīgu šķērsošanu.

Valsts robežsardzei, konstatējot personas nelikumīgu Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanu, ir tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu.

Rīkojumā arī noteikts, ka ārkārtējās situācijas laikā tas skartajā teritorijā izvietotajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs netiks pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Toties NBS uzdots nodrošināt infrastruktūru un vietu, kur izmitināt robežu nelikumīgi šķērsojušos.

Nepieciešamības gadījumā MK var lemt par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānisma, NATO, kā arī citu starptautisko sadarbības organizāciju un ārvalstu platformas.

Likums Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli nosaka, ka ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī vai tās daļā.

Izsludinot ārkārtējo situāciju, MK ir tiesības noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus, īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus, īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu.

Tāpat MK ir tiesības noteikt valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām papildu tiesības aizturēt un nodot tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par ārkārtējo situāciju, starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ramona Petraviča Ivars Zariņš KPV LV Marija Golubeva Valsts robežsardze Baltkrievija Eiropa Iekšlietu ministrija Ivans Klementjevs Jānis Iesalnieks Krāslava Krišjānis Kariņš Ludza Ministru kabinets NATO Saeima Saskaņa Valsts policija Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form