Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja piektdienas sēdē atbalstīja ieceri Kongresu namā veidot vienotu atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem.
Tas tiek darīts ar mērķi vienuviet sniegt iespējami pilnvērtīgu palīdzību Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties šajā valstī saistībā ar Krievijas iebrukumu.
Tādējādi Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā paredzēts koordinēt palīdzības sniegšanu ar valsts iestādēm un nodrošināt vienotu informācijas uzskaiti par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas iedzīvotājiem sniegto atbalstu.
Komitejas atbalstītais lēmumprojekts arī uzdotu Rīgas pilsētas izpilddirektoram risināt organizatoriskos jautājumus, kas ir saistīti ar Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem darbību, pilnvarojot izpilddirektoru slēgt visu veidu līgumus, kas ir saistīti vai nepieciešami atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Plānots, ka Kongresu nams nodrošinās atbalsta centra funkcijas sākot no piektdienas.
Par šāda centra izveidi piektdien plānots lemt Rīgas domes ārkārtas sēdē.
Komitejas sēdē Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Aronovs skaidroja, ka līdz šim brīdim vismaz 49 personas ir Valsts robežsardzē pieteikušās palīdzībai un tikušas pārvirzītas uz Rīgu, kur viņiem nodrošināta izmitināšana un ēdināšana. Paralēli piektdien plānota vēl 300 personu ierašanās.
"Bez tā visa es varu droši apgalvot, ka ir vēl kādi 500, kas ir ievesti Rīgā, pateicoties pilsoņu brīvprātīgai un labsirdīgai rīcībai. Tikai ir viena problēma – uz doto brīdi mums Rīgā, ņemot vērā, ka likums vēl nav izsludināts, tiesiski nav instrumentu sniegt viņiem palīdzību," klāstīja Aronovs, piebilstot, ka šīs personas ir ievestas, apejot kopējo algoritmu. Līdz ar to, pēc policijas pārstāvja paustā, tiek izvērsta sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, lai ar to starpniecību nodrošinātu pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.
Arī Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāde sēdē atzina, ka šobrīd galvenā problēma ir koordinācijas trūkums. Tāpat atklāti gadījumi, kad cilvēki dažādos veidos mēģinājuši krāpties, izmantojot šo situāciju savtīgos nolūkos.
"Diemžēl, [..] mums ir nevalstiskās organizācijas un privātpersonas, kas izmanto šo situāciju, lai veicinātu savu materiālo labumu," pauda domes pārstāve.
Problēmas arī sagādā kavēšanās, piemēram, ar pārtikas paku piegādi, kā arī finansiāli jautājumi, jo patvēruma meklētājiem esot grūti iegūt skaidru naudu.
Runājot par vairāk organizatoriskiem jautājumiem, Kondrāde norādīja, ka konkrēti bērnu gadījumā patvēruma meklētāji būtu iespējami jāvirza ārpus Rīgas, kur viņiem būtu labākas izmitināšanas iespējas.
Kopumā situācija šobrīd gan esot kontrolējama, taču Kondrāde cer, ka drīzumā visas iesaistītās struktūras spēs sakoordinēt savstarpējo rīcību.
Kā ziņots, iedzīvotājus, kuri paši organizē un nogādā palīdzību Ukrainas bēgļiem uz Ukrainas-Polijas robežu, aicina to nedarīt, jo, kā apstiprina organizācijas un valsts iestādes Polijā un Ukrainā, tādējādi rodas haoss un rindas, kas kavē ukraiņu bēgļu nokļūšanu drošībā Eiropas Savienībā, portālu "Delfi" informēja organizācija "Viegli palīdzēt", kas centralizēti koordinē palīdzības sniegšanu Ukrainas bēgļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
