Fоtо: LETA

Saeima ceturtdien, 31. martā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz aizliegt publiskos pasākumos izmantot tādus militāru agresiju slavinošus simbolus kā burts "Z", tāpat ar likuma grozījumiem būs liegti pasākumi padomju armiju slavinošu pieminekļu pakājē, kā arī ierobežos 9. maija publiskas svinības.

Grozījumus likumā atbalstīja 69 deputāti, bet "pret" balsoja 15.

Likuma grozījumi paredz, ka publiskās vietās būs liegts lietot tādus Krievijas militāro agresiju slavinošus simbolus kā burtus "Z" un "V" vai citus simbolus, kas izmantoti ar šādu mērķi.

Tāpat publiska pasākuma norises laikā būs aizliegts popularizēt un slavināt nacistiskā vai komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas.

Ar likuma grozījumiem turpmāk nebūs ļauts plānot pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.

Par noteiktās publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 400 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 3200 eiro.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā izvērsās asas deputātu debates.

Opozīcijas deputāts Boriss Cilevičs (S) pauda bažas, ka likuma izmaiņas var ierobežot cilvēku fundamentālās tiesības pulcēties. Deputāts atzina, ka ierobežojumi atsevišķās situācijās ir nepieciešami, bet tiem ir jābūt pamatotiem un samērīgiem.

Viņa vērtējumā, leģitīms un atbalstāms ir likuma izmaiņu mērķis liegt izmantot simbolus, kas slavina militāru agresiju, tomēr pulcēšanās ierobežojumi skar cilvēku brīvību.

Savukārt, vērtējot likuma normu, kas liedz rīkot pasākumus tuvāk par 200 metriem no PSRS armiju slavinoša pieminekļa, Cilevičs atzina, ka šīs likuma normas mērķis ir aizvainot tos cilvēkus, kuru senči gājuši bojā, cīnoties pret nacismu.

Deputāts Andrejs Judins (JV) pauda izpratni par Cileviča izteiktajā bažām, tomēr aicināja kolēģi rūpīgāk lasīt likuma grozījumus, kuros skaidri un gaiši ir pateikts, ka likumā minētais liegums neattiecas uz gadījumiem, kad šo pasākumu mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš uzsvēra, ka būtībā likuma grozījumi paredz aizliegt 9. maija svinības visā Latvijas teritorijā.

Kaimiņš informēja, ka likumprojektu palīdzēja izveidot Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts (Konservatīvie), jo ir bijuši gadījumi, kad tiek pieteikti pasākumi un dome šo pasākumu aizliedz, bet galu galā pasākuma pieteicējs mēģina īstenot pulcēšanos, iesniedzot pretprasību tiesā.

Arī likuma izmaiņu līdzautore, deputāte Linda Medne (Konservatīvie) norādīja, ka regulējuma izmaiņas mudināja viņas pārstāvētā politiskā spēka Rīgas domes frakcija, lai pašvaldības turpmāk varētu juridiski precīzi atteikt rīkot pasākumu 9. maijā.

Medne norādīja, ka ar likuma grozījumiem iecerēts reālajā dzīvē apgrūtināt Krievijas hibrīdkaru, kura viena no sastāvdaļām ir arī padomju armijas godinošie 9. maija Uzvaras svētki.

Cilevičs piebilda, ka no likuma izmaiņu teksta neizriet 9. maija pasākumu liegums. "Saeimā strādājam ar konkrētām likumu normām, nevis nodomiem. Ja ar likuma grozījumiem ir paredzēta kāda konkrēta doma, tad, lūdzu, formulējiet to skaidri un nepārprotami," sacīja deputāts.

Savukārt opozīcijas deputāts Nikolajs Kabanovs (S) likuma grozījumus nodēvēja par kaitnieciskiem. Viņš norādīja, ka 9. maiju atzīmē liels skaits cilvēku, un šīs svinības pārtraukt nebūtu iespējams ar esošiem kārtības sargu spēkiem. "Lai aizturētu cilvēkus, kas grib atzīmēt 9. maiju, nāksies papildināt policiju ar zemessargu spēkiem un armiju," secināja Kabanovs, piebilstot, ka patlaban ir neiespējami administratīvi aizliegt 9. maiju.

Opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauda pārliecību, ka tiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kurus apzīmē kā krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, pašiem vajadzētu lemt – piedalīties vai nepiedalīties 9. maija svētkos. "Ja viņi pieņemtu lēmumu to nedarīt, tad arī problēma pazustu, bet likuma grozījumi problēmu nerisina," sacīja deputāts.

Deputāts Igors Pimenovs (S) likuma grozījumus nodēvēja par rēbusu, kas apgrūtinās pašvaldību darbu. "Tas būs liels izaicinājums pašvaldībām, kuras izskatīs pasākumu pieteikumus, ne tikai par 9. maiju, bet jebkuru datumu," sacīja deputāts, nodēvējot izmaiņas par tiesisku brāķi.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !