Kā ceturtdien, 16. jūnijā, informēja labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) minimālā alga Latvijā tiks celta, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu, ko šonedēļ plānots apstiprināt Luksemburgā.
Direktīva paredzēs dalībvalstīm divu gadu laikā izveidot minimālā atalgojuma celšanas mehānismu, lai politiķiem nav katru gadu jālemj, kāda būs minimālā alga.
Sēdes dalībnieki vairākkārt uzsvēra, ka Latvijā minimālā alga ir krietni zemāka salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Inflācija un pirktspējas krišanās tai iedzīvotāju grupai, kas saņem minimālo atalgojumu, ir liels trieciens.
Sēdes dalībnieki gan uzsvēra, ka nevar runāt tikai par minimālās algas paaugstināšanu – tai jābūt sabalansētai ar darbaspēka nodokļiem, neapliekamo minimumu un citiem faktoriem.
"Nesakām, ka nav jāceļ – jautājums par soļiem un pieeju. Ja darbaspēka kopējās izmaksas nebūs līdzīgas kā Baltijas valstīs, diemžēl kopējos skaitļos, īpaši iekšzemes kopproduktā uz vienu iedzīvotāju ļoti zaudēsim un jāsaka, ka zaudējam jau tagad. Tas ir vienots mehānisms, tāpēc atrauti to nevar skatīt," pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atgādināja, ka vienošanās par konkrētu naudas summu, līdz kurai palielināt minimālo algu, būs nākamās Saeimas un valdības jautājums. Tam piekrita arī premjers Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka ceļot minimālo algu, netiks atrisināta valsts konkurētspēja – tā tikai īslaicīgi samazinās esošo uzņēmumu peļņu.
Premjers aicināja atbalstīt virzību un turpināt darbu apakšgrupās pie nodokļu jautājumiem, lai būtu skaidrs, kā varētu izskatīties nodokļu sistēma kopumā, lai pie sarunām varētu atgriezties un tad vienoties, kā 2023. gada 1. janvārī celsies minimālā alga.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) atzīmēja, ka Saeima un valdība rudenī varētu arī nesanākt, jo nav zināms, kad jaunā valdība tiks izveidota, tāpēc jāatrod ir pakāpenisks risinājums, jo sliktāk būs, ja būs straujš minimālās algas kāpums, jo to pārvarēt būs sāpīgāk.
"Konkurētspēja ir svarīga, bet uzņēmēji reģionos ir atšķirīgi. Vairāk kā 20% darbaspēka Latgalē saņem minimālo algu – tas ir slikts rādītājs, bet diez vai ar minimālās algas necelšanu uzlabosim kopējo situāciju," pauda Indriksone.
Sēdes dalībnieki vienojās pie sarunām par šo jautājumu atgriezties augusta beigās vai septembra sākumā, "lai nebūtu tik tuvu vēlēšanām".
Jau ziņots, ka šā gada 1. janvārī minimālā mēnešalga bija noteikta 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija otrā zemākā, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" publicētie dati.
Latvijā minimālā alga pašlaik ir 500 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (332 eiro).
Vēstīts, ka 6. decembrī Briselē Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padome apstiprināja vēsturisku vienošanos par Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai par adekvātu minimālo algu ES.
Direktīvas priekšlikums ietver konkrētus kritērijus minimālās algas regulārai pārskatīšanai, kā arī paredz dalībvalstu pienākumu veicināt koplīgumu sarunas starp sociālajiem partneriem par atalgojuma jautājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
