Valdība otrdien uzdeva paātrināt infrastruktūras izbūvi uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, tam attiecīgi atvēlot vairākus miljonus eiro.
Valdība otrdien slēgtā sēdē iepazinās ar informatīvo ziņojumu par pastāvīgās infrastruktūras uz robežas izbūves progresu.
Ņemot vērā minēto, valdība atļāva VAS "Valsts nekustamie īpašumi" uzņemties finansiālās saistības patruļtakas izbūvei Daugavas posmā 16,7 kilometru garumā par kopējo summu 5 839 190 eiro. Savukārt robežas infrastruktūras izbūves tempu kāpināšanai atļauts uzņemties saistības par kopējo summu 3 098 295 eiro.
Lai nodrošinātu izmaksu segšanu, valdība arī atbalstīja priekšlikumu par apropriācijas pārdali no budžeta programmām 3 085 798 eiro apmērā.
Ņemot vērā pieaugušos ģeopolitiskus riskus, tajā skaitā nelegālo migrantu skaita pieaugumu, valdība uzdeva pabeigt līdz 2023. gada 31. decembrim žoga izbūvi pirmajā kārtā, kā arī būvdarbu otrās kārtās darbu daļās, izņemot posmus gar publiskajām upēm 29 kilometru garumā.
Tāpat valdība uzdeva rast risinājumus, lai nodrošinātu iespējami ātru žoga izbūvi arī otrās kārtas daļās gar publiskajām upēm, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. jūlijam.
Ekonomikas ministrijai uzdots nodrošināt, lai būvdarbu veicējs SIA "Citrus Solutions" būvdarbu procesā iesaista arī vietējos komersantus izbūves tempa kāpināšanai.
Valdība uzdeva VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nekavējoties sākt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei nepieciešamos iepirkumus tās iespējami ātrai izbūvei tajos valsts ārējās sauszemes robežas posmos uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kā arī Latvijas-Krievijas robežas, kuros tās ierīkošanai uz informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdi nav rasts finansējums.
Ja finansējums tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves turpināšanai pilnā nepieciešamajā apmērā netiks piešķirts no Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu palīdzības finansējuma, Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē lēmumu projektus, paredzot attiecīgo izdevumu segšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Tāpat valdība otrdien slēgtā sēdē apstiprināja aktuālo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mobilizācijas plānu
Aizsardzības ministrijā aģentūrai LETA plāna detaļas nekomentēja, bet ministrija jau pērn norādīja, ka Ministru kabinets ik gadu apstiprina NBS mobilizācijas plānu, kas tiek gatavots izņēmuma stāvokļa vai kara laika gadījumam.
Tas ietver NBS izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, tās pienākumus, mobilizācijas kārtību un mobilizācijai nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu.
Regulāri plāns tiek papildināts ar NBS nepieciešamajiem materiāltehniskajiem resursiem atbilstoši NBS jauno spēju attīstībai un aktualizēts, ņemot vērā valsts apdraudējuma situācijas novērtējumu.
Papildināts plāns kalpo par pamatu tālākajai militārajai plānošanai, kā arī tā elementi tiks izspēlēti dažādas NBS mācībās, organizējot mobilizācijas gatavības pārbaudes un apmācot mobilizācijas īstenošanā iesaistīto personālu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
